Skolā mācas vai mācās?

Vai ir jēga runāt par valodas kļūdām?

Atbildi devis jau Kārlis Mīlenbahs (1853 - 1916). Ievērojamais valodnieks uzsvēris: "Jo vairāk nodarbosimies ar savu valodu, jo ātrāki izgaisīs valodas nepareizības, jo biežāk aizrādīsim uz savas valodas piepēm, jo ātrāki tās nozudīs no mūsu valodas koka."

Daudzi runātāji kļūdās īso un garo patskaņu lietošanā darbības vārdu personu formu galotnēs. -

Populārs TV un radio žurnālists: "Ko jūs, klausītāji, sakat (pareizi - sakāt) par notikušo ASV"? Aicinam (aicinām) jūs izteikt savu viedokli."

Izglītojoša TV raidījuma viesi: "Cilvēkiem ir jārūpējās (jārūpējas) par saviem mājdzīvniekiem. Vecākiem ir jāuzticās (jāuzticas) skolai. Atbalstam (atbalstām) bērnu interesi par modeļskolu. Atgriežamies pie tā, ko šobrīd daram (darām). Mācam (mācām) raksturdeju."

Izklaidējoša TV raidījuma vadītāja: "Aicinam (aicinām) nākošo viesi. Gaidam (gaidām) vērtējumu. Raidījumā atgriežās (atgriežas) populāri eksperti. Tur nekas no jauna nerodās (nerodas)."

Grāmatu izdevējs: "Nākās (nākas) darīt dažādus darbus, kaut izdevējam negribās (negribas) pašam pie tiem ķerties. Zvans piesitās (piesitas) un iezvanas (iezvanās)."

Konkursa rīkotāji: "Vēstules ar atbildēm gaidam (gaidām) līdz 30. septembrim."

TV raidījumā par pilsētām: Cēsīs atrodās (atrodas) apdrošināšanas kompānijas. Cēsu siltuma uzņēmums rūpējās (jādomā, ka tā nav pagātne, tātad - rūpējas) par siltumu."

TV žurnāliste par Dzejas dienām: "Vislabāk dzejnieks jūtās (jūtas) starp jauniešiem."

Aizsardzības ministrs: "Zemessardze vēlās (vēlas) sagatavoties atbilstošā līmenī."

Ieroču meistars: "Ja vēlās (vēlas) ieroci apgūt, krietni jāpapūlās (jāpapūlas)."

Redzam, ka darbības vārdu galotnēs a un ā apmainīti vietām. Kā nekļūdīties? Drošs līdzeklis ir pajautāt "ko darīt?" un atrast attiecīgā darbības vārda nenoteiksmi. Tātad no lasīt - lasām, no salasīties - salasās, no sveicināt - sveicinām, no sasveicināties - sasveicinās. Tā kā nenoteiksme ir likties, nevis likīties, pareizi ir liekas, nevis liekās. Līdzīgi no rasties ir rodas, no doties - dodas, no tikties - tiekas, no vilkties - velkas, no mākties - mācas (debess pirms negaisa). Savukārt garumzīme galotnē ir darbības vārda formā lobām, jo nenoteiksme ir lobīt, nevis lobt vai lobēt. No grozīt - grozām, no solīt - solām. Arī atgriezeniskajās galotnēs jābūt garumam: grozīties - grozās, lobīties - lobās, solīties - solās, mācīties - mācās.

Nepareizi darinātas tagadnes formas var izklausīties pēc pagātnes. - "Iepazīstamies ar grāmatu, kas saucās (pareizi - saucas) "Runas māksla". "Šobrīd katrs priecājās (priecājas) par labi paveikto." "Šajās dienās pulcējās (pulcējas), satiekās (satiekas) un apspriežās (apspriežas) pasākuma rīkotāji." "Koncertā viesojās (viesojas) un dzied slaveni solisti."

Ja meklēt nenoteiksmi negribas vai liekas par grūtu, var izlīdzēties ar tiešo darbības vārdu 3. personu. Ja vārdam ir galotne -a, "grūtajās" formās ā: viņš loka - lokām, viņš dedzina - dedzinām, apdedzinās, viņš zina - zinām, sazinās. Bet viņš dur - duram, duras, viņš runā - runājam, sarunājas, viņš spēlē - spēlējam, spēlējas, viņš veido - veidojam, veidojas.

Garš ā galotnēs ir to vārdu personu formās, kuri nenoteiksmē beidzas ar izskaņām -īt, -ināt, -īties, -ināties.