Kādēļ pie eglītes cilvēks raud?

22. decembrī Saldū, Skrundas ielas diakonijā, tika rīkoti Ziemassvētki grūtdieņiem.

Eglīti un svētku mielasta galdu sarūpēja Saldus M. Lutera ev. lut. draudzes cilvēki. Viņi ar Saldus uzņēmumu atbalstu uz šo pasākumu aicināja tos saldeniekus, no kuriem ikdienā daudzu skati novēršas.

Virtuvi piepildīja patīkams ēdienu aromāts - šeit jau no agra rīta rosījās daudzas saimnieces. Garš servēts galds bija nelielajā zālē, bet tās stūrī greznojās maza eglīte.

Noliktajā laikā nāca cilvēki. Tādi kā sakaunējušies viņi bikli un neticīgi vēra diakonijas durvis. "Vareni, vareni, ka jūs nākat!" - ikvienu mīļi sagaidīja Inta Gulbe. Viņas smaida iedrošināti, atnācēji iekārtojās pie galda. Kāds no viņiem bērnišķā priekā palīdzēja aizdegt sveces eglītē.

Siltumā bija pagaisis mulsums, un visus uzrunāja evaņģēlists Uldis Gailītis, stāstīdams par Ziemassvētku brīnumu, Jēzu Kristu un mīlestību. Kāds no ciemiņiem nespēja valdīt asaras un aizkustinājumu: "Vai patiesi arī mani Dievs mīl?" Vēl viņš sacīja, ka labprāt apmeklētu baznīcu, taču tajā viņam ļoti salst. "Nāciet, es jūs apsēdināšu pie krāsns, un būs silti," - aicināja Uldis Gailītis.

Ciemiņiem par prieku dziedāja M. Lutera draudzes svētdienas skolas ansamblis, un izskanēja gan "Klusa nakts, svēta nakts", gan arī citas Ziemassvētku dziesmas.

Pie galda varēja uzzināt dažādus stāstus, pelēkākus un skumjākus par tiem, ko pārrunā ikdienā. Katrs par katru zināja - kur mīt, ko dara, no kā pārtiek, pat - ko domā un jūt. "Tā, kā šodien, citu dienu es nejutīšos. Bet - dzīve ir dzīve, un es par to nesūdzos," - sacīja mans galda kaimiņš.

Atnācēji sev līdzi aiznesa ne tikai vakariņas un siltu apģērbu, bet arī atmiņas par laiku, kad paša mājās tika aizdegta eglīte un izjustas rūpes.