Zvārdes pagasts arī turpmāk grib būt patstāvīgs

Zvārdes pagasta padomes deputāti noraidīja Brocēnu domes piedāvājumu veidot kopīgu novadu, kurā ietilptu Brocēnu, Blīdenes, Remtes un Zvārdes pašvaldības.

Kādi apsvērumi bija, balsojot pret apvienošanos, - sarunā ar deputātiem IMANTU DŽULI, IMANTU KAUDZI, ĒRIKU KRŪZU, JĀNI KAUDZI, JURI ŠENBERGU un JĀNI DOBELI.

Kāpēc jūs esat pret novada izveidošanu?

I. Džulis: - Kamēr vēl novada domē būtu 7 deputāti arī no mūsu pagasta, varbūt nekādas sevišķas izmaiņas nerastos. Bet pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kad diezin vai kāds no zvārdeniekiem iekļūtu novada domē, Zvārdes pagasts būtiski zaudētu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Striķu skolas tad vairs nebūtu. Uzskatu, ka novadā pagasts neattīstītos, jo nomales jau parasti aizmirst. Ja mēs pievienotos pie Saldus, arī dižu labumu neredzu. Šobrīd mēs tomēr strādājam tepat uz vietas. Viens deputāts pasaka: tas jādara, otrs - atkal ko citu. Un darām. Otrkārt, Brocēni kā centrs ģeogrāfiski mums nav izdevīgs. Uz turieni jābrauc caur Saldu. It kā mums tad būtu Brocēnu vidusskola, bet vai tad bērni tur brauktu? Saldus iznāk tuvāk.

J. Dobelis: -To jau sen parādījusi kolhozu apvienošana, ka centrā kaut ko būvē, bet nomales paliek, kā bijušas.

J. Kaudze: - Es balsošanā atturējos, jo man ir vairāki apsvērumi par jā un vairāki apsvērumi par nē. Lielākā daļa gan ir par to, ka nevajadzētu apvienoties. Ja liktu apvienoties piespiedu kārtā, tas stipri atgādinātu komunistu laikus, kad no augšas noraidīja, un mēs apakšā uzreiz pārkārtojāmies. Uzskatu, ka mums pašiem ir jāredz, kā darīt.

Manā uztverē ir viens ļoti labs modelis: vairāki pagasti savstarpēji slēdz sadarbības līgumus. Tas varētu notikt vai nu ar Saldu, vai ar Brocēniem. Bet bija tā. Pie mums divreiz atbrauca Brocēnu domes vadītājs Mēters un diezgan virspusēji izteica: mēs tur šitā un tā, jums būs ļoti labi un arī mums būs labi, un visiem būs labi. Bet īstus ekonomiskos apsvērumus un aprēķinus, kas un kā būs, nedeva. Ja valdība tomēr uzspiedīs apvienošanos, jāskatās, kam mums ir ekonomiski izdevīgāk pievienoties - vai Saldum kā andelniekiem, jo tur vairāk ir veikalnieku, vai rūpniekiem Brocēniem.

Spilgts piemērs tam, ka valdīšana no augšas neļauj apakšā pašiem neko pārzināt, ir ceļš, ko tagad būvē pagastā. Ja būtu ļauts pagastam lemt, kā to ceļu būvēt, nebūtu noticis, kā tagad - uzbūvēts galīgi nevajadzīgs ceļš, kur izgāzti valsts līdzekļi, tajā pašā laikā pārējie pagasta ceļi ir viena īsta elle.

Varu gandrīz simtprocentīgi teikt, ka novadi tiek veidoti tikai tādēļ, lai pašvaldībās vinnētu partijas. Par pagastu jeb novada nostūri domās tikai tad, kad vajadzēs balsis par kādu centra deputātu. Ja pašvaldības apvienosies, neviens deputāts no Zvārdes novada domē nebūs, jo mēs te nevaram uztaisīt spēcīgu vēlēšanu sarakstu.

Ē. Krūza: - Pirmkārt, es neredzu jēgu šādai reformai. Kāpēc tāda ir vajadzīga, kas uz to spiež un kurš to ir izdomājis, tā īsti neviens nevar pateikt. Nākamais - es domāju, ka mums Zvārdē ir pietiekams cilvēku un resursu potenciāls, lai mēs paši varētu attīstīties. Treškārt, lai mēs savu potenciālu varētu attīstīt, jābūt normālai Saeimai un valdībai, kas tiešām rūpējas, lai mūsu valstī kaut kas ietu uz priekšu.

