Romantisma un nepiepildītu ilgu apdvests vārds
SOLVEIGA FREISA ir viena no tām Latvijas sievietēm, kurai vecāki ielikuši Ibsena literārās varones vārdu.
"Katram cilvēkam vecāki vārdu izvēlas intuitīvi. Sievietes apprecoties maina uzvārdu, bet vārdu maina tikai retos gadījumos. Pieminot vārdu, tas sāk darboties uz vārda īpašnieku un apkārtējiem zemapziņas līmenī, jo tajā ir iekšā savs īpašais kods - cilvēka stiprums un vājums," atzīst Solveiga Freisa.
Solveigas māmiņai, labas balss īpašniecei un koristei, paticis un vēl joprojām patīk lasīt grāmatas. Tāpēc, kad piedzimusi meita, viņa romāna "Vējiem līdzi" iespaidā to nolēmusi nosaukt Skārletas vārdā. Tomēr spriedusi, ka tāda vārda īpašniece Latvijā īpaši labi nejutīsies, un izvēlējusies Solveigas vārdu.
Pati Solveiga stāsta, ka daudzi viņas vārdu cenšas tulkot, piedēvējot tam saules ceļa nozīmi, arī iepriekšējais uzvārds - Saulīte - ar to sasaucies. Turklāt vārdadienas svinības starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu atbilst saulgriežu laikam.
Gaviļniece teic, ka norvēģi šo vārdu izrunā savādāk - sūlveig. Tas skandināvu valodās varētu nozīmēt namu, cīņu, upi. Norvēģijā, salīdzinot ar Latviju, tas ir visai izplatīts sieviešu vārds.
"Kad 60-jos gados mācījos Liepājas 1. vidusskolā, skolā bijām tikai divas šī romantiskā vārda īpašnieces," atzīst Solveiga. Varbūt vārds, bet varbūt iedzimtība (tēvs savulaik bijis Vīgnera orķestra trombonists) veidojusi noslieci uz mūziku. Jau bērnībā, kad mazo Solveigu aizveduši uz mūzikas skolu, pedagogi pamanījuši, ka meitenei ir vijolnieces dotības. Solveiga stāsta, ka tajā laikā vijoles klasē izvēlējās pašus apdāvinātākos, jo nemaz nav tik viegli no mazā instrumenta izvilināt skaistu skaņu, kad katrai rokai jādara savs darbs.
"Varu piekrist apgalvojumam, ka Solveigas ir romantiķes," atzīst gaviļniece,"man pazīstamās vārdamāsas ir ar noslieci uz daiļajām mākslām un ceļošanu, piemēram, operdziedātāja Solveiga Raja."
Solveigas ir arī ideālistes ar stingru raksturu. Viņas šodien vairs negaida savu Pēru Gintu, bet, ja saprot, ka zaudēts viss, atdzimst kā fēnikss no pelniem un sāk visu no jauna.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Jaunās pianistes ielūdz uz nebijušu koncertu 15.05.2026
- Piemin Ēriku Ķiģeli 12.05.2026
- Meistars atgriezies dzimtajā pilsētā 12.05.2026
- Latvijā pirmais atvērtais koris sāk mēģinājumus 12.05.2026
- Dokumentāla filma par izcilu novadnieci 12.05.2026
- Pie mums tapusi īsfilma 08.05.2026
- Iesaisties! Muzeju naktij top stāstu kolekcija 08.05.2026
- Brocēnu kori — starp vislabākajiem Latvijā 08.05.2026
- Pamatskolnieki nodibina grupu 05.05.2026
- Cikls Iz tautas portretu galerijas 05.05.2026
- Zvaigznes atspīdums 17.04.2026
- Dejotāji, dziedātāji, stāstnieki un spēlmaņi saņem atzīmes 17.04.2026
- Akorda jubileju atzīmēs ar koncertu 14.04.2026
- Medņa māksla Rīgā 10.04.2026
- Senču upe Siguldā 10.04.2026
- Spicē — arī druvenieki 10.04.2026
- Saudzīgas atbildes par nāvi 07.04.2026
- Pavasarīgas rindas 07.04.2026
- Dzeja 31.03.2026 08:19
- Ansambļiem saka “Paldies — malači!” 31.03.2026 08:19
- Sacenšas dziesmu rakstīšanā 27.03.2026
- Saņem unikālu dāvinājumu 20.03.2026
- Runā mākslinieka vārdiem 20.03.2026
- Prēmija tiek žubītei un zvirbuļiem 20.03.2026
- Pārveido pa savam 20.03.2026
- Vārds 13.03.2026
- Saruna pašai ar sevi 13.03.2026
- Raksta jaunie 13.03.2026
- Evelīnas Pridānes dzeja 13.03.2026
- Tekstila mākslas izstāde Liepājā 10.03.2026
