Jāni Zāberu atceroties

11. augustā operdziedātājam, 70. gados slavenajam Operas teātra solistam JĀNIM ZĀBERAM būtu 67 gadi. Nu jau gandrīz 30 gadu slavenais tenors ir aizsaulē.

1961. gadā Jānis Zābers beidza Latvijas Valsts konservatorijas A. Viļumaņa dziedāšanas klasi. No 1962. līdz 1964. gadam papildināja savas zināšanas un dziedātprasmi Itālijā, Romas konservatorijā un Milānas operā La Scala. Sevišķi nozīmīgas viņam bija studijas pie profesora Barras. Solistam bijušas daudzas nozīmīgas lomas - Pučīni operā "Toska", Žilinska "Zelta zirgā", Čaikovska "Pīķa dāmā", Verdi "Trubadūrā". Jānis Zābers uzstājies arī ārzemēs.

Redakcijā bija ienākusi Jāņa Zābera dzīvesbiedres Birutas māsa, pensionētā Saldus skolotāja Guna Berga, lai dalītos atmiņās par Birutu un Jāni Zāberiem - Latvijas kultūrai nozīmīgajiem māksliniekiem.

"1957. gadā mana māsa Biruta iepazinās ar Jāni Zāberu. Viņi abi tolaik mācījās konservatorijā par vokālistiem. Jāņa dziedāšanas pedagogs Aleksandrs Viļumanis jaunajam dziedātājam pareģoja lielus panākumus. Jāni cienīja arī pārējie mākslinieki. Dziedātāja Regīna Frinberga teikusi: "Jāņa balss tik reti skaistais tembrs apbūra. Viņš valdzināja visus ar sirsnību, vienkāršību un skaidro dvēseli."

Savukārt cits dziedātājs Herberts Ozolītis atzina: "Sastapt Jāni - tas nozīmē sastapt saulainu dienu." Režisors Arnolds Liniņš Jāņa dziedātās lomas vērtējis: "Viņš dziedāja ne tikai notis, bet sirdi." Tajā laikā pazīstamais Krievijas dziedātājs Muslims Magomajevs rakstīja: "Dzīvot Jānim nozīmē dziedāt."

Apbrīnojama bija Jāņa Zābera darba mīlestība. Kad es pie viņiem aizbraucu ciemos, gandrīz katrreiz sastapu Jāni pie klavierēm - dziedot.

Birutas un Jāņa attiecības bija sirsnīgas, viņus saistīja ne tikai mīlestība, bet arī profesija. Klusas bija viņu kāzas Jāņa vecāku mājās "Vecajos cepļos". Viņš ļoti mīlēja savu māti, tāpēc tik izjusti dziedāja Elgas Īgenbergas dziesmu "Mātei".

Pēc konservatorijas beigšanas Jānis dziedāja Operas un baleta teātrī, bet Biruta - Rīgas Operetes teātrī. Tā kā es strādāju par skolotāju Saldū, visas izrādes man nebija iespējams apmeklēt. Ļoti patika Jāņa izpildītā Rūdolfa loma Pučīni operā "Bohēma", Karavadosi - "Toskā", Pinkertona - "M-me Butterfly". Alfrēdo loma Verdi operā "Traviata". Atceros, ka uz Žilinska operu "Zelta zirgs", kur Jānis dziedāja Antiņa lomu, aizvedu savus skolēnus.

Jānis Zābers dziedāja ne vien Operā, bet piedalījās arī daudzos koncertos. Man sirdij tuvākā bija viņa dziedātā Alfrēda Kalniņa "Brīnos es".

Arī Biruta mani ir iepriecinājusi ar lomām "Zilo ezeru zemē", "Silvā" un "Vestsaidas stāstā". Viņa bija arī dziedāšanas pedagoģe. Tas bija skaists un radošs laiks abiem solistiem. Diemžēl 1971. gadā parādījās Jāņa slimības pirmās pazīmes - galvassāpes. Ārsts Ilmārs Puriņš konstatēja ļaundabīgu audzēju galvā. Jānis pārcieta divas operācijas. Tas bija smags laiks visai ģimenei, bet visvairāk - Birutai. Reta bija diena, kad viņa neapmeklēja Jāni slimnīcā.

1973. gadā beidzās Jāņa ciešanas. Viņa bēres bija visu rīdzinieku un arī daudzu Latvijas iedzīvotāju sāpju diena. Meža kapos, kur mākslinieku apbedīja, viņu pavadīja ļoti daudz cilvēku.

1977. gada ziemā aizsaulē aizgāja arī mana māsiņa Biruta. Sirds neizturēja pārciesto zaudējumu.