Romantisma un nepiepildītu ilgu apdvests vārds
SOLVEIGA FREISA ir viena no tām Latvijas sievietēm, kurai vecāki ielikuši Ibsena literārās varones vārdu.
"Katram cilvēkam vecāki vārdu izvēlas intuitīvi. Sievietes apprecoties maina uzvārdu, bet vārdu maina tikai retos gadījumos. Pieminot vārdu, tas sāk darboties uz vārda īpašnieku un apkārtējiem zemapziņas līmenī, jo tajā ir iekšā savs īpašais kods - cilvēka stiprums un vājums," atzīst Solveiga Freisa.
Solveigas māmiņai, labas balss īpašniecei un koristei, paticis un vēl joprojām patīk lasīt grāmatas. Tāpēc, kad piedzimusi meita, viņa romāna "Vējiem līdzi" iespaidā to nolēmusi nosaukt Skārletas vārdā. Tomēr spriedusi, ka tāda vārda īpašniece Latvijā īpaši labi nejutīsies, un izvēlējusies Solveigas vārdu.
Pati Solveiga stāsta, ka daudzi viņas vārdu cenšas tulkot, piedēvējot tam saules ceļa nozīmi, arī iepriekšējais uzvārds - Saulīte - ar to sasaucies. Turklāt vārdadienas svinības starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu atbilst saulgriežu laikam.
Gaviļniece teic, ka norvēģi šo vārdu izrunā savādāk - sūlveig. Tas skandināvu valodās varētu nozīmēt namu, cīņu, upi. Norvēģijā, salīdzinot ar Latviju, tas ir visai izplatīts sieviešu vārds.
"Kad 60-jos gados mācījos Liepājas 1. vidusskolā, skolā bijām tikai divas šī romantiskā vārda īpašnieces," atzīst Solveiga. Varbūt vārds, bet varbūt iedzimtība (tēvs savulaik bijis Vīgnera orķestra trombonists) veidojusi noslieci uz mūziku. Jau bērnībā, kad mazo Solveigu aizveduši uz mūzikas skolu, pedagogi pamanījuši, ka meitenei ir vijolnieces dotības. Solveiga stāsta, ka tajā laikā vijoles klasē izvēlējās pašus apdāvinātākos, jo nemaz nav tik viegli no mazā instrumenta izvilināt skaistu skaņu, kad katrai rokai jādara savs darbs.
"Varu piekrist apgalvojumam, ka Solveigas ir romantiķes," atzīst gaviļniece,"man pazīstamās vārdamāsas ir ar noslieci uz daiļajām mākslām un ceļošanu, piemēram, operdziedātāja Solveiga Raja."
Solveigas ir arī ideālistes ar stingru raksturu. Viņas šodien vairs negaida savu Pēru Gintu, bet, ja saprot, ka zaudēts viss, atdzimst kā fēnikss no pelniem un sāk visu no jauna.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Īsumā 16.10.2026
- Saldū demonstrē “Uļu” 13.10.2026
- Pasaka 09.10.2026
- Dziesmu svētku stūrakmens pie mums ir stabils 02.10.2026
- Uz Brocēniem pošas mīmi, lietuvieši un studenti 25.09.2026
- Nebijis gadījums — reizē līgo un iet ķekatās 22.09.2026
- Tirgū iešķiņķo dzeju 15.09.2026
- Pateikt krāsaini, garšīgi un dzīvi 11.09.2026
- Dzejas dienām — 60 11.09.2026
- Izvēlas ķēniņa vārsmas un asprātīgas vārdu spēles 11.09.2026
- Strupceļš noveda līdz eksperimentiem 08.09.2026
- Domājot par Saldu, radās saulaina izstāde 08.09.2026
- Štāba orķestris viesojas Saldū 01.09.2026
- Teātra 80. jubilejā piedalās arī dabas stihija 01.09.2026
- Tautas mantojuma godi Zirņos 25.08.2026
- Popkultūras svinības 21.08.2026
- Latviešus aizved uz šķūņa dejām 21.08.2026
- Testē gaidāmās Brocēnu jubilejas odziņas 18.08.2026
- Aktieri: jaunais Avots ir izdzīvotājs 14.08.2026
- Sarīko lielus deju svētkus 11.08.2026
- Vadaksti apciemo baronu un skolotāja tuvinieki 07.08.2026
- Vienīgā metālmūzikas grupa Saldus novadā 04.08.2026
- Dzeja 04.08.2026
- “Ceļš uz laimi, par laimi, ir dažāds.” 04.08.2026
- Pļavas skatuve trāpa desmitniekā 28.07.2026
- Nebijis ceļojums Saldus vēsturē 28.07.2026
- Festivāla momenti 28.07.2026
- 5000 cilvēku dzied Saldus sauli 28.07.2026
- Rožu priekšā piekāpjas pat lietus 21.07.2026
- Akadēmiskā mūzika Saldū 17.07.2026
