Dzidras Lāces dzīves atainojums izstādē

Pārsteigums kuldīdznieces Dzidras Lāces gleznojumu izstādē Saldus vēstures un mākslas muzejā ir šodien mākslā tik kārotais, bet reti sastopamais radošas personības krāsu tēliskās atklāsmes iekšējais miers.

Bijušajai zvārdeniecei - zīmēšanas un vizuālās mākslas skolotājai - izstāde ir gan profesionālās prakses nemitīgas pilnveidošanās apliecinājums, gan mākslas tēliskās poēzijas daudzveidīgās izjūtas un satura izpausmes pierādījums.

32 darbos, kuri izpildīti akvareļa, temperas un pasteļkrāsu liriskās izteiksmes variācijās, pārliecina par skolotājas - mākslinieces talantu. Radošas personības iezīme ir arī darbu formātu diapazons - no skolas zīmēšanas burtnīcas lapas līdz vatmaņpapīra pusloksnei. Atbilstoši izpildījuma tehnikai un kompozīcijas mērķim veidoti arī paspartū, iestiklojumi un krāsu faktūras tiešās uztveres ierāmējumi.

Iekšējā inteliģence izpaužas Dzidras Lāces fotoportretā un tam pievienotajā tekstā ekspozīcijas ievadā. Cieņu pret skatītāju pauž precīzais izstādes darbu saraksts.

Viens no ierakstiem atsauksmju grāmatā vēsta: "Miers, klusums, harmonija izstaro no Jums un Jūsu darbiem. Paldies! Rita no Lutriņiem."

Par Dzidras Lāces literāri poētisko domāšanu liecina gleznu nosaukumi. Ziedu, kluso dabu un ainavu žanros Dzidra Lāce spējusi iekomponēt arī sadzīves teiksmu un pasaku noslēpumainās vai literatūrā sastopamās latviskās mentalitātes vērtības: darba tikuma, dabas mīlestības un dzimtās zemes skaistumu. Ir pamats nosaukt viņas izstādi par unikālu pedagoģijas un mākslas mijiedarbības piemēru. Savukārt skatītājam atbilstoši jāveido darbu estētiskās uztveres pašuzstādījums: te ir Dzidras Lāces dzīves atmiņu uztvere Dzejnieka pārdomu mākslas tēlos. Šis uzstādījums sākas jau nosaukumu jēdzieniskajā saturā. Gleznotājas darbi nav tikai "Puķes" vai "Ziedi". Ir "Kazdangas puķes", ir "Narcises no skolas", ir "Preiļu magones", ir dabas procesus reģistrējošie "Jau lazdas zied!", "Pavasara vēstneši", "Ilgā rudens krāšņums". Ir apsveikuma rosinājumi - "Jubilejas", "Jāņu buķete" u.c.

Akadēmisks uzstādījums ir "Klusā daba ar zilo vāzi", arī tematiski simboliskā kompozīcija "Saulespuķes" (veltījums 1949. gadā izsūtījumā bojā gājušajiem). Atbilstoši mainās gleznošanas stils - gan naivisms, gan lirisks vai dramatisks reālisms. Darbā "Mērijas krizantēmas" lapu stilizācijā sasaucas ar Renesanses akanta lapu ritmiem arhitektūras interjeros un lietišķajā mākslā.

Profesionāli tehniski veiksmīgākā ir kompozīcija "Kliņģerītes" (pastelis, 1995.). Tomēr vispilnīgāk savu māksliniecisko pārdzīvojumu māksliniecisko formu Dzidra Lāce atklāj ainavās.

Triptihs "Atgriešanās" - I "Ceļš uz senču kapsētu"; II - "Zem vectēvu liepām"; III - "Pirmās vagas". Tas ir ne tikai labākais no akvareļa tehnikas un kompozīcijas darbiem, bet arī veiksme kolorīta zilganzaļajā risinājuma un pludinājuma tonalitātē.

Skaidri saprotams etīdes un triptiha studiju cikls "Manas dzimtenes bērzi" (2001).

Paldies autorei par lielo jaunrades piemēru skolām! Vēlu jaunu degsmi talanta plaukumam!