Kad trauksmes par daudz...
Arvien biežāk psihoterapijas praksē nākas sastapties ar klientiem, kuriem ir izteikta trauksmes izjūta.
Trauksme visbiežāk izpaužas kā pastāvīgs nemiers, grūtības koncentrēties, ātra uzbudināmība, miega traucējumi, galvas sāpes, sirdsklauves, caureja u.c. Trauksme pārņem gan pieaugušos, gan bērnus. Tā var būt gan īslaicīga nemiera un satraukuma izpausme, gan ilgstošs stāvoklis, kas pavada jebkuru cilvēka darbību.
Trauksmi var izraisīt dažādas nelabvēlīgas situācijas, kas saistītas ar dzīves realitāti, - paša vai tuvinieku slimība, darba zaudējums, materiālās grūtības, savstarpējās attiecības, dažādi konflikti. Šīm situācijām atrisinoties, parasti izzūd arī trauksme.
Pati par sevi trauksme nav nekas slimīgs, un katrs cilvēks vairāk vai mazāk to pārvar. Tomēr gadījumos, kad trauksme ir viegli ierosināma, paņem daudz enerģijas un tās iedarbība ir nomācoša, trauksme visdrīzāk jāuzlūko kā simptoms kādai neatrisinātai problēmai. Tā parādās kā bezpalīdzības izjūta neizprotamu briesmu priekšā.
Ir bieža parādība, ka klients izvairās saskatīt starpību starp trauksmi izraisošiem iemesliem un trauksmi. Agrīnā bērnībā to var radīt dažādas bailes: šķiršanās no mātes, bailes palikt vienam, zaudēt vecāku mīlestību, tāpat vecāku strīdi un nesaprašanās, vecāku šķiršanās. Bērns nekādi nespēj izprast šo situāciju īstos iemeslus un visbiežāk visā saredz savu vainu. Svarīgākais šajās situācijās būtu izskaidrot bērnam, kāpēc tā notiek. Tas jādara arī tad, ja vecākiem šķiet, ka bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu. Bērns uztvers vecāku mierinošo intonāciju un atbalstu un jutīsies drošībā.
Trauksmi var radīt pretrunas vecāku un skolotāju prasībās pret bērnu, kuras viņš nespēj pildīt un kas bērnu nostāda atkarīgā stāvoklī, arī bērna salīdzināšana ar citiem.
Neatpazītas šīs izjūtas var pavadīt cilvēku visu dzīvi un turpināt viņā uzturēt trauksmi. Pieaugušā dzīvē mēs tiecamies radīt to pašu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība. Vainas izjūta, zems pašvērtējums un neticība sev ir galvenie trauksmes cēloņi. Sajūtot sevī trauksmi, kas nav saistīta ar reālo situāciju, jāmēģina pievērst uzmanību tam, kam līdzinās šī situācija, ko tā atgādina, kādas domas mēs domājam - labas vai sliktas. Jāmēģina analizēt, ar ko baismīgu tieši šī situācija mums draud. Ja cilvēks pats nespēj pārvarēt savu trauksmi, to veiksmīgi var palīdzēt psihoterapija.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Saldū demonstrē “Uļu” 13.10.2026
- Pasaka 09.10.2026
- Dziesmu svētku stūrakmens pie mums ir stabils 02.10.2026
- Uz Brocēniem pošas mīmi, lietuvieši un studenti 25.09.2026
- Nebijis gadījums — reizē līgo un iet ķekatās 22.09.2026
- Tirgū iešķiņķo dzeju 15.09.2026
- Pateikt krāsaini, garšīgi un dzīvi 11.09.2026
- Dzejas dienām — 60 11.09.2026
- Izvēlas ķēniņa vārsmas un asprātīgas vārdu spēles 11.09.2026
- Strupceļš noveda līdz eksperimentiem 08.09.2026
- Domājot par Saldu, radās saulaina izstāde 08.09.2026
- Štāba orķestris viesojas Saldū 01.09.2026
- Teātra 80. jubilejā piedalās arī dabas stihija 01.09.2026
- Tautas mantojuma godi Zirņos 25.08.2026
- Popkultūras svinības 21.08.2026
- Latviešus aizved uz šķūņa dejām 21.08.2026
- Testē gaidāmās Brocēnu jubilejas odziņas 18.08.2026
- Aktieri: jaunais Avots ir izdzīvotājs 14.08.2026
- Sarīko lielus deju svētkus 11.08.2026
- Vadaksti apciemo baronu un skolotāja tuvinieki 07.08.2026
- Vienīgā metālmūzikas grupa Saldus novadā 04.08.2026
- Dzeja 04.08.2026
- “Ceļš uz laimi, par laimi, ir dažāds.” 04.08.2026
- Pļavas skatuve trāpa desmitniekā 28.07.2026
- Nebijis ceļojums Saldus vēsturē 28.07.2026
- Festivāla momenti 28.07.2026
- 5000 cilvēku dzied Saldus sauli 28.07.2026
- Rožu priekšā piekāpjas pat lietus 21.07.2026
- Akadēmiskā mūzika Saldū 17.07.2026
- Saldū sola krāšņāku ziedu izstādi nekā Rīgā 10.07.2026