Kad trauksmes par daudz...
Arvien biežāk psihoterapijas praksē nākas sastapties ar klientiem, kuriem ir izteikta trauksmes izjūta.
Trauksme visbiežāk izpaužas kā pastāvīgs nemiers, grūtības koncentrēties, ātra uzbudināmība, miega traucējumi, galvas sāpes, sirdsklauves, caureja u.c. Trauksme pārņem gan pieaugušos, gan bērnus. Tā var būt gan īslaicīga nemiera un satraukuma izpausme, gan ilgstošs stāvoklis, kas pavada jebkuru cilvēka darbību.
Trauksmi var izraisīt dažādas nelabvēlīgas situācijas, kas saistītas ar dzīves realitāti, - paša vai tuvinieku slimība, darba zaudējums, materiālās grūtības, savstarpējās attiecības, dažādi konflikti. Šīm situācijām atrisinoties, parasti izzūd arī trauksme.
Pati par sevi trauksme nav nekas slimīgs, un katrs cilvēks vairāk vai mazāk to pārvar. Tomēr gadījumos, kad trauksme ir viegli ierosināma, paņem daudz enerģijas un tās iedarbība ir nomācoša, trauksme visdrīzāk jāuzlūko kā simptoms kādai neatrisinātai problēmai. Tā parādās kā bezpalīdzības izjūta neizprotamu briesmu priekšā.
Ir bieža parādība, ka klients izvairās saskatīt starpību starp trauksmi izraisošiem iemesliem un trauksmi. Agrīnā bērnībā to var radīt dažādas bailes: šķiršanās no mātes, bailes palikt vienam, zaudēt vecāku mīlestību, tāpat vecāku strīdi un nesaprašanās, vecāku šķiršanās. Bērns nekādi nespēj izprast šo situāciju īstos iemeslus un visbiežāk visā saredz savu vainu. Svarīgākais šajās situācijās būtu izskaidrot bērnam, kāpēc tā notiek. Tas jādara arī tad, ja vecākiem šķiet, ka bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu. Bērns uztvers vecāku mierinošo intonāciju un atbalstu un jutīsies drošībā.
Trauksmi var radīt pretrunas vecāku un skolotāju prasībās pret bērnu, kuras viņš nespēj pildīt un kas bērnu nostāda atkarīgā stāvoklī, arī bērna salīdzināšana ar citiem.
Neatpazītas šīs izjūtas var pavadīt cilvēku visu dzīvi un turpināt viņā uzturēt trauksmi. Pieaugušā dzīvē mēs tiecamies radīt to pašu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība. Vainas izjūta, zems pašvērtējums un neticība sev ir galvenie trauksmes cēloņi. Sajūtot sevī trauksmi, kas nav saistīta ar reālo situāciju, jāmēģina pievērst uzmanību tam, kam līdzinās šī situācija, ko tā atgādina, kādas domas mēs domājam - labas vai sliktas. Jāmēģina analizēt, ar ko baismīgu tieši šī situācija mums draud. Ja cilvēks pats nespēj pārvarēt savu trauksmi, to veiksmīgi var palīdzēt psihoterapija.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Kursas saimei atnācis saviļņojošs laiks 13.01.2026
- Iesāk lielas jubilejas 13.01.2026
- Dubultnominācija Lielajā Kristapā 13.01.2026
- Pretendē uz Zelta mikrofonu 09.01.2026
- Izvirza Lielajam Kristapam 09.01.2026
- Vāki vaļā! 06.01.2026
- Kultūras ziņas 06.01.2026
- Kultūrā izceļ līdzsvaru starp pilsētām un laukiem 30.12.2025
- Bluķa vilcējiem jauns Budēļtēvs 23.12.2025
- Saulgriežu ainas senos laikos un manā bērnībā 19.12.2025
- Novada literātiem jauna grāmata 16.12.2025
- Aicina pie aristokrātu svētku galda 16.12.2025
- Poētisks mantojums atskaņās 09.12.2025
- Dziesmu teicējai — 115 09.12.2025
- Simtgadnieces dzīves ainiņas 05.12.2025
- Iesaistās tūrisma balvas sadalē 05.12.2025
- Bauda Ziemassvētku gaidīšanu 02.12.2025
- Teātra nakts svētkos paziņo skates rezultātus 25.11.2025
- Dēkaiņa vēstījums dzīvajiem 25.11.2025
- Kā teātrim šosezon klājies? 25.11.2025
- Silvijas Jankevicas dzejesejas 21.11.2025
- Dzeja 21.11.2025
- Dzīves pēdas dzejprozā 21.11.2025
- Jauniešu vokālo konkursu velta Raimondam Paulam 28.10.2025
- Jubilejas izrādē Minhauzenam sameklē līgavu 21.10.2025
- Remtes sfinksas atgriežas mājās 17.10.2025
- Ancītis Barona jubilejas mēnesī 17.10.2025
- Neaizmirstams autorvakars 14.10.2025
- Kurzemītes aicinājums 14.10.2025
- Dzeja 14.10.2025