Kad trauksmes par daudz...
Arvien biežāk psihoterapijas praksē nākas sastapties ar klientiem, kuriem ir izteikta trauksmes izjūta.
Trauksme visbiežāk izpaužas kā pastāvīgs nemiers, grūtības koncentrēties, ātra uzbudināmība, miega traucējumi, galvas sāpes, sirdsklauves, caureja u.c. Trauksme pārņem gan pieaugušos, gan bērnus. Tā var būt gan īslaicīga nemiera un satraukuma izpausme, gan ilgstošs stāvoklis, kas pavada jebkuru cilvēka darbību.
Trauksmi var izraisīt dažādas nelabvēlīgas situācijas, kas saistītas ar dzīves realitāti, - paša vai tuvinieku slimība, darba zaudējums, materiālās grūtības, savstarpējās attiecības, dažādi konflikti. Šīm situācijām atrisinoties, parasti izzūd arī trauksme.
Pati par sevi trauksme nav nekas slimīgs, un katrs cilvēks vairāk vai mazāk to pārvar. Tomēr gadījumos, kad trauksme ir viegli ierosināma, paņem daudz enerģijas un tās iedarbība ir nomācoša, trauksme visdrīzāk jāuzlūko kā simptoms kādai neatrisinātai problēmai. Tā parādās kā bezpalīdzības izjūta neizprotamu briesmu priekšā.
Ir bieža parādība, ka klients izvairās saskatīt starpību starp trauksmi izraisošiem iemesliem un trauksmi. Agrīnā bērnībā to var radīt dažādas bailes: šķiršanās no mātes, bailes palikt vienam, zaudēt vecāku mīlestību, tāpat vecāku strīdi un nesaprašanās, vecāku šķiršanās. Bērns nekādi nespēj izprast šo situāciju īstos iemeslus un visbiežāk visā saredz savu vainu. Svarīgākais šajās situācijās būtu izskaidrot bērnam, kāpēc tā notiek. Tas jādara arī tad, ja vecākiem šķiet, ka bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu. Bērns uztvers vecāku mierinošo intonāciju un atbalstu un jutīsies drošībā.
Trauksmi var radīt pretrunas vecāku un skolotāju prasībās pret bērnu, kuras viņš nespēj pildīt un kas bērnu nostāda atkarīgā stāvoklī, arī bērna salīdzināšana ar citiem.
Neatpazītas šīs izjūtas var pavadīt cilvēku visu dzīvi un turpināt viņā uzturēt trauksmi. Pieaugušā dzīvē mēs tiecamies radīt to pašu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība. Vainas izjūta, zems pašvērtējums un neticība sev ir galvenie trauksmes cēloņi. Sajūtot sevī trauksmi, kas nav saistīta ar reālo situāciju, jāmēģina pievērst uzmanību tam, kam līdzinās šī situācija, ko tā atgādina, kādas domas mēs domājam - labas vai sliktas. Jāmēģina analizēt, ar ko baismīgu tieši šī situācija mums draud. Ja cilvēks pats nespēj pārvarēt savu trauksmi, to veiksmīgi var palīdzēt psihoterapija.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Māja ar spoku 17.06.2025
- Ar vērienīgu dižkoncertu Skrundā godina Edgaru Račevski 13.06.2025
- Kultūras īsumi 10.06.2025
- Jaunauces pils greznojas ar skotu mežģīnēm 10.06.2025
- Uz plenēru atbrauc 99 fotogrāfi 30.05.2025
- Savirpina stāstus, romānus un seriālus 20.05.2025
- Dejā aizmirst ikdienas rūpes 20.05.2025
- Rozentālieši ienāk mākslas skolā 16.05.2025
- Druvas Trīne sagrēko Islandē 16.05.2025
- Saldus muzejā ieviesīs kvadrātkodus 06.05.2025
- Ērika pļavā būs Ķiģeļa dziesmu svētki 06.05.2025
- “Visi koncerta dalībnieki bija fantastiski!” 22.04.2025
- Kad aplausi griežas ausī 22.04.2025
- “Vienīgi mīlestība piešķir jēgu tam, ko mēs darām.” 15.04.2025 13:30
- Sezonas nagla kormūzikā — Saldavas koncerts 15.04.2025
- Sasien lielā lakata bārkstis un trenējas tamborēšanas čempionātam 08.04.2025
- Rīgas ielai — pašai sava Parīze 04.04.2025
- Lieli un skaisti svētki 25.03.2025
- Klāt jau astronomiskais pavasaris 21.03.2025
- Izstāde ar prologu 21.03.2025
- Lietuvieši un latvieši satiekas orķestrī 18.03.2025
- Kultūras ziņas 14.03.2025
- Kāpēc gan dzejot? 14.03.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.03.2025
- Lauž vecus priekšstatus par teksilmākslu 11.03.2025
- Kalnu keramiķu darbnīcā gaida ciemiņus 11.03.2025
- Kultūras ziņas 07.03.2025
- “Pārsteigumi sekoja cits citam!” 04.03.2025
- Saldus zelta koris mēģina Brocēnos un Rīgā 28.02.2025
- Jēkaupenes tirgū izrādās arī kapelas 28.02.2025