Romantisma un nepiepildītu ilgu apdvests vārds
SOLVEIGA FREISA ir viena no tām Latvijas sievietēm, kurai vecāki ielikuši Ibsena literārās varones vārdu.
"Katram cilvēkam vecāki vārdu izvēlas intuitīvi. Sievietes apprecoties maina uzvārdu, bet vārdu maina tikai retos gadījumos. Pieminot vārdu, tas sāk darboties uz vārda īpašnieku un apkārtējiem zemapziņas līmenī, jo tajā ir iekšā savs īpašais kods - cilvēka stiprums un vājums," atzīst Solveiga Freisa.
Solveigas māmiņai, labas balss īpašniecei un koristei, paticis un vēl joprojām patīk lasīt grāmatas. Tāpēc, kad piedzimusi meita, viņa romāna "Vējiem līdzi" iespaidā to nolēmusi nosaukt Skārletas vārdā. Tomēr spriedusi, ka tāda vārda īpašniece Latvijā īpaši labi nejutīsies, un izvēlējusies Solveigas vārdu.
Pati Solveiga stāsta, ka daudzi viņas vārdu cenšas tulkot, piedēvējot tam saules ceļa nozīmi, arī iepriekšējais uzvārds - Saulīte - ar to sasaucies. Turklāt vārdadienas svinības starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu atbilst saulgriežu laikam.
Gaviļniece teic, ka norvēģi šo vārdu izrunā savādāk - sūlveig. Tas skandināvu valodās varētu nozīmēt namu, cīņu, upi. Norvēģijā, salīdzinot ar Latviju, tas ir visai izplatīts sieviešu vārds.
"Kad 60-jos gados mācījos Liepājas 1. vidusskolā, skolā bijām tikai divas šī romantiskā vārda īpašnieces," atzīst Solveiga. Varbūt vārds, bet varbūt iedzimtība (tēvs savulaik bijis Vīgnera orķestra trombonists) veidojusi noslieci uz mūziku. Jau bērnībā, kad mazo Solveigu aizveduši uz mūzikas skolu, pedagogi pamanījuši, ka meitenei ir vijolnieces dotības. Solveiga stāsta, ka tajā laikā vijoles klasē izvēlējās pašus apdāvinātākos, jo nemaz nav tik viegli no mazā instrumenta izvilināt skaistu skaņu, kad katrai rokai jādara savs darbs.
"Varu piekrist apgalvojumam, ka Solveigas ir romantiķes," atzīst gaviļniece,"man pazīstamās vārdamāsas ir ar noslieci uz daiļajām mākslām un ceļošanu, piemēram, operdziedātāja Solveiga Raja."
Solveigas ir arī ideālistes ar stingru raksturu. Viņas šodien vairs negaida savu Pēru Gintu, bet, ja saprot, ka zaudēts viss, atdzimst kā fēnikss no pelniem un sāk visu no jauna.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Mūsu dejotāji Gruzijā vīnam samaļ tonnu ogu 11.10.2024
- Isuma 11.10.24 11.10.2024
- Dienasgrāmata un ziņas atskaņās 08.10.2024
- Brīvdienās amatierteātru centrs būs Brocēnos 08.10.2024
- Folkloras draugi vienā balsī: lai dzīvo Virza! 03.10.2024 15:02
- Miķeļos skaita ābolu ķočus un dziesmu vāceles 27.09.2024
- Jubileja mazai, bagātīgai bibliotēkai 24.09.2024
- Ciecerīte gatavojas jubilejas koncertam 20.09.2024
- Bibliotēkā — par dzīvību ezerā 17.09.2024
- Pilnveido digitālo bibliotēku 13.09.2024
- Folkloras pētnieki aicina talkā 13.09.2024
- Citādāka karte izvadā pa Kuldīgas vecpilsētu 13.09.2024
- Apbalvos tradicionālās kultūras izcilniekus 13.09.2024
- Skaņu gleznas ietonē ar kurzemnieku dzeju 10.09.2024
- Nepazaudēt krāsainību 10.09.2024
- Laimīga grāmatu ielokā 10.09.2024
- Zalkšu karaliene pārceļas no Brocēniem uz Mažeiķiem 30.08.2024
- Grupas Līvi nosaukuma patentu gan atbalsta, gan nopeļ 30.08.2024
- Saldu piesaka Eiropas kultūras mantojuma dienām 23.08.2024
- Pie kuļmašīnas bauda kultūru 20.08.2024
- Festivāls satuvina pierobežas ļaudis 13.08.2024
- Vēlas ko ekstravagantāku par radiohitiem 09.08.2024
- Rozentāla daudzinātājus ielūdz uz svētkiem Sēlijā 09.08.2024
- Jānis Baltvilks 06.08.2024
- Atrod Latvijā labākās bērnu un jauniešu grāmatas 06.08.2024
- Akords pieskandina Sabili, Remti un Rīgu 06.08.2024
- Festivāls uzvāra Kalnsētas parku 30.07.2024
- “Tiklīdz jāizdara neiespējamais, sajūtos dzīvs.” 26.07.2024
- Saldū sarīko dzejnieku nometni 26.07.2024
- Kurzemīte iemaldās visīstākajā Sūnu Ciemā 19.07.2024