"Uz Saldu atbraucot, sirds iedrebas."

Ar Latvijā pazīstamo mākslinieci keramiķi MĀRU LINKAITI tikāmies pirms Ziemassvētkiem Rīgā viņas un meitas - mākslinieces Terēzes Gruntmanes - salonā "Mode Māksla".

Māra Linkaite dzimusi Lutriņos, kur ir tēva mājas "Aizpori". 1948. gadā, kad viņai bija trīs gadiņi, no "Aizporiem" ģimene izdzīta. Kā vēlāk uzzinājuši - bijuši arī izsūtāmo sarakstos, taču laimējies. Tagad "Aizpori" atgūti, tur dzīvo M. Linkaites māte un brālis Jānis. Māksliniece bieži brauc uz Lutriņiem - ciemoties un piekopt saimniecību.

Tagad keramika - vaļasprieks

Keramiķe Māra Linkaite ir daudzu monumentālās dekoratīvās keramikas, skaistu kompozīciju, trauku un mākslas objektu autore. Izstādēs piedalījusies kopš 1965. gada. Savulaik saņēmusi "Grand prix" Maskavā un Francijā, piedalījusies vairākās starptautiskās izstādēs Dānijā, Itālijā, Polijā un citur. Kompozīcijās izmantojusi dabas tēmas - ziedus, putnus, dzīvniekus. Āboli un lapas joprojām ir viņas iecienīts mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.

"Nu jau trīs gadus abas ar meitu Terēzi esam šī veikala īpašnieces, keramika ir man ir tikai vaļasprieks," atzīstas māksliniece. "Uz Ķīpsalu, uz savu darbnīcu, braucu tikai sestdienās un svētdienās. Keramikas pašizmaksa ir dārga, veidoju tikai pasūtījuma darbus. Pirms pāris gadiem biju uztaisījusi kafijas servīzi kādai uz Latviju dzīvot atbraukušai amerikāņu ģimenei. Šovasar amerikānis ieradās pie manis un vēlējās, lai es izveidotu šai servīzei pieskaņotu japāņu ēdienu trauku komplektu. Nesen to pabeidzu. Manuprāt izdevās - tumšzaļos toņos, izveidoju arī ābola lapu. Bet vispār keramika šodien vairs nav cieņā. Mani kolēģi savus darbus pārdod par smieklīgi zemu cenu. Nesalīdzināma ir, piemēram, mūsu veikala balles kleitu un šāda keramikas trauku komplekta cena. Elitāro aprindu sievietes labprāt par kleitu samaksā 200 latus. Un jāatzīst arī, ka šodien laba kleita ir politiskais kapitāls."

Salons kādreizējā "kaķu dzīvoklī"

Salonā "Mode Māksla" patīkami ieiet. Ne vien tādēļ, ka šeit acis priecē slavenu modes mākslinieku tērpi un aksesuāri. Īpatnēju auru rada pastāvīgās mākslas darbu izstādes. Šobrīd šeit redzama Māras Linkaites kolēģes Ilzes Lindemanes putnu, gliemežu un tauriņu kompozīcijas.

Kad Māra Linkaite abas ar meitu Terēzi pirms trim gadiem nolēma šeit, kādreizējā kompartijas līdera Pelšes šofera atraitnes dzīvoklī, izveidot salonu, telpas bijušas šausmīgas. Bez grīdām, viss smirdējis pēc kaķiem.

Māksliniece ir ne vien biznesa sieviete. Pa šiem gadiem šeit bijušas un joprojām ir vairāku mākslinieku - Izabelas Krolles, Violetas Jātnieces, Vinetas Kalnačas, Mākslas akadēmijas audzēknes Laumas Palmbahas un citu - darbu izstādes.

