"Man līdzās ir daudz labu cilvēku."
Vecgada pēdējās dienās Zaņas pamatskolas skolotāja un pagasta kultūras darba organizatore ANTRA GĀRBENA dalās pārdomās par aizvadīto gadu.
Tas viņai bijis nozīmīgs, jo Antra ienākusi rajona kultūras darbinieku saimē. Vai tā ir nejaušība? Nē, jo, strādājot skolā, viņa jau vairākus gadus piedalās un pati palīdz organizēt pagasta kultūras pasākumus. Antra vienmēr ir smaidoša, par visu priecājas kā bērns. Un tiem, kas viņu pazīst mazāk, liekas - jauna un vējaina. Bet būtībā viņa ir nopietna. Uzsver, ka patīkot kārtība - visu "salikt pa plauktiņiem". "Labprāt uzklausu padomus un kritiku," atzīstas Antra. "Šis gads man bijis īpašs, jo liekas - nekad iepriekš līdzās nav bijis tik daudz labu un jauku cilvēku, kādi ir kultūras darbinieki. Tā ir brīnišķīga sajūta, ka par jebkuru jautājumu varu konsultēties ar pieredzējušākām kolēģēm un viņas neliedz padomu. Es lepojos arī ar savu pagastu. Mums ir daudz interesantu un atsaucīgu cilvēku - mani kolēģi skolā, bērnu vecāki. Protams, nācies piedzīvot arī sarūgtinājuma brīžus, ir sāpējis skarbāks vārds. Taču es nespēju ilgi glabāt aizvainojumu. Ja esmu kļūdījusies, cenšos izdomāt, pirmkārt, kur bijusi mana vaina. Nav patiess apgalvojums, ka no savām kļūdām jāmācās. Es mācos no savām un citu veiksmēm, tās salīdzinu un izvērtēju, lai līdzīgā situācijā citreiz rīkotos pareizi. Nepatiesi apvainojumi sāp, bet es tiem neļaujos un pēc iespējas ātrāk cenšos kamolu, kas kāpj kaklā, norīt. Palīdz tas, ka ļoti patīk mans darbs."
Decembris Antrai, tāpat kā citiem kultūras darbiniekiem, ir saspringta darba mēnesis. Nesen kāds kultūras darbinieks teica, ka viņa kalendārā esot 11 mēneši, Ziemassvētki un Jaunaisgads. Arī Antrai, jo pagastā tika rīkoti trīs lieli pasākumi. "Mums gan tie notiek jau pirms Ziemassvētkiem, Jaungada balles vai karnevāla nav," Antra piebilst, ka par to būtu vērts padomāt nākamgad.
Ir skatuves pieredze jau bērnudārza vecumā
"Jau tad, kad gāju vēl bērnudārzā, esmu piedalījusies dažādos uzvedumos, deklamējusi, tēlojusi čigānu, bijusi teicēja," par savu pieredzi stāsta Antra. "Arī, skolā mācoties, līdz pat 9. klasei vienmēr uzstājos. Varbūt tas iedzimts, jo arī mana mamma kādreiz, kad tautas nams vēl bija Baltākrogū, gan teātri spēlējusi, gan korī dziedājusi.
Cik vien sevi atceros, ģimenē svinēti Ziemassvētki, bijušas dāvaniņas. Ziemassvētku vecītis brīnumainā veidā uzminējis, ko sirds kāro visvairāk. Man joprojām vismīļākā dāvana ir grāmata. Īpaši, ja tajā ierakstīts kāds vēlējums. Vēl pēc gadiem var pāršķirstīt, pārlasīt un atcerēties kādreizējās izjūtas un noskaņas, to saņemot un lasot." Antrai ļoti garšo saldumi, tādēļ arī par tiem viņa priecājas kā bērns. Rāda fotogrāfijas, kurās redzami momenti no Jaungada un Ziemassvētku sagaidīšanas, no skečiem, uzvedumiem, kuru režisore un dažādu lomu tēlotāja bijusi - Nezinītis, Zaķis, Rūķis, Zīļuks... Šogad Antra bijusi viens no diviem jestrajiem Ziemassvētku vecīšiem. Viņai patīkot tēlot skečos kopā ar skolēniem. "Uz skatuves it kā kļūstu viena no viņiem. Draiskojos, rāpoju...," Antrai galvenais - lai skatītājiem ir prieks un pašiem uzvedumu dalībniekiem gandarījums par to, ko viņi dara.
Katram pasākumam jābūt ar dvēseli
Kultūras darba organizatore turpina kādreizējā Zaņas skolas skolotāja un režisora Cīruļa teātra spēlēšanas tradīcijas. Antra atradusi skolas bēniņos senas dekorācijas, iestudējumu materiālus. Kapitālas dekorācijas savulaik veidojis Brocēnu mākslinieks Artūrs Briedis. Tās pēc notīrīšanas un pielabošanas joprojām noder. Dramatiskajā pulciņā tagad darbojas 20 bērnu no 1. līdz 7. klasei. Kad top kārtējais skečs vai uzvedums, palīgā nāk skolotāji un vecāki. Antrai vislielākais lepnums, ka tie skolēni, kurus viņa kādreiz pirmajās klasītēs "saindējusi" ar skatuvi, paši meklē viņu un jautā, kad atkal kaut ko iestudēšot.
