"Floristika ir smalka nodarbošanās."

Jau divus gadus Zirņos Andas Vītolas vadībā sievietes apgūst floristiku. Ārā drēgns un tumšs rudens vakars, bet Zirņu pamatskolā vairāki apakšstāva logi gaiši spīd.

Te dažādu dabas un mākslīgo materiālu, kā arī smaržu pasaule. Sešas dažādu vecumu sievietes nolīkušas pār kūpošām bļodiņām, līdzās krāsainas lapas, salmiņi un citi smalkumi.

"Tagad floristikā ir tendence izmantot stearīnu," stāsta Zirņu floristikas pulciņa vadītāja Anda Vītola. "Mēs šobrīd veidojam stearīna bļodas, jo sveču laiks ir klāt. Gatavosim arī Adventes dekorus un vainagus. Šogad modē vīna sarkanā un pelēkā krāsa. Dekoros un vainagos liksim vairāk nekā četras sveces, modē eksotiski augļi, miziņas, rieksti - lai izskatās krāšņi un kārdinoši."

Vēroju, kā parasta bļodiņa un šķīvis, klājot virsū vairākas izkausēta stearīna kārtas, pārvēršas par fantastisku, it kā apledojušu trauku. To aplipina ar krāsainām lapiņām, salmiņiem un tad var bērt iekšā riekstiņus, citus mazus gardumiņus. Labi izskatās arī svece, kastaņu vai zīļu kompozīcija, tas - pēc katras gaumes un vajadzībām.

Visas dalībnieces apguvušas floristikas pamatus un ieguvušas attiecīgu sertifikātu, taču vēlējušās šo nodarbošanos turpināt. Un tas ir saprotams, jo Anda stāsta, ka floristikā tendences mainās ne vien atkarībā no gadalaika, bet arī modes.

"Viņām pašām ir dažādas interesantas idejas," priecājas pulciņa vadītāja. "Nākam kopā divas reizes mēnesī, katrai nodarbībai ir noteikts mērķis. Visām izdalu lapiņas ar teorētisko skaidrojumu, tās noder. Ja kaut kas piemirstas, ir kur "iemest aci". Anda saka, ka floristika ir smalka nodarbošanās, kas prasa sistemātiskumu, ja gribi savu meistarību saglabāt. "Vecums nav šķērslis, kamēr vien ir acu gaišums, veikli pirksti un darbošanās prieks," viņa uzsver.

Jautāju, vai ir materiāli, kurus nedrīkstētu izmantot, un saņēmu pārliecinošu - nav. "Iespējas ir neizsmeļamas, drīkst izmantot visu, kas nekust un pat kust," smejas Anda Vītola. "Mēs esam diezgan daudz eksperimentējušas. Dažkārt, mainot sīku detaļu kompozīcijā, iegūst gluži citu efektu."

Par savu aizraušanos floristes stāstīja ar prieku, piebilstot, ka šeit labi jūta. Anda nekad nesakot - kompozīcija nav izdevusies, tikai slavējot un atgādinot, ka katrs darbiņš, tāpat kā tā veidotāja, ir ievērības cienīgs un neatkārtojams.

Valda Viļuma: "Es, tāpat kā visas citas, šeit nāku no paša sākuma. Mājās ir daudz pašas gatavotu kompozīciju. Daudz uzdāvināts citiem. Mēs rīkojam izstādes, tagad bibliotēkā ir "Rudens noskaņas" - glezniņas no dabas materiāliem, bizes. Arī dēli priecājas par maniem veidojumiem. Kad nāku mājās, jārāda, ko esmu uztaisījusi. Dažreiz vienā nodarbībā paspējam izveidot pat vairākus darbus."

Mārīte Birzīte: "Esmu mājsaimniece. Mājās dzīvojot, gribējās ar kaut ko nodarboties. Labi, ka ir šī iespēja. Tas, kas šajos gados izveidots, redzams manā lauku pirtiņā."

Baiba Vitkovska: "Mācu 9. klasei datorzinības un tagad skolā mazo klašu skolēniem arī kaut ko no pašas apgūtā floristikā. Pulciņš ir laba atslodze pēc datoriem. Trešdienās skolotāju istabā jāparāda, ko esmu no jauna izveidojusi, tad kolēģi priecājas."

Anita Upeniece: "Man patīk process, kā veidojas pašas izdomātais. Mūsu skolotāja ļoti daudz palīdz ar gudriem padomiem, ievada mūs katru savās "sliedītēs". Iesākumā neko nesapratu, viss šķita - "melna nakts"".

Iveta Hartmane: "Man patīk veidot smalkas lietas, patīk arī gatavot dāvanu noteiktam cilvēkam. Jau bērnībā nesu no meža un pļavas mājās visu, ko vien ieraudzīju un kas man likās skaists. Vienmēr jau iepriekš domās redzu, kādam būtu jābūt rezultātam. Prieks, ka meitas arī no manis mācās, un viņām arī izdodas!"

Aina Ērpe: "Strādāju uz pusslodzi bērnudārzā. Tas, ko šeit iemācos, noder darbā. Esmu veidojusi telpu dekorus, bērnu vecākiem gatavotas dāvaniņas. Pašai liekas, ka kolēģēm vienmēr iznāk labāk nekā man."

***

Floristikas pulciņa dalībnieču dekori, kompozīcijas, pušķi bieži rotā skolas, bērnudārza, abu bibliotēku, arī pagastnama telpas. "Ēdamo pagastu" saietā viņu kopdarbs - lielā piramīda - priecēja pasākuma dalībniekus.