Vispirms darbs, tad - svētki

Viens no lielākajiem Māras Linkaites gardumiem ir sautēti kāposti ar laukos kūpinātu gaļu, desiņām. "Šķiet, ka pasaulē nav nekā garšīgāka. Ļoti garšo cepeškrāsnī ceptas karpas ar majonēzi un ķiplokiem, galerts - īsti lauku ēdieni. Varbūt šie ēdieni saistās ar bērnību, bet man liekas, ka jebkuram, kas vienreiz mūžā baudījis šos ēdienus, tie iegaršosies. Pīrāgus gan man nepatīk cept," viņa saka.

"Ziemassvētkos braukšu uz laukiem pie mammas, pušķošu eglīti, taču īstu svētku noskaņu radīt nekad neesmu pratusi. Pat dāvaniņas skaisti iesaiņot man ne īpaši padodas. To lieliski prot meita. Viņa arī sarīko tādus svētkus, kas visiem ilgi paliek atmiņā. Arī tagad, sazvanoties ar meitu, jūtu, ka viņa bērniem gatavojas rīkot jaukus svētkus, darina skaistas kleitas. Man, tāpat kā kādreiz manai mammai, vienmēr galvenais bijis darbs."

Tagad Māras Linkaites meita, znots Uģis, mazmeitas Marta un Luīze Bella dzīvo Amerikā. Vienpadsmitgadīgā Marta mācās skolā, bet šovasar, viesojoties Latvijā, esot palīdzējusi veikalā. Martiņai Latvijā ļoti paticis. Bijusi nometnē, tagad labi zinot visus Latvijas pusaudžu un jauniešu elkus, Ozolu ieskaitot.

Par tēva mājām "Aizporiem" stāstot, Māras Linkaites balsī ieskanas kas īpašs. "Deviņdesmito gadu sākumā, kad nolēmām mājas atgūt, man nebija nekādu emociju," viņa atceras. "Tā bija mammas un brāļa Jāņa iniciatīva. Bet tad Terēze, kas ar mazo Martiņu bija aizbraukusi uz "Aizporiem", tik ļoti aizkustinoši stāstīja par savām izjūtām, ka es sāku ieklausīties. Viņas teiktais iekrita sirdī. Es ticu Terēzei, jo viņa uz dzīvi skatās dzīvīgi un savdabīgi. Nodomāju: ja tā, tad arī man jāieliek sava daļa šo māju atjaunošanā. Tagad, cik iespējams, tur izremontēts, nākamvasar jāuzliek jauns jumts. Terēze daudz darījusi, tagad brālis tur lēni un pamatīgi saimnieko. Es esmu iestādījusi dažādus augļu kokus. Man patīk vecvecās augļu koku šķirnes. Šogad jau otro gadu ražoja manis stādītā baltā dzidrā ābelīte, bumbierītis. Mammas padomus uzklausot, esmu stādījusi arī ķiplokus. Pa druskai apgūstu lauku gudrības. Kas zina, kā dzīve iegrozīsies, var gadīties, ka kādreiz pati tur dzīvošu."

Prieks, ka meitai un znotam veicas

Terēze uz Ameriku dzīvot un strādāt neesot braukusi ar ļoti lielu sajūsmu. Iesākumā bijis grūti pierast svešajā zemē. "Viņiem abiem ar Uģi jau vairāk nekā trīsdesmit gadu - laiks, kad iespējams sasniegt maksimālo karjerā, dzīvē," pārdomās dalās Māra Linkaite. "Un tur ir šīs iespējas, viņiem arī veicas. Uģis ir Teksasas universitātes jaunākais profesors endokrinoloģijā. Terēze - Holivudas kinostudijas tērpu māksliniece, veido kostīmus labām mākslas filmām. Terēzes darbu tur augstu vērtē." Māra no savas un citu pieredzes zina, ka, bērnus audzinot, ļoti svarīgi neskopoties ar uzslavām. "Tas, ko māte pasaka savam bērnam, paliek viņa atmiņā uz visu mūžu - kā buramvārdi, kaut kas līdzīgs mūsu Prezidentes uzrunai latviešu tautai pirms Rīgas 800-gades lielā koncerta."

