"Vai mūsējiem patiks?"

Kultūras un tautas nami vakaros kļūst arvien apdzīvotāki un skanošāki. Sākusies jaunā sezona, kas būs īpaša, - jo nākamvasar XXIII Dziesmu un deju svētki.

Taču līdztekus svētku repertuāra apguvei būs gan izklaides sarīkojumi, gan valsts un tradīciju svētki, gan viesizrādes un vieskoncerti. Kultūras darbiniecēm septembris ir "prāta vētru" laiks. Tiek sapņots un kaldinātas jaunas ieceres. Daļa no tām droši vien tā arī paliks nerealizētas, jo pietrūks naudas, varbūt - neatlaidības. Bez tam, un to atzīst gandrīz visi kultūras darbinieki, daudzreiz ieceres tiek atbīdītas, jo - "vai gan kas tāds patiks pagasta cilvēkiem"?

Radīt iespējas

Kad dzirdu sakām, ka laucinieki interesējas tikai par "maizi un izpriecām", ka viņiem vienaldzīgas patiesas kultūras vērtības, ērcīgi nodomāju - ja vispārina, to pašu var apgalvot arī par pilsētniekiem. Kultūras darbinieka misija ir "uztaustīt" savu iedzīvotāju vēlmes, izmēģināt arī pārdrošas idejas, nevis tikai ļauties ierastajam.

Tas nenozīmē, ka būtu noniecināmas dziesmas manam pagastam, popielas, līnijdejas un citas modes izklaides. Dažādība ir labākais, ja to spēj nodrošināt kultūras iestādē. Ļoti svarīgi, lai kultūras un pašvaldības vadītāji savstarpēji saprastos, būtu "uz viena viļņa", plānojot kārtējās sezonas lielākās kultūras dzīves norises un finansējumu. Un vēl - vai kultūras un tautas namu vadītāji ir jaunu ideju ģeneratori, cik aktīvi apgūst jaunās zināšanas un tās izmanto.

Druvas kultūras nama direktore Ļuba Kapteine savus mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus "izvedusi" Eiropā, kur ar deju, ar teātra spēli spēta pārsteigt izlutinātā Eiropas publika. Šovasar arī Rubas vidējās paaudzes deju kolektīvs, kuru vada Laura Berga, bija Austrijā, Brocēnu vīru koris, pateicoties jaunajam diriģentam Ivaram Spriņģim un kultūras centra vadītājai Intai Holodņikovai - Čehijā, un pierādīja, ka latvieši prot skaisti dejot un dziedāt. Ir gandarījums un stimuls turpmākajai radošajai darbībai. Iegūst arī pašmāju skatītāji un klausītāji. Cerams, ka jaunajā sezonā drošajiem un uzņēmīgajiem pievienosies citi.

Kultūra nerūp

Šīsvasaras beigās urdīgas domas radīja "dancis" ap XXIII Diesmu un deju svētku finansēšanu. Iespējams, valdība rīkojās pareizi, "apcērpot" Kultūras ministrijas prasīto pārāk lielo finansējumu. Satraucoša ir attieksme. Vai visas tautas svētki būtu mazāk nozīmīgi, nekā, piemēram, mākslas biennāle Venēcijā vai Eirovīzijas šovkoncerta sarīkošana? Diemžēl tur, kur tiek dalīta lielā nauda, nevienam neinteresē, ka daudzi Dziesmu un deju svētku dalībnieki uz svētkiem brauc jau gandrīz "caurspīdīgos", kožu saēstos tautastērpos un novalkātos apavos. Tādēļ nav nejaušība, ka tikai astoņu partiju (no pieteiktajām 20) pirmsvēlēšanu programmās kultūrai veltīta atsevišķa sadaļa, un arī tajās dominē vispārīgas frāzes, kuras pēc vēlēšanām visvieglāk aizmirst.

Bet pašvaldības ar lielām grūtībām un tikai daļēji spēj nodrošināt savu kolektīvu piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos. Taču, jaunai sezonai sākoties, tautas namos un kultūras namos uz pirmo mēģinājumu nāk tie, kam ir svarīgi būt dejotāju, dziedātāju, teātra spēlētāju pulkā. Tas ir arī kultūras darbinieku nopelns un, vismaz pagaidām, apliecinājums, ka esam dziedātāju un dejotāju tauta.

