Sveicināti gadumijā!

Es ļoti gribētu uzzināt - kā izdzīvojat vēl viena gada pēdējos mirkļus? Skumstat? Priecājaties? Vai jauno gadu gaidāt ar nepacietību? Varbūt - jau kaļat plānus, tinat ieceres, iztēlojaties? Nevar būt, ka ir vienalga - kas pagātnē, kas gaidāms un vai vispār gaidāms. Par ko domājat?

Ja es varētu uzklausīt stāstus par jūsu laiku - kāds tas šogad ir bijis... Cik tajā gaišuma un prieka, un izdošanās, cik - nepiepiepildītu cerību, spīts, apņemšanās, sāpju, asaru, slimību un atspirgšanas? Cik dāsni sava laika devēji esat bijuši? Vai sevi paši neaizmirsāt apdāvināt - ar vienatnes stundām, pārdomu brīžiem, ar mirkļiem, kad laiks izzūd, tā nav. Ja nepiemirsāt, tad būs, ko atcerēties, no kā pārtikt.

Cik no jums aizejošajā gadā meklēja Patiesību? Cik to jau ir atraduši un skata? Kuri to vēl mācās izprast? Un - kas ir jūsu Patiesība? To var redzēt, dzirdēt, izjust? Vai par to var tikai zināt?

Jūs sapratāt - par sirdi vien es runāju. Lai ko mēs darītu, nekas neizdosies, ja nesāksim no sirds. Tāpēc jaunajā gadā es visiem uzticīgajiem "Kurzemītes" lasītājiem novēlu - no sirds mīlēt, no sirds dzīvot! Un noteikti - no sirds priecāties un nebeigt brīnīties par dzīvi!

Agrita Maniņa,

"Kurzemītes" veidotāja