Vienmēr paļāvusies tikai uz sevi

Pirmā saskare ar mākslu Mārai Linkaitei bija Saldus 1. septiņgadīgajā skolā Kārļa Taubes vadītajā pulciņā. "Mācīties Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, šķiet, pamudināja mamma. Kad aizbraucu iepazīties ar skolu, man sākumā bija vienalga, kurā nodaļā mācīties. Uzmanību piesaistīja keramiķu darbi, atceros, ka nodomāju - kā var tik skaisti spožus uztaisīt? Tas likās kā brīnums." Māksliniece beigusi arī Mākslas akadēmiju, nekad dzīvē savu izvēli nav nožēlojusi.

Bijuši lieli panākumi Latvijas un starptautiskās izstādēs, daudzi pasūtījuma darbi un, protams, arī laba samaksa. Taču viņa nav no tiem cilvēkiem, kas, laikiem mainoties, žēlojusies un nolaidusi rokas, ka ar mākslu Latvijā vairs nevar nopelnīt. Viņai patīk tagadējais darbs.

Par saviem darbiem Māra Linkaite stāsta ar tādu pašu mīlestību, kā par ģimeni. "Man vienmēr gribējies veidot ko sarežģītu, lai pašai interesanti strādāt," viņa stāsta. "Patikuši un joprojām patīk pasūtījumi, kas mobilizē, rosina domu." Par kādreizējo veikumu joprojām liecina lieli keramikas dekori - Vaivaru nacionālajā bērnu rehabilitācijas centrā, Daugavpilī, Zinātņu akadēmijas Elektronikas institūtā. Pēdējais - dekors "Teika". Ar to saistīta īpaša situācija. Māksliniece izvēlējusies grieķu Faetona tēmu. "Padomju laikā visas kompozīcijas tika veidotas augšupejošas, mākslas tēli un simboli - ar paceltām rokām. Šo dekoru veidoju gados, kad PSRS sabrukumu vēl nejuta. Arhitektoniski siena bija ļoti izdevīga, lai atainotu Faetonu, kas, iekārojis to, ko nedrīkst, krīt. Dekora augšpusē - liesmas, apakšā - pūces, gudrības simbols. Biju uztaisījusi 21 pūci (mans mīļākais skaitlis), bet iznāca tā, ka divām nebija vietas. Vēlāk man pa jokam pārmeta, ka esmu vainīga institūta 19 laboratoriju sašķelšanā."

Viņai patīkot veidot arī it kā vienkāršas, bet smalkas lietas. Pavasarī, pēc vairāku gadu pārtraukuma, iecerēta neliela izstāde, jo mūža darba pārskati keramiķei nepatīkot, neredzot tam jēgu.

Mārai Linkaitei ir sevišķi mīļi darbi, kurus viņa nepārdod. Piemēram, "Fēnikss", jo viņa zinot, ka tādu nekad vairs neuztaisīs. Tuva šī darba ideja - Fēniksam, tāpat cilvēkam, jāatdzimst, visu mūžu jāmainās. Nevar gaidīt, ka kaut kas notiks pats no sevis. Mājās tiek glabāts liela izmēra darbs "Atzīšanas koks", kā arī pēc Vermēra gleznas motīviem veidots sienas dekors.

Māksliniece vienmēr ticējusi tikai saviem spēkiem. Lai gan atzīst, ka dzīvē daudz ko nosaka arī nejaušības. Ja viņa kaut ko apsolījusi, tad izdara, lai ko tas maksātu. Savukārt meita viņai esot laba partnere, uz kuru vienmēr varot paļauties. Bez šīs ciešās sadarbības nevarētu pastāvēt arī salons "Mode Māksla".

Saldeniekiem Ziemassvētkos un jaunajā gadā Māra Linkaite novēl: "Visu to labāko, paļauties uz saviem spēkiem, kas dzīvē ir galvenais. Domāt gaišas domas un gādāt par saviem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem. Vienmēr esmu lepojusies ar to, ka esmu kurzemniece. Braucot caur Saldu, ikreiz sirds iedrebas - tā ir mana pilsēta."