Šī Zaļā naģe neslīks

Pagājušonedēļ trīs dienas Zirņos notika Kurzemes bērnu folkloras skola Zaļā naģe.

Mācās rakstus

Pie Zirņu folkloras kopas vadītājas un nometnes mājasmātes Sarmas Ūpes sabrauca ap 40 bērnu no Saldus folkloras novada - Saldus rajona kopām, kā arī Tukuma rajona Dzirciema internātskolas un Pūres.

Šķietami liels trobelis, kad klabināja, grabināja un sita dažādus mūzikas instrumentus un skaņu rīkus, bērnudārza telpās mijās ar nopietnu darbu un klusinātām, piepildītām sarunām - tāds bija šis laiks. Kāpēc nometne organizēta? "Laikam - dzīves nepieciešamība," - saka Sarma. "Skatoties, kā Latgalē šī joma attīstās - dzīvespriecīgi, mīļi, sirsnīgi un atraisīti -, nolēmu ko izdarīt arī pie mums. Palasot Kultūrkapitāla fonda atbalstītos projektus tradicionālās kultūras jomā, sapratu, ka tāds jāraksta. Tagad plānotais notiek - pirmoreiz, bet liekas, ka šī naģe nav jāslīcina."

Novada kopu bērni ir savstarpēji pazīstami jau no citiem pasākumiem un koncertēšanas. Pirmajā dienā viņiem jaunums bija tikšanās ar divām skolotājām - Aiju Kaminsku un Ināru Salavu no Ventspils. Aija ar vecākajiem bērniem runāja par gadskārtām, par saules ritu, Ināra ar mazākajiem gāja rotaļās un šiem bērniem pieņemamā veidā arī mācīja par latvisko gadu. Bet garas tumšā vakara stundas viešņas pavadīja sarunās ar kopu vadītājām - Intu Tuzu, Santu Nici, Lindu Kunstmani.

Zēniem bija darbnīca, kurā viņi strādāja ar koku, grieza latviskus rakstus. Meitu raksti tapa uz kartona no dabas materiāliem - no pupiņām, zirņiem, grūbām, graudiem... "Galvenā doma - vērst meiteņu uzmanību etnogrāfisko rakstu izmantošanai mūsdienu modernā apģērbā. Katra meitene grib būt oriģināla un moderna, atšķirties no citām. Uz to mēs viņas mudinām, jo būt visām līdzīgām, tirgū ģērbtām, nav interesanti, - to meitenes saprot," - tā Sarma Ūpe.

Šitā arī dejo!

Pēdējā nometnes dienā ieradās danču vedējs Ernests Spīčs no Rīgas. "Latviešu danči ir visjaukākie!" - acis iemirdzas Pampāļu kopas vadītājai Lindai Kunstmanei. "Daudzi, kas nejauši tos ierauga, atklāj, ka var būt sirsnīga jautrība arī bez alkohola, cilvēks var priecāties no sirds. Danči aizrauj, jo kustības tajos ir elementāras, dabiskas, ikvienam pa spēkam. Un kādu enerģiju dod aplis!"

Danču klubs ir ne tikai Rīgā, bet trešdienās un svētdienās danco arī Zirņos. "Mums ir bijuši vairāki izgājieni, kuros dančus popularizējam," - tā Sarma Ūpe. "Ne jau autentiskos tautas tērpos, bet savos dzeltenajos t-kreklos, brunčos, ērti apavi kājās. Cilvēki ieskatās un arī ļaujas sevi izdancināt. Vispirms bērni, tad - omītes, mammas, un ja vēl izdodas tētus ievilkt... "Ā re, šitā arī dejo?!" - viņi ir priecīgi pārsteigti. Jā, danči nav tādi, kā dejo tautiskās dejas uz skatuves. Danču kolektīvs nav "gatavs", tajā aizvien var iesaistīties un nākt klāt jauni dejotāji, tajā nav noteikti visiem jādejo vienādi. Dančos - pēc savām spējām, pēc sava prieka, bet "auguma nešana" - tāpat. Galvenais - attiecības, nevis - kā no malas izskatās. Ja man gribas pāriniekam skatīties acīs, viņam arī to gribēsies, un tad nav tik svarīgi, vai esam vienā līnijā ar pārējiem."

Zaļās naģes projektā paredzētas pavisam trīs nometnes. Folkloristi plāno braucienus pie teicējām, noteikti aizbrauks uz suitiem, varbūt arī uz krāšņo Lejaskurzemi. Gribot apmeklēt Folkloras krātuvi Rīgā, visi. "Ja mēs nejustu viena no otras stiprumu, tad tik pārliecināti neuzsāktu tādus lielus projektus," - Pampāļu Linda atklāj uzdrošināšanās recepti un piebilst, ka arī rajona kultūras darbinieču saimē folkloristes ar smaidu uztver par atsevišķu "frakciju". Viņas tā jūtoties - kā viens vesels.