"Ir ļoti svarīgi, lai katrs pagasta iedzīvotājs justu, ka tiek gaidīts svētku sarīkojumā. Tādēļ rakstu ielūgumus - apsveikumus svētkos, zvanu un aicinu. Domājot par pasākuma norisi, ir daudz spontānu ideju, kuras katrreiz jāapaudzē ar citu saturu, lai neatkārtotos, lai būtu saturīgi un interesanti," tā par savu darbu Antra. "Galvenais ir radīt gaidīšanas svētkus. Vienulaik kultūras dzīvē bija apsīkums, bet nu jau, manuprāt, tas pārdzīvots. Mums notiek interesanti pasākumi, man ir ieceres par jaunu pašdarbības kolektīvu veidošanu, taču nepatīk sasteigt. Palēnām viss būs."
Jaungadu sagaida kopā ar ģimenes draugiem
Kultūras darbam, tāpat kā jebkuram citam, ir sava "garoziņa". Antra saka, ka tas nav tik viegls, kā no malas varbūt liekas. Laukos cilvēkiem ir grūta sadzīve. Tādēļ stundas, kas tiek pavadītas svētkos visiem kopā, smejoties un noraušot pa aizkustinājuma asarai, dod spēku izturēt ikdienu. Tā ir lauku kultūras darbinieka īpašā sūtība un atbildība. Antra salīdzina sevi ar peli, kas tur acis un ausis vaļā. Jebkurā brīdī un laikā - lasot, skatoties televizoru, ciemojoties pie kolēģiem, iespējams uzzināt daudz ko, kas varētu noderēt. Arī salīdzināt un ar gandarījumu secināt - mums jau tā notiek, un nepavisam ne sliktāk. Dažs tikai prot labāk un pārliecinošāk savu veikumu reklamēt.
"Esam izlutinājuši savus cilvēkus," saka Antra. "Mums ballēs vienmēr ir dzīvā mūzika. Visbiežāk aicinām spēlēt Jaunauces grupu "Brekšu Pekši". Pašai patīk dejot, arī vīrs ir dejotājs, kādreiz Rubā pie Elmāra Kalniņa teātri spēlējis. Viņš man šad piespēlē kādu ideju, arī kritizē. Tagad, gada nogalē, pārdomājot padarīto, ir patīkama izjūta, ka nākamgad varēšu turpināt vēl labāk, padarīt to, kas nav izdevies aizvadītajā gadā.
Vecgada vakarā mūsu mājās, kas ir meža ielokā un kuram visapkārt apsniguši koki, sanāks un sabrauks mūsu draugi un radi. Tad kļūšu par saimnieci ar priekšautiņu. Cepšu pīrāgus ar pašu kūpinātu speķi, vārīšu zirņus un štovēšu kāpostus. Dēliņš Jancis jau taujā, vai šogad vecītis nāks iekšā vai arī atkal atstās dāvanu maisu pie durvīm. Jānis esot redzējis, ka pagasta centrā pie skolas staigā viens Ziemassvētku vecis ar baltu bārdu. Bažas tikai, vai viņš neaizmirsīšot visus apciemot."
Jaungadu sagaidot, arī Zaņā daudzviet debesīs uzvīsies raķetes. Bērni gaida šo brīdi, berzē no actiņām miedziņu, lai nepalaistu garām uguņošanu. Antra prāto, ka citugad pagastā jāsarīko salūts. Protams, ja pagastam būs nauda. Līdz šim kultūrai bijis pagasta padomes priekšsēdētājas Agras Zankovskas un deputātu atbalsts. Ir cerība, ka būs arī nākamgad.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Medņa māksla Rīgā 10.04.2026
- Senču upe Siguldā 10.04.2026
- Spicē — arī druvenieki 10.04.2026
- Saudzīgas atbildes par nāvi 07.04.2026
- Pavasarīgas rindas 07.04.2026
- Dzeja 31.03.2026 08:19
- Ansambļiem saka “Paldies — malači!” 31.03.2026 08:19
- Sacenšas dziesmu rakstīšanā 27.03.2026
- Saņem unikālu dāvinājumu 20.03.2026
- Runā mākslinieka vārdiem 20.03.2026
- Prēmija tiek žubītei un zvirbuļiem 20.03.2026
- Pārveido pa savam 20.03.2026
- Vārds 13.03.2026
- Saruna pašai ar sevi 13.03.2026
- Raksta jaunie 13.03.2026
- Evelīnas Pridānes dzeja 13.03.2026
- Tekstila mākslas izstāde Liepājā 10.03.2026
- Freimanis uz izķeršanu 10.03.2026
- Uzvarētāju izvēlēsies arī skatītāji 06.03.2026
- Vecmeistara darbus atrada šķūnī un istabelē 17.02.2026
- Fokusā — sievietes maigums 17.02.2026
- Igauņi aizņem mākslas skolas sienas 13.02.2026
- Skolai dāvina dzeju 10.02.2026
- Novadniecei jauns dzejas krājums 10.02.2026
- Kultūras īsumi 10.02.2026
- Dzeja 10.02.2026
- Supernovā cer uz saldenieku atbalstu 03.02.2026
- Ar Blīdenes zeķēm kājās uz dančiem 03.02.2026
- Jubilejas vakarā saņem nacionālu apbalvojumu 27.01.2026
- Kursas saimei atnācis saviļņojošs laiks 13.01.2026


