Kad trauksmes par daudz...
Arvien biežāk psihoterapijas praksē nākas sastapties ar klientiem, kuriem ir izteikta trauksmes izjūta.
Trauksme visbiežāk izpaužas kā pastāvīgs nemiers, grūtības koncentrēties, ātra uzbudināmība, miega traucējumi, galvas sāpes, sirdsklauves, caureja u.c. Trauksme pārņem gan pieaugušos, gan bērnus. Tā var būt gan īslaicīga nemiera un satraukuma izpausme, gan ilgstošs stāvoklis, kas pavada jebkuru cilvēka darbību.
Trauksmi var izraisīt dažādas nelabvēlīgas situācijas, kas saistītas ar dzīves realitāti, - paša vai tuvinieku slimība, darba zaudējums, materiālās grūtības, savstarpējās attiecības, dažādi konflikti. Šīm situācijām atrisinoties, parasti izzūd arī trauksme.
Pati par sevi trauksme nav nekas slimīgs, un katrs cilvēks vairāk vai mazāk to pārvar. Tomēr gadījumos, kad trauksme ir viegli ierosināma, paņem daudz enerģijas un tās iedarbība ir nomācoša, trauksme visdrīzāk jāuzlūko kā simptoms kādai neatrisinātai problēmai. Tā parādās kā bezpalīdzības izjūta neizprotamu briesmu priekšā.
Ir bieža parādība, ka klients izvairās saskatīt starpību starp trauksmi izraisošiem iemesliem un trauksmi. Agrīnā bērnībā to var radīt dažādas bailes: šķiršanās no mātes, bailes palikt vienam, zaudēt vecāku mīlestību, tāpat vecāku strīdi un nesaprašanās, vecāku šķiršanās. Bērns nekādi nespēj izprast šo situāciju īstos iemeslus un visbiežāk visā saredz savu vainu. Svarīgākais šajās situācijās būtu izskaidrot bērnam, kāpēc tā notiek. Tas jādara arī tad, ja vecākiem šķiet, ka bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu. Bērns uztvers vecāku mierinošo intonāciju un atbalstu un jutīsies drošībā.
Trauksmi var radīt pretrunas vecāku un skolotāju prasībās pret bērnu, kuras viņš nespēj pildīt un kas bērnu nostāda atkarīgā stāvoklī, arī bērna salīdzināšana ar citiem.
Neatpazītas šīs izjūtas var pavadīt cilvēku visu dzīvi un turpināt viņā uzturēt trauksmi. Pieaugušā dzīvē mēs tiecamies radīt to pašu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība. Vainas izjūta, zems pašvērtējums un neticība sev ir galvenie trauksmes cēloņi. Sajūtot sevī trauksmi, kas nav saistīta ar reālo situāciju, jāmēģina pievērst uzmanību tam, kam līdzinās šī situācija, ko tā atgādina, kādas domas mēs domājam - labas vai sliktas. Jāmēģina analizēt, ar ko baismīgu tieši šī situācija mums draud. Ja cilvēks pats nespēj pārvarēt savu trauksmi, to veiksmīgi var palīdzēt psihoterapija.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Klāt jau astronomiskais pavasaris 21.03.2025
- Izstāde ar prologu 21.03.2025
- Lietuvieši un latvieši satiekas orķestrī 18.03.2025
- Kultūras ziņas 14.03.2025
- Kāpēc gan dzejot? 14.03.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.03.2025
- Lauž vecus priekšstatus par teksilmākslu 11.03.2025
- Kalnu keramiķu darbnīcā gaida ciemiņus 11.03.2025
- Kultūras ziņas 07.03.2025
- “Pārsteigumi sekoja cits citam!” 04.03.2025
- Saldus zelta koris mēģina Brocēnos un Rīgā 28.02.2025
- Jēkaupenes tirgū izrādās arī kapelas 28.02.2025
- Lietuvieši izmaina mākslas skolas sienas 21.02.2025
- Kultūras nama foajē iekārto bibliotēku 21.02.2025
- Kultūras ziņas 18.02.2025
- Saldū parādījies aptaustāms ormanis 14.02.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.02.2025
- Pseidonīmu atrod viduslaiku Eiropā 11.02.2025
- Kultūras ziņas 04.02.2025
- Seniorus izdancina pa apli 31.01.2025
- Lutriņu līnijdejotāji sarīko meistarklasi 31.01.2025
- Druva atzīmē 75. sezonu 28.01.2025
- Dejotājiem sarīko meistarklasi 28.01.2025
- Omu uzlabo ar knifainām zeķēm 17.01.2025
- RaDoTava turpina lasītāju klubiņa tradīcijas 14.01.2025
- Nominēti Lielajam Kristapam 2024 14.01.2025
- Kultūras ziņas 10.01.2025
- Latvijas kolekcija uz brīdi atkal Latvijā 10.01.2025
- Lasītāji koriģē populārāko grāmatu topu 10.01.2025
- Saņem valsts atbalstu 07.01.2025