Romantisma un nepiepildītu ilgu apdvests vārds
SOLVEIGA FREISA ir viena no tām Latvijas sievietēm, kurai vecāki ielikuši Ibsena literārās varones vārdu.
"Katram cilvēkam vecāki vārdu izvēlas intuitīvi. Sievietes apprecoties maina uzvārdu, bet vārdu maina tikai retos gadījumos. Pieminot vārdu, tas sāk darboties uz vārda īpašnieku un apkārtējiem zemapziņas līmenī, jo tajā ir iekšā savs īpašais kods - cilvēka stiprums un vājums," atzīst Solveiga Freisa.
Solveigas māmiņai, labas balss īpašniecei un koristei, paticis un vēl joprojām patīk lasīt grāmatas. Tāpēc, kad piedzimusi meita, viņa romāna "Vējiem līdzi" iespaidā to nolēmusi nosaukt Skārletas vārdā. Tomēr spriedusi, ka tāda vārda īpašniece Latvijā īpaši labi nejutīsies, un izvēlējusies Solveigas vārdu.
Pati Solveiga stāsta, ka daudzi viņas vārdu cenšas tulkot, piedēvējot tam saules ceļa nozīmi, arī iepriekšējais uzvārds - Saulīte - ar to sasaucies. Turklāt vārdadienas svinības starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu atbilst saulgriežu laikam.
Gaviļniece teic, ka norvēģi šo vārdu izrunā savādāk - sūlveig. Tas skandināvu valodās varētu nozīmēt namu, cīņu, upi. Norvēģijā, salīdzinot ar Latviju, tas ir visai izplatīts sieviešu vārds.
"Kad 60-jos gados mācījos Liepājas 1. vidusskolā, skolā bijām tikai divas šī romantiskā vārda īpašnieces," atzīst Solveiga. Varbūt vārds, bet varbūt iedzimtība (tēvs savulaik bijis Vīgnera orķestra trombonists) veidojusi noslieci uz mūziku. Jau bērnībā, kad mazo Solveigu aizveduši uz mūzikas skolu, pedagogi pamanījuši, ka meitenei ir vijolnieces dotības. Solveiga stāsta, ka tajā laikā vijoles klasē izvēlējās pašus apdāvinātākos, jo nemaz nav tik viegli no mazā instrumenta izvilināt skaistu skaņu, kad katrai rokai jādara savs darbs.
"Varu piekrist apgalvojumam, ka Solveigas ir romantiķes," atzīst gaviļniece,"man pazīstamās vārdamāsas ir ar noslieci uz daiļajām mākslām un ceļošanu, piemēram, operdziedātāja Solveiga Raja."
Solveigas ir arī ideālistes ar stingru raksturu. Viņas šodien vairs negaida savu Pēru Gintu, bet, ja saprot, ka zaudēts viss, atdzimst kā fēnikss no pelniem un sāk visu no jauna.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Saldū parādījies aptaustāms ormanis 14.02.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.02.2025
- Pseidonīmu atrod viduslaiku Eiropā 11.02.2025
- Kultūras ziņas 04.02.2025
- Seniorus izdancina pa apli 31.01.2025
- Lutriņu līnijdejotāji sarīko meistarklasi 31.01.2025
- Druva atzīmē 75. sezonu 28.01.2025
- Dejotājiem sarīko meistarklasi 28.01.2025
- Omu uzlabo ar knifainām zeķēm 17.01.2025
- RaDoTava turpina lasītāju klubiņa tradīcijas 14.01.2025
- Nominēti Lielajam Kristapam 2024 14.01.2025
- Kultūras ziņas 10.01.2025
- Latvijas kolekcija uz brīdi atkal Latvijā 10.01.2025
- Lasītāji koriģē populārāko grāmatu topu 10.01.2025
- Saņem valsts atbalstu 07.01.2025
- Latviešu salavecis brien pa Zviedriju un Norvēģiju 07.01.2025
- Zvīņrāpuļu kārtas apakškārtai veltīts… 03.01.2025
- Apvidvārdu kartē esam tukšs novads 03.01.2025
- Aizliegtā desa 03.01.2025
- Puzuram — sava deja 27.12.2024
- Prezentē jaunāko albumu 27.12.2024
- Izvirza Zelta Mikrofonam 27.12.2024
- Izvēlas silto Molliju 27.12.2024
- Rīmes un panti Saldus novada folklorā 20.12.2024
- Jaunlutriņos sumina lielākos lasītājus 17.12.2024
- Saldū sarīko Līvānu mākslinieku izstādi 13.12.2024
- Novadniekos — praktisko lietu izstāde 13.12.2024
- Vēstures romānos meklē atslēgas šodienas Latvijai 10.12.2024
- Par Antiņu vai Sprīdīti būt? 10.12.2024
- “Man nepietiek ar vaidiem, cik ļoti mīlestība sāp.” 10.12.2024