Nevērība vai nepietiekamas zināšanas?

Tas, ko gribējis pateikt runātājs vai rakstītājs, ne vienmēr viegli uztverams klausītājam un lasītājam. Ir arī cita veida neprecizitātes.

"Katram laikmetam ir vajadzīgi savi dzejnieki. Savā laikā bija tāds Ziedonis." Bija tāds Ziedonis... Ja tāda ir vārdu secība, teiktajam ir nievājoša nokrāsa. Iznāk, ka bijis un izbijis un piedevām vēl tāds - ne šāds, ne tāds. Lai tā neiznāktu, būtu jāsaka: "Tāds bija Ziedonis."

"Ar humoru aicinām rakstīt par gada veiksmēm un neveiksmēm." Ja ar humoru aicina, tas ir gaužām nenopietni. Lai rakstītāji atsauktos un vēstījums būtu tāds, kā iecerēts, bija jāsaka: "Aicinām ar humoru rakstīt."

"Es patstāvīgi apmeklēju Nacionālo teātri," lepojas kāds kungs. Vai viņš vēlas uzsvērt, ka neviens viņu turp nevelk "aiz rokas"? Protams, nē. Viņš tikai - tāpat kā daudzi citi - vārdu patstāvīgi (neatkarīgi) lieto vārda pastāvīgi (bieži, vienmēr) vietā. Vārdi patstāvīgi un pastāvīgi īstajā vietā ir šādos piemēros: "Jau pavisam mazi bērni tiecas būt patstāvīgi." "Pie Skrundas pastāvīgi bija plosts."

Paziņojumu, ka jāatbrīvo dzīvoklis skolas telpās, pagasta amatpersonas sāk ar vārdiem: "Sakarā ar Oskara Kalpaka iesniegumu"... Te nu tiešām "komentāri lieki".

"Dāvids uzvarēja šajā prestižajā konkursā, un tagad viņam piedāvā miljonu vērtus kontraktus." "Zemkopības ministra Ata Slaktera dēls Uvis tiek minēts kā pirmais latvietis, kurš varētu startēt visprestižākajās ātrumlaiku sacensībās - pasaules čempionāta F-1 klasē." Šajos teikumos nekā pārprotama nav. Vaina ir cita. Lietoti nepareizi darināti vārdi "prestižajā" un "visprestižākajās". Tā varētu sacīt, ja arī mums vārds "prestižs" tāpat kā krievu valodā "prestižnij" būtu īpašības vārds, bet mums tā nav. Latviešu valodā "prestižs" - autoritāte, ietekme, cieņa - ir lietvārds, kam nevar būt noteiktās galotnes un salīdzināmo pakāpju. Nesakām taču kokās durvis, kokākās durvis, viskokākās durvis... Ja nekādi nav iespējams nozīmīgas lietas, parādības, notikumus raksturot bez lietvārda "prestižs", jāsaka "augsta prestiža" konkurss, skola, amatpersona un "visaugstākā prestiža" sacensības, kinofestivāli vai vēl kas cits.

Ir šajā ziņā arī labi paraugi. Ja žurnāliste, rakstot par operdziedātāju Egilu Siliņu, uzsver, ka "viņš sevi apliecinājis visprestižākajos operteātros pasaulē", pats dziedonis spēj atrast citus izteiksmes līdzekļus: "Katrā ziņā uzstāšanās pasaulē slavenākajos - Vīnes operā un "Metropolitenā" Ņujorkā ir prestiža lieta un gandarījums reizē."

Bieži tiek ziņots, ka policija "atrada un izņēma" ieročus, narkotikas vai ko citu. Vai tiešām vienmēr kaut ko "izņem", izceļ ārā? Un vai ar tādu izņemšanu, latviski domājot, pietiek? Vai bīstamais atradums nav jāatsavina, jākonfiscē? Īstenībā tā jau arī dara. Kādēļ tā nerunā? Vai nav pienācis laiks šo tiešo pārcēlumu no krievu valodas latviskot?