Kultūra kļūst elitāra?

Lutriņu tautas nama vadītāja Agrita Pileniece uzkata, ka uz mūžseno jautājumu, "kas veido cilvēku - vide, vai otrādi?" atbilde ir - abpusēji. "Vienkāršāk ir novelt vainu uz ārējiem apstākļiem, kūtrumu, naudas trūkumu," domā Agrita. "Man šķiet, ka lielāko daļu lauku iedzīvotāju pārņēmusi depresija. Spēcīgākie mēģina "ārstēties" paši - apmeklē kultūras pasākumus, ceļo, dzīvo ar baudu. Tiem, kas strādā pilsētā, bet laukos tikai dzīvo, prasības pret sevi un atpūtas iespējām ir augstākas." Lutriņos, tāpat kā citviet, mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistās tie, kuriem ir vēlēšanās sevi izteikt, nepieciešamība izrauties no sadzīves. Visbiežāk vidēji nodrošināti cilvēki. Viņi arī labprāt brauc uz Rīgas un Liepājas teātriem. Šādus braucienus lutriņnieki rīko vismaz reizi mēnesī. Savukārt Kalnu kultūras nama vadītāja Ligita Ķiene priecājas, ka mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos pēdējos divos gados ir vairāk jauniešu. "Mūsu pagastā kultūras pasākumus vairāk apmeklē materiāli maznodrošinātākie, kuriem nepietiek naudas, lai aizbrauktu uz pilsētu, uz profesionālajiem koncertiem un teātra izrādēm," uzsver Ligita Ķiene. Kalnu kultūras namā (un ne tikai) daudz skatītāju ir vietējo pašdarbības kolektīvu koncertos, gadskārtu un valsts svētku svinībās.

Saldus kultūras centra direktore Santa Laurinoviča pārliecināta, ka nav tālu nākotne, kad par piedalīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā pilnīgi visiem būs jāmaksā - kā Eiropā.

Savukārt Zaņas pagasta padomes priekšsēdētāja Agra Zankovska uzskata, ka diez vai, mainoties kultūras politikai, lauku iedzīvotājiem būs lielāka interese par kultūras pasākumiem. Viņasprāt, gan Saldū, gan Rīgā un citās pilsētās ir pietiekami daudzveidīgas un interesantas kultūras norises. "Galvenokārt cilvēku nabadzība liec pie zemes," tā pagasta padomes priekšsēdētāja. Jāpiebilst gan, ka Zaņā par kultūru atbild daudzi, tajā skaitā - deputāti, diemžēl nav štata darbinieka, tādēļ pasākumi notiek neregulāri. Toties Zirņu pagastā ir pat divas kultūras darba organizatores - tas pierāda, ka liela nozīme ir pašu pagasta iedzīvotāju attieksmei un vēlmēm interesanti pavadīt brīvo laiku.

Vestibils nokrāsots, bet logi sapuvuši

Īpaši sāpīgi, kad dzirdu tautas nama vadītāju priecājamies par mazumiņu, ko vietējā pašvaldība atvēlējusi tautas nama atsvaidzināšanai. Diemžēl nelielā finansējuma dēļ nereti, kamēr "vienā galā" kosmētisko remontu beidz, otrā tas jāatsāk.

Kalnu kultūras nams, kas vēl pirms 10 gadiem bija viens no modernākajiem ne vien rajonā, bet visā Latvijā, pēdējos gados nav kapitāli remontēts. Arī Saldus kultūras centrā kapitālais remonts nav bijis kopš 1967. gada. Mūsdienu prasībām vairs neatbilst gaismošana un skaņu tehnika. Līdzīga situācija ir vairākās citās rajona kultūras iestādēs.

Neviens no kultūras darbiniekiem, kas piedalījās aptaujā, neatcerējās, kad pēdējoreiz pie viņiem bijis kultūras ministrijas pārstāvis. Toties visi atzina, ka ir laba sadarbība ar vietējo "kultūras ministri" Zaigu Upenieci.