Kā ciemojāmies Maskavā

No 15. līdz 18. novembrim kopā ar Druvas vidējās paaudzes dejotājiem un grupu "Labākie gadi" bijām Maskavā, viesojāmies Latvijas vēstniecībā. Bija iespēja nedaudz paskatīties, kāda Maskava ir tagad. Vairāki šajā pilsētā nekad nebija bijuši.

Saldus pagasta Druvas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi austrumu virzienā braukuši jau 1988. gadā - uz Lejas Bulānu Krasnojarskas novadā, kur vēl šobaltdien dzīvo latvieši. Viņi dzīvo arī daudzviet citur Krievijā. Par spīti visam. Kāpēc? Man šķiet, tas ir ļoti sarežģīts jautājums, uz kuru nav viennozīmīgas atbildes.

Bet druvenieki ir braukuši arī rietumu virzienā - uz Angliju un citur.

Garās rindas uz robežas

Sāk līt, vējš pieņemas spēkā, tam pievienojas sniegs, un Zilupē, uz Latvijas - Krievijas robežas - jau zeme ar debesīm kopā griežas. Robežas abās pusēs kilometriem garas kravas auto rindas. Visiem pasēs Krievijas vīzas, visiem jāraksta savas mantības deklarācijas, jāiziet pamatīga muitas kontrole. Visas somas, pat rokassomiņas tiek caurskatītas "rentgenā". Tās ir terorisma, ieilgušā kara Čečenijā sekas. Pēc gandrīz trim stundām šī garlaicīgā procedūra beidzas un varam iebraukt Krievijā. Tumsa - dziļa, dziļa. Nepārtraukti snieg. Kustība minimāla. Kur grāvis, kur ceļa mala, - to var tikai nojaust. Ceļa vidū dažas autosliedes - uz tām tad arī turas mūsu buss. Visu cieņu šoferu meistarībai!

Viss reiz beidzas. Arī šī trakā nakts. Pulksteņu rādītājus pārbīdām stundu uz priekšu. 6.30 šķērsojam Maskavas upi. Daudz jaunceltņu, arī 23 - stāvīgu. Namu kvartālos parādās arī pa kādam koka namiņam - paliekas no Piemaskavas sādžām. Uzvirmo kāda sena atblāzma par to Maskavu, ko pazinu pirms daudziem gadiem.

Latvijas vēstniecībā

Ir 16. novembra rīts. Braucam uz Latvijas vēstniecību. Viss piesnidzis un apsnidzis. Vēl nesalst. Ir slapjdranķis. Pēc diezgan pamatīgas riņķošanas - neplānotas ekskursijas pa Maskavu - nonākam Čapligina ielā un piestājam pie nama ar 3. numuru - Latvijas vēstniecības. Dejotāji dodas iepazīt Kremli un Sarkano laukumu, jo daudzi Maskavā ir pirmo reizi. Muzikanti skaņo instrumentus. To izdarīt grūti, jo pieņemšanas rīkotāji prasa ļoti klusu fona mūziku. Mūs sagaida vēstniecības kultūras atašejs Lauma Vlasova un Maskavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Dambīša kungs.

Latvijas 83. gadadienas proklamēšanas svinības. Ļoti skaisti servēti galdi, izmeklētas uzkodas, franču vīni, ziedu kompozīcijas, stilizēts Staburags... Un tad jau nāk arī diplomātu kungi un kundzes, viesi, arī no latviešu biedrībām - Magadanas, Pēterburgas. Viesus pieņem Latvijas vēstnieks Krievijā Normunds Penke ar kundzi. Dīvaini, bet nav svinīgu uzrunu, tostu, nav pat Latvijas himnas. Kāds provinciāls priekšstats par svinīgumu! Pēc dažām stundām diplomāti izklīst un sākas īstā jautrība. Mūzika skaļāka, sāk skanēt dziesmas, visi dejo, iesilst un iereibst.

Nakts pastaiga pa Maskavu

Izejam nakts pastaigā pa Maskavu. Termometra stabiņš noslīdējis līdz mīnus 10 grādiem. Ielas nekaisītas un netīrītas. Slidināmies pa Sarkano laukumu. Pie mauzoleja nav godasardzes. Aizejam līdz Nezināmā karavīra kapam, kur deg mūžīgā uguns un stāv godasardze. Vērojam atdzimušās Maskavas baznīcas. Zeltā mirdz to daudzie kupoli un krusti. Grandioza un majestātiska stāv par tautas ziedojumiem atjaunotā Kristus Pestītāja baznīca, kuru 1930. gadā komunisti uzspridzināja.

