Ja godīgi...

Ja atklāti (jesļi otkrovenno), ja nopietni (jesļi serjozno), ja godīgi (jesļi čestno) - viss no krievu valodas un saistīts ar nosacījuma saikli "ja".

"Ja atklāti, pašreizējā valdības koalīcija ir stabila." "Ja atklāti, tad ir tādas dienas, kad tu dzirdi sarunas trolejbusā un kad tu tās nedzirdi." "Ja godīgi, taisnība bija viņu pusē - tur bija norāde, ka fotografēt aizliegts." "Ja godīgi, prognozes turpmākajam laika periodam arī nav labas." "Un ja nopietni? - Baidos, ka tikšu nogalināts." "Bet, ja nopietni, man vienmēr gribējies atšķirties no pārējiem."

Lasot vai klausoties šādus piemērus, jāsāk domāt, ka rakstītāji un runātāji ir nenopietni, noslēpumaini, varbūt pat negodīgi cilvēki, kas tikai kādā atsevišķā teikumā runā patiesību. Un arī par šo vienīgo teikumu neviens nevar būt pārliecināts, jo nosacījums ir un paliek tikai nosacījums. Atcerēsimies kopš bērnu dienām katram pazīstamo prātojumu: "Ja tantei būtu riteņi, viņa būtu tramvajs." Bet tantei riteņu nav, nav arī tramvaja. Līdzīgi ir arī ar citiem teikumiem, kas sākas ar "ja". Varbūt runāt atklāti, godīgi, nopietni, bet varbūt tomēr ne... Un ja nu tā?

Lai atbrīvotos no šādiem nedrošiem izteiksmes līdzekļiem, vajadzētu runāt latviski: atklāti runājot, godīgi runājot, nopietni runājot, taisnību sakot. "Godīgi sakot, tolaik vispār pastiprinātu uzmanību pievērsa lietām, uz kurām šodien mēs skatāmies caur pirkstiem." "Teikšu godīgi, lampu drudzi es sen vairs nepazīstu." "Jāsaka pilnīgi godīgi, ka tā nebija mana ideja." "Nu jā, atklāti runājot, mana sieva ir galīgi noskrējusies, tātad jāmaina valdība." "Atklāti runājot, lomā var ielikt tikai to, kas ir aktierī pašā." "Nopietni runājot, ja tu gribi izdzīvot, tu nedrīksti būt bagāts, bet ja tu neesi bagāts, tad jāstrādā abiem." "Nopietni runājot, tas puisis bija nobijies un atbraucis no Maskavas uz Liepāju mani meklēt." "Nopietni runājot, par braucienu apkārt pasaulei sapņoju jau sen."

Var jau, protams, melot arī skaidrā latviešu valodā, kā to, piemēram, mēģina darīt Rūdis Blaumaņa lugā "Skroderdienas Silmačos", bet tad tas ir morāles, nevis valodas jautājums.

Rūdis. Tas? Vai Joskam pulveris esot bijis? To es... taisnību sakot... nezinu.

Dūdars. Un kad nu tev būtu jāmelo?

Rūdis. Tad man... taisnību sakot... būtu jāsaka...

Dūdars. Ka viņam bija gan.