Kad trauksmes par daudz...
Arvien biežāk psihoterapijas praksē nākas sastapties ar klientiem, kuriem ir izteikta trauksmes izjūta.
Trauksme visbiežāk izpaužas kā pastāvīgs nemiers, grūtības koncentrēties, ātra uzbudināmība, miega traucējumi, galvas sāpes, sirdsklauves, caureja u.c. Trauksme pārņem gan pieaugušos, gan bērnus. Tā var būt gan īslaicīga nemiera un satraukuma izpausme, gan ilgstošs stāvoklis, kas pavada jebkuru cilvēka darbību.
Trauksmi var izraisīt dažādas nelabvēlīgas situācijas, kas saistītas ar dzīves realitāti, - paša vai tuvinieku slimība, darba zaudējums, materiālās grūtības, savstarpējās attiecības, dažādi konflikti. Šīm situācijām atrisinoties, parasti izzūd arī trauksme.
Pati par sevi trauksme nav nekas slimīgs, un katrs cilvēks vairāk vai mazāk to pārvar. Tomēr gadījumos, kad trauksme ir viegli ierosināma, paņem daudz enerģijas un tās iedarbība ir nomācoša, trauksme visdrīzāk jāuzlūko kā simptoms kādai neatrisinātai problēmai. Tā parādās kā bezpalīdzības izjūta neizprotamu briesmu priekšā.
Ir bieža parādība, ka klients izvairās saskatīt starpību starp trauksmi izraisošiem iemesliem un trauksmi. Agrīnā bērnībā to var radīt dažādas bailes: šķiršanās no mātes, bailes palikt vienam, zaudēt vecāku mīlestību, tāpat vecāku strīdi un nesaprašanās, vecāku šķiršanās. Bērns nekādi nespēj izprast šo situāciju īstos iemeslus un visbiežāk visā saredz savu vainu. Svarīgākais šajās situācijās būtu izskaidrot bērnam, kāpēc tā notiek. Tas jādara arī tad, ja vecākiem šķiet, ka bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu. Bērns uztvers vecāku mierinošo intonāciju un atbalstu un jutīsies drošībā.
Trauksmi var radīt pretrunas vecāku un skolotāju prasībās pret bērnu, kuras viņš nespēj pildīt un kas bērnu nostāda atkarīgā stāvoklī, arī bērna salīdzināšana ar citiem.
Neatpazītas šīs izjūtas var pavadīt cilvēku visu dzīvi un turpināt viņā uzturēt trauksmi. Pieaugušā dzīvē mēs tiecamies radīt to pašu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība. Vainas izjūta, zems pašvērtējums un neticība sev ir galvenie trauksmes cēloņi. Sajūtot sevī trauksmi, kas nav saistīta ar reālo situāciju, jāmēģina pievērst uzmanību tam, kam līdzinās šī situācija, ko tā atgādina, kādas domas mēs domājam - labas vai sliktas. Jāmēģina analizēt, ar ko baismīgu tieši šī situācija mums draud. Ja cilvēks pats nespēj pārvarēt savu trauksmi, to veiksmīgi var palīdzēt psihoterapija.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Vadakstē desmito reizi svin Ceriņu dārza svētkus 02.06.2026
- Iedvesmojas no Rozentāla ārēm 29.05.2026
- Ar drošu roku pārkrāso Rozentāla ainavu 26.05.2026
- Jaunās pianistes ielūdz uz nebijušu koncertu 15.05.2026
- Piemin Ēriku Ķiģeli 12.05.2026
- Meistars atgriezies dzimtajā pilsētā 12.05.2026
- Latvijā pirmais atvērtais koris sāk mēģinājumus 12.05.2026
- Dokumentāla filma par izcilu novadnieci 12.05.2026
- Pie mums tapusi īsfilma 08.05.2026
- Iesaisties! Muzeju naktij top stāstu kolekcija 08.05.2026
- Brocēnu kori — starp vislabākajiem Latvijā 08.05.2026
- Pamatskolnieki nodibina grupu 05.05.2026
- Cikls Iz tautas portretu galerijas 05.05.2026
- Zvaigznes atspīdums 17.04.2026
- Dejotāji, dziedātāji, stāstnieki un spēlmaņi saņem atzīmes 17.04.2026
- Akorda jubileju atzīmēs ar koncertu 14.04.2026
- Medņa māksla Rīgā 10.04.2026
- Senču upe Siguldā 10.04.2026
- Spicē — arī druvenieki 10.04.2026
- Saudzīgas atbildes par nāvi 07.04.2026
- Pavasarīgas rindas 07.04.2026
- Dzeja 31.03.2026 08:19
- Ansambļiem saka “Paldies — malači!” 31.03.2026 08:19
- Sacenšas dziesmu rakstīšanā 27.03.2026
- Saņem unikālu dāvinājumu 20.03.2026
- Runā mākslinieka vārdiem 20.03.2026
- Prēmija tiek žubītei un zvirbuļiem 20.03.2026
- Pārveido pa savam 20.03.2026
- Vārds 13.03.2026
- Saruna pašai ar sevi 13.03.2026