I. Kaudze: - Paskatīsimies vēsturē, kad mazās saimniecības tikai vienoja kopā un taisīja lielas. Beigās nonāca pie tā, ka lielā saimniecība galīgi nav vadāma un kontrolējama. Tā iekļūst arvien lielākos parādos un tikai eksistē. Mēs jau tāpēc kolhozus atkal nolikvidējām.

J. Šenbergs: - Esmu piedalījies rajona izpētes projekta izstrādē, tika izstrādāts arī Zvārdes sadarbības projekts ar Brocēnu domi un Blīdenes un Remtes padomi. Gan rajona izpētes projektā, gan sadarbības projektā pavīdēja Brocēnu negatīvā attieksme pret jebkāda veida apvienošanos vai sadarbību. Izstrādājot rajona izpētes projektu, loģiskā domāšana norādīja uz to, ka, ja vispār veido novada pašvaldību, tai jābūt Saldus rajona robežās.

Es esmu kategoriski pret iestāšanos Brocēnu novadā. Esmu arī pret novada veidošanu ar Saldus pilsētu. Runājot par piespiedu apvienošanu, šī Saeima vairs radikālus lēmumus nepieņems. Kāda būs attieksme nākamajai Saeimai, mēs pat prognozēt nevaram.

Šobrīd likums paredz, ka brīvprātīgās apvienošanās termiņš ir 2004. gada novembris. Pašiem labprātīgi atdoties un piedalīties novada veidošanā, skaidri zinot, ka attīstības iespēju nebūs nekādu, nav īsts prāta darbs. Piekrītu, budžets mūsu pašvaldībai ir pamazs, tomēr tas ir koriģējams, un mēs paši to varam izdarīt.

Vēl viens aspekts. Vai tad ir redzama kaut kāda attīstība un domes ieguldījums Brocēnu lauku teritorijā? Cik es esmu tur braucis un redzējis - nu nav nekā tāda! Kas tad sagaida vēl lielāku lauku teritoriju, kurā ietilpsim arī mēs?

Vai esat gatavi pretoties piespiedu apvienošanai?

J. Šenbergs: - Taisīt protesta akcijas pie Saeimas vai valdības ēkas manuprāt nav loģiski. Es izteicu savu vīzijas variantu pēc 2004. gada, ja tik tiešām kaut kāda reforma būs. Pastāv jau arī variants, ka viss paliek vecajās robežās.

I. Džulis: - Reforma kaut kādā veidā notiks. Pašvaldību funkcijas pakāpeniski tiek palielinātas, lai mazās pašvaldības vienkārši tās vairs nevarētu pavilkt. Tas mūs piespiedīs apvienoties.

Vai tādā gadījumā jums neliekas, ka jūsu pretošanās pret iekļaušanos novadā ir cīņa ar vējdzirnavām?

I. Džulis: - Mēs tomēr ceram, ka varbūt būs kādas izmaiņas.

J. Kaudze: - Visa dzīve ir viena cīņa ar vējdzirnavām. Masu informācijas līdzekļos dzirdu, ka ne jau Zvārde vien strikti nostājas pret apvienošanos. Ir daudz pašvaldību, kas negrib to darīt. Tāpēc tad, kad liks apvienoties ar varu, var iznākt diezgan nopietnas protesta akcijas ne tikai no deputātiem un pagastu vadītājiem, bet arī no iedzīvotājiem. Uzskatu, ka mēs, septiņi pagasta deputāti, vieni nevaram izlemt, jārunā ar cilvēkiem, ko viņi saka. Ja iedzīvotāji pateiks: jā, mēs gribam Brocēnos, tad mēs, deputāti, nevaram pretoties.

Kā jums pašiem šķiet - kas reāli būtu izdarāms, lai Zvārde varētu izdzīvot kā atsevišķs pagasts? Nav jau jēgas eksistēt, ja nedomā par attīstību. Kuras jūsuprāt ir tās jomas, kas Zvārdē varētu attīstīties?

I. Džulis: - Ir nelieli projekti, lai varētu palielināt bērnu skaitu Striķu skolā. Ja viss atrisināsies, kā iecerēts, tas būtiski varētu uzlabot situāciju.

Gribēju pieprasīt valsts dotāciju teritoriālās attīstības plāna izstrādei, bet sakarā ar pašvaldību reformu mums diezin vai to piešķirs. Bet mēs dotāciju tomēr prasīsim un, ja nauda tiks iedalīta, attīstības plānu arī izstrādāsim.

