Līdzās "lācim"dzīvojot
Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, kura, patīk tas, vai ne - bijusi un būs mums līdzās.
Savulaik daudzi no mums televīzijā ar skumjām skatījās, kā naksnīgajās Maskavas debesīs pazūd Maskavas olimpisko spēļu talismans - simpātiskais lācēns. Bet, kādēļ tik bieži tiek runāts un rakstīts par Krieviju kā ļaunuma impēriju, kas tiek dēvēta arī par "brūno lāci"? Man pazīstamie krievi lielākoties ciena gan savu valodu, tradīcijas un paražas, gan latviešu valodu un kultūru. Sameklēju literatūru (lielākoties - krievu valodā), lai gūtu skaidrību.
"Ļaunuma impērijas" saknes
Noskaidroju, ka par "ļaunuma impēriju" rakstījis jau krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis. Ne velti viņš bija izpelnījies Ļeņina naidu. Vēl līdz šim laikam grūti pieejamas Hercena grāmatas. Jaunākajos laikos Krieviju par "ļaunuma impēriju" nosaucis ASV prezidenta Džona Kenedija slepkava Lī Hārvijs Osvalds, kurš kādu laiku dzīvojis PSRS.
Mazliet par vēsturi. Krievijas cars Ivans IV (dēvēts par Ivanu Bargo vai Briesmīgo) mēdzis saaicināt Maskavas tagadējā Sarkanajā laukumā tautu un uzrīdīt cilvēkiem 3 - 4 izbadējušos lāčus. Var iedomāties asiņaino skatu, bet par to cars bijis sajūsmā.
Ar Ivanu Bargo nežēlībā varēja sacensties Krievijas imperators Pēteris I. Jaunajiem bajāriem bijušas neģēlīgas izpriecas. Kad jauna meitene nav vēlējusies atdoties kādam bajāra dēlam, kurš bija viņu iekārojis, nelaimīgā tika izģērbta kaila un ievietota lāča būrī. Dzīvnieks pieķēdēts ar tādu aprēķinu, lai attālums līdz meitenei būtu tikai daži centimetri. Protams, ka pēc šādās šausmās pavadītas nakts meitene bijusi ar mieru izpildīt visas augstmaņa iegribas. Tādas bija krievu lielkungu izpriecas. Visatļautība un lepnā dzīve bija viens no iemesliem, kādēļ krievu tautu bija iespējams samusināt uz dumpjiem un revolūciju.
Pēterburgu uzceļ uz cilvēku kauliem
Krievu karaspēks kopš seniem laikiem bijis iejaukts dažādos starpvalstu konfliktos. Ne velti Latgalē gar Krievijas robežu tika uzcelts tik daudz cietokšņu. Krievijas Zelta loks - Vladimira, Orla, Rževa, Tvera un citas mazākas un lielākas pilsētas - apjoza Krievijas valsti.
Cars Pēteris I Pēterburgu cēla uz citiem atņemtas zemes. Šī brīnišķīgā pilsēta tika uzcelta uz cilvēku kauliem, nežēlīgi izmantojot pārcilvēcisku darbu līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Būtībā pilsētas pamatiedzīvotāji tika iznīcināti. Pienāca kārta arī Latvijai. Tās zeme tika izpostīta, iedzīvotāji deportēti (jau toreiz!) uz Krievijas apgabaliem.
Zaudēti 84 tūkstoši latviešu
Kad 1914. gadā notika tautas skaitīšana, atklājās drausmīgi skaitļi. Nepilnu 10 gadu laikā bija zaudēti 84 000 latviešu iedzīvotāji, dzīvi bija palikuši tikai 52 000. Salīdzinājumam - Zviedrija no 1,4 miljoniem bija zaudējuši tikai 30 000.
Cilvēku iznīcināšanai Krievijas cari plaši izmantoja kirgīzus, kazahus, tatārus un mongoļus. Galvenais mērķis bija - kundzības iegūšana pasaulē. Bet tas izrādījās tikpat nereāli, kā uzcelt komunismu.
Visvairāk cieš krievu tauta
Visvairāk no Krievijas valdības izdarībām un neizdarībām cieš Krievijas tauta. Vai nav paradokss, ka pasaules bagātākā valsts nespēj nodrošināt saviem pavalstniekiem pašu nepieciešamāko? Būtībā Krievijas budžeta lauvas tiesu piešķir armijai un karam Čečenijā. Krievijas militārais budžets 2003. gadam paredzēts 380 miljardi rubļu (14% no valsts budžeta). 300 miljardi no tā ieplānoti dažādiem neparedzētiem gadījumiem un speciālām operācijām.
Krievijai vienmēr vajadzīgs "pretinieks", uz kura rēķina norakstīt gan cilvēku zaudējumus, gan ģenerāļu lepno savrupmāju celšanas izdevumus. Pēdējā laikā uz Krievijas karavīru formas tērpiem parādījušās uzšuves ar brūno un balto lāču attēliem. Iespaidīgi, protams. Krievijas "brūnā lāča" tēlu veido reakcionārās aprindas un tā sauktie pelēkie kardināli, kas ir cieši saistīti ar finansu oligarhiem.
Ar kaimiņu "lielo lāci", protams, jāsadzīvo, bet nedrīkstam tam piekāpties principiālos jautājumos. Jāsakārto mūsu robeža un tā pienācīgi jāapsargā.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Zvaigznes atspīdums 17.04.2026
- Dejotāji, dziedātāji, stāstnieki un spēlmaņi saņem atzīmes 17.04.2026
- Akorda jubileju atzīmēs ar koncertu 14.04.2026
- Medņa māksla Rīgā 10.04.2026
- Senču upe Siguldā 10.04.2026
- Spicē — arī druvenieki 10.04.2026
- Saudzīgas atbildes par nāvi 07.04.2026
- Pavasarīgas rindas 07.04.2026
- Dzeja 31.03.2026 08:19
- Ansambļiem saka “Paldies — malači!” 31.03.2026 08:19
- Sacenšas dziesmu rakstīšanā 27.03.2026
- Saņem unikālu dāvinājumu 20.03.2026
- Runā mākslinieka vārdiem 20.03.2026
- Prēmija tiek žubītei un zvirbuļiem 20.03.2026
- Pārveido pa savam 20.03.2026
- Vārds 13.03.2026
- Saruna pašai ar sevi 13.03.2026
- Raksta jaunie 13.03.2026
- Evelīnas Pridānes dzeja 13.03.2026
- Tekstila mākslas izstāde Liepājā 10.03.2026
- Freimanis uz izķeršanu 10.03.2026
- Uzvarētāju izvēlēsies arī skatītāji 06.03.2026
- Vecmeistara darbus atrada šķūnī un istabelē 17.02.2026
- Fokusā — sievietes maigums 17.02.2026
- Igauņi aizņem mākslas skolas sienas 13.02.2026
- Skolai dāvina dzeju 10.02.2026
- Novadniecei jauns dzejas krājums 10.02.2026
- Kultūras īsumi 10.02.2026
- Dzeja 10.02.2026
- Supernovā cer uz saldenieku atbalstu 03.02.2026