Latgalē gūst draugus un iespaidus

"Tur redzējām un sapratām, ka no nekā var daudz izdarīt," - atzina četri saldenieki par Rēzeknē redzēto.

Imants Švedrevics un Arvīds Balcers no Saldus Sadraudzīgās biedrības uzaicināja līdzi Ilgvaru Salmu-Salmiņu un Juri Lasmani - un visi devās ceļā uz Latgali. Rēzeknē viņi ciemojās poļu skolā, tikās ar radošo kopu "Riekšava" un arī apmeklēja Aglonas baziliku Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.

Skola ir gaiša saliņa

"Rēzekne ir kalnaina, zaļa 24 tūkstošu iedzīvotāju pilsēta ar dzelzceļu. Tai cauri ved divas nozīmīgas maģistrāles: Daugavpils - Pēterburga un Rīga - Maskava," - stāsta Arvīds Balcers. "Latgalē cilvēki uzskata, ka viņiem klājas grūtāk nekā mums šeit, Kurzemē, jo tur zeme neauglīgāka. Bet problēmas - kādas tur, tādas arī šeit."

Poļu skola iekārtota savulaik nepabeigtā bērnudārza ēkā, telpas pielāgojot jaunajām vajadzībām. Poļu skola Rēzeknē bijusi jau Latvijas brīvvalsts laikā, tikai citā ēkā. Pavasarī atjaunotajā skolā bija pirmais 9. klases izlaidums, bet no septembra mācības uzsāks arī 10. klase. Tā ka pamatskola pārtapusi par vidusskolu.

Pa šiem gadiem skola kļuvusi par īstu gaismas saliņu pilsētā - gan ārēji, gan saturiski. "Par pieticīgiem līdzekļiem galvenokārt pašu spēkiem ir gaumīgi iekārtotas telpas, liekot lietā labu izdomu," - tā Juris Lasmanis. "Piemēram, parastas neestētiskas caurules ir noformētas kā bērzi. Visām telpām vienādi aizkari, un ir radīts ansambļa iespaids. Skolā sešus gadus nav bijis liela remonta, taču to nevar pateikt - viss tiek saudzēts un saglabāts, lai kalpotu pēc iespējas ilgāk."

Rēzeknē dzīvo latvieši, poļi, krievi un citu tautību cilvēki. Arī poļu skolā mācās dažādu tautību bērni un strādā gan latviešu skolotāji, gan arī vairāki pedagogi no Polijas. Aptuveni 400 skolēnu. Mācību procesā liela nozīme tiek veltīta kristīgām vērtībām. Katrā klasē pie sienas ir krusts, ik diena sākas ar rīta lūgšanu. Ticība ir vienīgā, kas jaunatni attur no alkohola, narkotikām un uzdzīves - tā uzskata skolotāji.

"Galvenokārt par skolas sasniegumiem ir jāpateicas tās direktorei Valentīnai Šidlovskai, kura strādā no visas sirds un ir īstena skolas saimniece. Nemiera gars, viņu dēvē pat par sava darba fanātiķi," - Imants Švedrevics apgalvo, ka ar direktori pazīstams jau sen. "Lielu atbalstu skolai sniedz Polijas valdība, tā arī piešķīrusi līdzekļus jaunas sporta zāles celtniecībai. Diemžēl vēl nav atrisināts jautājums, kad savu daļu naudas piešķirs mūsu valdība. Tas arī ir vispārsteidzošākais - ka Polijas valdībai rūp skola mūsu valstī, bet mūsu valdība to atbalsta visai maz."

"Riekšavu" uzaicina ciemos

"Ar radošo kopu tikāmies skolā. Stāstījām par Saldu, Zvārdi, par mūspuses pieminekļiem, Kalpaka vietām, arī par Lesteni. Aizvedām fotogrāfijas, prospektus, grāmatas. Arī sālsmaizi - skaistu klaipiņu ar vārpām mums izcepa "Saldus maiznīcā". Rēzeknieši to vēlējās paturēt kā suvenīru, bet mēs iebildām - sālsmaize taču ir jāēd!" - tā I. Švedrevics.

"Uzzinājām, ka "Riekšava" organizē konkursus par skaistākajiem puķu dārziem savā novadā. Puķu audzētājiem arī rīko mācības, kurās speciālisti stāsta un rāda. "Riekšavai" rūp kultūrvide, un sadarbības partneri tai ir pat ārpus Latgales," - saldenieki latgaliešus uzaicinājuši ciemos pie sevis. Un būtu jau arī, ko izrādīt, - Saldus, Rozentāla vietas, Zvārde...

Atmosfēra nospiež uz ceļiem

"Es jau sen vēlējos nokļūt Aglonā, nu pirmo reizi tur biju," - I. Švedrēvics satraukumu izjutis, jau ieraugot lielo krustu Daugavpils ceļa vidū. "Mašīnu kolonna brauca lēni lēni, vietumis - arī zirgu pajūgi. Šur tur uz soliņiem gulēja ceļā noguruši gājēji, neviens viņus nemodināja. Braucējus labi organizēja ceļu policisti, bet bazilikas teritorijā policiju nemanīja, šur tur - kādu zemessargu. Galvenie kārtotāji un skaidrotāji bija jaunieši ar atšķirības zīmēm."

Svētceļnieki jau bija ieradušies, tūkstošu vidū pamanīti arī saldenieki, kas atbraukuši ar autobusu. Dievkalpojuma dienā cilvēku daudz, bet - labestīgi, it visur bijusi jūtama sirsnīga gaisotne. Valdījusi kārtība. Pūlis sakustējies, kad ar helikopteru ieradusies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa sarokojusies ar daudziem klātesošajiem, un Imantam Švedrevicam pagājusi tieši garām. Viņas runa pēc dievkalpojuma bijusi sirsnīga un aizkustinoša.

Visiespaidīgākais licies dievkalpojums. Bazilikas centrā - altāris, skanēja mūzika, dziedāja koris, un cilvēki noslīga uz ceļiem. "Mani, neticīgo, arī nospieda uz ceļiem - tāda bija atmosfēra..." - atzīstas I. Švedrevics. Viņš aizgājis līdz Cirīša ezeram un notiekošo aplūkojis no attāluma. Bazilika esot bijusi vēl skaistāka nekā tuvumā. Redzētais licis padomāt...

Ceļotāji sirsnīgi pateicas saviem atbalstītājiem - Jānim Muižniekam un "Saldus gaļas kombinātam", "Pārtikas kombinātam", "Saldus maiznīcai".