"Es gribu tur atgriezties - izdzīvot dzīvi."

Saldus Bērnu un jaunatnes centra direktores vietniece, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes locekle MARIKA LANGE šoruden kopā ar citiem jaunatnes darbiniekiem apmeklēja Vāciju un Franciju.

Sadarbībai būs nākotne

Latvijas - Vācijas projekts, kurā Marika piedalās, saucas "Jaunatnes darbinieku izglītošana, multiplikatoru apmācība darbā ar jaunatnes darbiniekiem", un tas aizsācies pirms trim gadiem. "Sarežģīts nosaukums," viņa saka, "bet būtība pavisam skaidra. Spriežot par darbību, nolēmām, ka veidosim jaunatnes darbinieka rokasgrāmatu. Divu gadu garumā tā ir tapusi un nodota iespiešanai. Šogad uz Vāciju vedām grāmatas manuskriptu, kurā izmantoti vācu puses ieteikumi, metodikas."

Pirmajā sadarbības gadā Latvijas delegācijai bija iespēja Vācijā apmeklēt vairākus jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrus, iepazīt to darbību un atšķirību vienam no otra. Bija arī tikšanās ministrijā, kuras pārziņā ir centri. Ministriju Marika apmeklēja arī pagājušogad, kā arī tikās ar pieaugušo izglītības pārstāvjiem Bonnā.

"Šogad spriedām, kas paveikts un kas notiks tālāk. Mums, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības veidotai grupai, kurā dažādu iestāžu pārstāvji, tostarp no Izglītības un zinātnes ministrijas, izdevās izstrādāt jaunu projektu tālākai sadarbībai. Šoreiz - četru valstu sadarbība - starp Latviju, Vāciju, Poliju, Angliju. Šo projektu iesniegsim dažādās institūcijās, viena no tām ir "Jaunatne - Eiropai". Līdzšinējā sadarbības projekta daļēja finansētāja bija Vācija, daļēji mums katram pašam vajadzēja gādāt naudu. Šīrudens ceļa aizdevumus man sedza rajona padome," - saka Marika.

Mājās pārved mieru

Latvieši dzīvojuši Ludvigshāfenā, kā citugad, un, atkārtoti esot tajā pašā pilsētā, var novērot tās izaugsmi - kā mainās cilvēku dzīves līmenis, apkārtne. "Šogad uz visu paskatījāmies nedaudz savādāk. Ludvigshāfenā atrodas ļoti lielas ķīmiskās rūpnīcas 5 km garā teritorijā Reinas krastā. Tā šķita diezgan bīstama zona. Biju tur laikā, kad pēc 11. septembra notikumiem ASV sāka uzbrukumus Afganistānai, un no II pasaules kara laikiem izvietotās ASV karabāzes upes otrā krastā pacēlās lidmašīnas un helikopteri, kas laidās pār mūsu galvām. Tas skaudri lika apzināties, ka esam lielas pasaules daļa. Katra skaņa un rūkoņa lika satraukties - pretēji mieram, kas valda Latvijā," - tā Marika.

Vācijā bija izsludinātas vairākas paaugstinātas bīstamības dienas, arī tā, kad mūsu valsts delegācija atgriezās mājās. Frankfurtē ir liela karabāze, kur pārlidojumos uz nākamo punktu nolaižas ieročnesēji. Pilsēta bijusi dūmakā tīta - lai no gaisa nebūtu saskatāmas lielās celtnes.

Gadījies arī kāds nejauks pārsteigums. Marikai lielveikalā iepērkoties, pēkšņi sākusies civilās aizsardzības trauksme, kuras laikā kopīgi ar daudziem citiem pircējiem jādodas uz drošām telpām. Nevienam neieskaidrosi, ka gribas izšmaukt uz ielas.

Latviešiem bija iespēja apskatīt un iepazīt Strasbūru. Tur bijis jūtams, ka it visur ir pastiprināta drošības sistēma - pie katras nozīmīgas ieejas dežurējuši militāristi.

"Apmeklējām Eiropas Parlamentu, kuras dalībvalsts ir arī Latvija. Gide izvadāja pa ēku un stāstīja par parlamenta darbības principiem. Lai izprastu, kas ir ES, tas ir svarīgi. Brīnišķīga iespēja - pabūt sēžu zālē žurnālistu ložā. Iepriekš piesakot vizītes, EP ir iespējams iekļūt ikvienam, kurš to vēlas."

Strasbūru uzskata par mazo Venēciju un mazo Parīzi. Ne velti - saka Marika. "Venēcijā neesmu bijusi, bet, braucot pa mazajiem kanāliem, sapratu, kāda tā ir. Vērojot pilsētas arhitektūru, klausoties cilvēkos un redzot, cik vienkārši dzīvo francūži, sapratu - viņi vienkārši izdzīvo savu dzīvi. Tur valda neaprakstāms miers. Man pat liekas, ka es kripatiņu šī miera esmu paņēmusi sev līdzi. Francijā dzīvo skaisti, sakārtotā vidē, domā par kultūras vērtībām. Strasbūrā ir ļoti daudz arhitektūras pieminekļu, gaumīgu apstādījumu un parku. Mazās ieliņās ir krodziņi, pilsētas centrā - vecs karuselis, bet ielas malā tirgo ceptus kastaņus. Es noteikti gribu tur atgriezties."