Cik silti ir metro! Ir jau vēla vakara stunda, stacijās samērā netīrs, ļoti daudz jauniešu ar skārdenēm rokās, gandrīz visi smēķē, runā dīvainā krievu žargonā. Salīdzinājumā ar Rīgu - daudz formās tērptu cilvēku.

Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas aspirantu kopmītnē, kur ir mūsu naktsmītne, pie miera dodamies jau krietni pāri pusnaktij. Arī šeit jūtama pretterorisma elpa. Kopmītņu pirmā stāva logi aizrestoti, durvis apkaltas metāla loksnēm, priekšā čuguna barjera, aiz tās - milicijas postenis.

17. novembra agrā rītā pārbaudām krievu rubļa pirktspēju. Kurss: 1 lats - 50 rubļi. Degvīna pudele maksā 55 - 70 rubļus. Metro biļete - 5 rubļus. Produkti lētāki nekā Latvijā, bet daudzas preces dārgākas. Šķiet, ka dzīves līmenis kopumā zemāks nekā pie mums. Bet Maskava jau nav visa valsts. Tā ir valsts valstī. Galvenā valūta šeit ir dolārs. Maiņas punkti, tāpat kā Rīgā, ik uz soļa.

Latvieši Maskavā un šovinisms

Mūsu dejotāji Latvijas vēstniecībā dejo darbiniekiem, svētdienas skolas bērniem un viņu vecākiem, kā arī citiem apmeklētājiem. Latviešu bērni Maskavā mācās krievu skolās, bet svētdienas skolā apgūst Latvijas vēsturi un latviešu valodu. Pēc koncerta mūs ved ekskursijā pa vēstniecības telpām.

Latvijā krievu šovinisti runā par krievu diskrimināciju, pilsonības jautājumiem. Vietā un nevietā. Maskavā izjūtam visīstāko diskrimināciju. Ieejas biļete Kremļa Ieroču palātā Krievijas pilsoņiem maksā 100 rubļu, nepilsoņiem un iebraucējiem - 350. Un tā visur. Tādēļ daudzi Krievijas latvieši pieņem Krievijas pilsonību. Pilsoņiem, piemēram, pensija ir 1500 rubļu (30 Ls), un tā skaitās liela. Vidējā pensija esot 600 rubļu.

Pēc rīta koncerta maskavietis latvietis Vidvuds Štrauss - vēsturnieks - iepazīstina mūs ar Maskavu. Krievijas galvaspilsētā dzīvojot apmēram 3800 latviešu, latviešu valodu protot apmēram 60 procenti no viņiem, bet ikdienā to lietojot daudz mazāks cilvēku skaits.

Apmeklējam tā saucamos vācu kapus, kuros apbedīti visi tie, kas nav pareizticīgie. Atrodam arī vienīgo pieminekli, uz kura ir latviskas uzraksts - "Augusts Tērauds no Kursemes. Miris 22. martā 1916. gadā." Nokļūstam līdz latviešu biedrības "Prometejs" ēkai, kuru 1937. gadā slēdza, tās biedrus nošāva. Apskatām arī latviešu teātra "Skatuve" ēku. Kalugas laukumā stāv vienīgais ļeņineklis, pie kura savos svētkos pulcējas komunisti. Manēžas laukumā "Dzelzs Fēliksa" (Dzeržinska pieminekļa) vietā piemiņas akmens represētajiem sarkanā režīma upuriem.

Kad pār Maskavu atkal nolaižas nakts, sniedzam latviešiem - maskaviešiem atvadu koncertu. Skan himna, dzied Maskavas Latviešu biedrības jauktais koris "Tālava". Izteiksmīgi un ar iedvesmu dejo Druvas dejotāji. Pēc tam "Labākie gadi" spēlē ballē. Maskavieši netic, ka šī ir amatieru grupa. Sastopam arī atnākušos un atbraukušos leģionārus, kopīgi nodziedam karavīru dziesmas. Druvas kultūras nama vadītāja Ļuba Kapteine un deju kolektīva vadītāja Diāna Einmane saņem daudz pateicības vārdu, ziedus un ielūgumus aizbraukt uz Taru, Omsku, Tomsku, Magadanu un Sanktpēterburgu.

Tad mājupceļš. Vairs nesnieg, visi autobusā dzied karaoke dziesmas, visi līksmi, apmierināti.

18. novembra rīts uzaust saulains. Vētra rimusi, esam atkal Latvijā, mājās! Par šī brauciena atbalstu druvenieki saka paldies a/s "Brocēni".