Par vīrieti labākajos gados jeb Izrādē iesaistās arī Čārlijs

Režisore Zaiga Upeniece Saldus pilsētas ģimnāzijā iestudējusi A. Lindgrēnas stāstu par Karlsonu. Izrāde bija dāvana skolas biedriem pēdējā zvana dienā.

Uzvedums ar dziesmām un dejām, un savdabīgām dekorācijām - tas būtu "sausi" sacīts par garo izrādi. Galvenās izjūtas, ko tā raisīja, ir prieks.

Pirmkārt, režisores veiksme - ka galvenās lomas iedevusi bērniem, kas uz skatuves dzīvoja tā, it kā autore lomas ir rakstījusi tieši viņiem. Karlsonu, visvisvislabāko bērnu draugu un zīmētāju, putekļu sūcēju un spoku, un... tēloja Alise Broka. Plats smaids un raita valoda, un prasme improvizēt lika aizmirst, ka notiekošais nav realitāte. "Viņam gribas draugu, taču Brālītim to neizrāda," - tā Alise. "Kur Karlsons ieguvis labo humora izjūtu? Laikam jau, lidojot pa pasauli. Uz pasauli bez humora izjūtas nemaz nevar skatīties."

Baiba Krūmiņa (Brālītis) arī labi atbilda lomai. Puisēna karstākā vēlēšanās ir iegūt sev draugu - sunīti, bet izdodas iegūt divus draugus - gan Karlsonu, gan Čārliju (taksis esot jau pieredzējis aktieris un ieskaitīts "štatos"). "Karlsons ir mīļš, man dažreiz viņa ir žēl, jo ir vientuļš, bez sievas. Bet reizēm viņš ir plātīgs un apvaino nabaga puišeli," - saka Baiba.

Spilgts bija Bokas jaunkundzes (Lindas Bērantes) iznāciens. Pārliecināta, nedaudz valdonīga, somiņu vicinādama, raibā krimplena kleitā. Linda saka: uzvedumā paticis ar citiem rāties, viņus izkomandēt. Dzīvē gan tāda neesot.

Bija interesanti spēlēt un mēģināt - to atzīst visi tēlotāji. Māmiņa (Anete Tuka), Brālīša brālis (Līga Dātava) un Tētis (Rūdolfs Kristbergs) piekrīt: tik laba rezultāta nebūtu, ja paši nebūtu saliedēts kolektīvs. Izrādās, šī nav pirmā izrāde, kurā visi spēlē, nedz arī vienīgais teātris, kurā iesaistījušies. Šogad tapis vēl viens garš uzvedums pie skolotājas Maijas Ancītes - "Maija un Paija", bet pagājušogad viņa iestudējusi "Sprīdīti".

Zaiga Upeniece ar skolēniem sadarbojas otro gadu un saka, ka viņiem ir lielas darbaspējas. "Vecāki var būt laimīgi par tik talantīgiem bērniem - viņi iet mūzikas skolā, mākslas skolā, deju pulciņā, dzied skolas korī un ansamblī un ir divos teātros. Jābrīnās, pa kuru laiku paspēj mācīties."

Režisore slavē arī Aigara Grīšļa veikumu - viņš realizējis ieceri par skatuves noformējumu. Gatavojot šo kvalifikācijas darbu, Liepājas Pedagoģijas akdēmijā viņam sacīts, ka uztaisīt kaut ko tādu uz riteņiem neizdosies. Bet - izdevās.

Teātrinieki paldies saka arī Sv. Jāņa draudzes diakonijas centram, kas viņus apģērba un ietērpa.

SKATĪTĀJA DINA: "Interesants iestudējums kopumā."

SABĪNE: "Izrāde patika, aktieri spēlēja labi - dažās vietās bija diezgan smieklīgi."

KRISTA: "Šausmīgi forši, aktieri tik brīvi tēloja, viņi dzīvoja visam līdzi. Vislabāk patika, protams, Karlsons. Meitene, kas viņu tēloja, ir mana klasesbiedra māsa un dzīvē, liekas, ir klusāka, nav tik atraktīva kā Karlsons. Bet uz skatuves spēja atbrīvoties pilnībā."

Skolotāja ZITA ANDERSONE: "Es atgriezos bērnībā. Saturs sen zināms, bet interesanti skatīties, kā mūsdienu bērni interpretē Karlsonu."