Prioritātes mums jau ir noteiktas. Tā kā iedzīvotāji ir tikai vienā pagasta stūrī, bet viss pārējais ir meži, mums vajadzētu attīstīt ceļus un nodarboties ar mežsaimniecību. Ceļu būvē vajadzētu arī valsts atbalstu ne jau tikai ar pieticīgajiem autoceļu fonda līdzekļiem. Domāju vērsties Satiksmes ministrijā, varbūt varam dabūt papildus līdzekļus. Ja pašvaldības apvienojas, ceļus tik un tā visās pašvaldībās nevarēs izbūvēt, jo ir pārāk maz naudas.

J. Kaudze: - Stipri šaubos, ka novadā kapitāli sataisīs ceļus. Esmu pārliecināts, ka novada centram, vai tas būs Brocēnos vai Saldū, tūlīt vajadzēs naudu ielu remontiem, bet Zvārde jau pagaidīs. Cits jautājums - ja mēs, vairākas pašvaldības, noslēdzam sadarbības līgumu un izveidojam vienu brigādi, kas taisa ceļus. Tad, katrs savu naudu ieguldot, varam nolemt: šogad taisīsim ceļu Brocēnos, nākamgad - Remtē, aiznākamgad - Zvārdē.

J. Šenbergs: - Palielināt budžetu pašvaldībai ir diezgan problemātiski, jo ar uzņēmējdarbību pašvaldība nenodarbojas. Manā skatījumā attīstību var panākt tikai caur projektiem. Kad strādāju par pašvaldības vadītāju, pats ar projektiem nodarbojos: izstrādāju, iesniedzu apstiprināšanai, konsultējos. Atsaucīga bija rajona padome, tur ir augstas klases projektu speciālisti. Tā ka problēmu nav, vajag tikai gribu darīt.

I. Kaudze: - Varētu audzēt meža zvērus.

J. Kaudze: - Meža platības ir lielas, kāpēc gan mēs nevarētu tāpat kā Papē audzēt savvaļas zirgus? Taču, ja ceļu nav, nav nekā - ne var ieiet, ne iebraukt.

J. Šenbergs: - Šobrīd ar ceļiem ir katastrofāls stāvoklis. Manuprāt, ne vienmēr mēs paši izmantojam visas iespējas. Pavasarī mums bija noslēgts sadarbības līgums ar firmu par grants karjeru izmantošanu. Toreiz vēl atgādināju: vajag panākt, lai firma nogreiderē vismaz to ceļu, pa kuru viņi brauc un ved ārā granti. Bet tas netika izdarīts. Lieki ir gaidīt, ka kāds kaut ko pienesīs klāt. Vienīgais veids, kā ceļus uzturēt, saglabāt un remontēt, ir sadarbība un projekti.

I. Džulis: - Mums ir tādi ceļi, kas nav greiderējami. Par 120 tūkstošiem latu uzbūvēts un ekspluatācijā pieņemts ceļš, kas praktiski nav greiderējams. Apmēram 4 kilometru posmā nāk augšā tādi akmeņi, ka neviens greiders neņemas braukt. Ir iztērēti lieli valsts investīciju līdzekļi, bet šobrīd vēl līdzekļi jāieliek, lai no ceļa izdabūtu akmeņus vai arī uzbērtu tam greiderējamo slāni.

Ē. Krūza: - Domāju, ka valstij vajadzētu mums nākt palīgā. Kad likvidējās poligons un izveidojās pagasts, sākumā bija palīdzība no Zemkopības ministrijas, no rajona pašvaldības. Mežizstrādātājfirma "Silva" ieguldīja savu naudu ceļu atjaunošanā. Bet visas labās lietas pamazām tika sabojātas. Izveidoja valsts akciju sabiedrību, kas nodarbojas ar mežu izstrādāšanu. No "Silvas" viņi visu naudiņu savāca, tā aizgāja valsts budžetā. Tagad izveidojusies paradoksāla situācija - mežu izstrādā, tajā nodarbināta lielā tehnika, bet ceļi pamazām brūk kopā.

Vēl mums vajadzētu ievilkt arī elektrību. Arī tas nav vienam cilvēkam vai cilvēku grupām veicams pasākums. Projektiem vajadzētu būt ne jau atsevišķu cilvēku rokās, tos vajadzētu izstrādāt valsts mērogā ar ministriju un vēl citiem resursiem.

Kā jums šķiet, varbūt deputātiem biežāk un jūtamāk par pašvaldību problēmām vajadzētu atgādināt Saeimai un valdībai, nevis tās tikai mutiski nosodīt?

J. Kaudze: - Zvārdes pagasts pirms kara bija viens no bagātākajiem Latvijā. Divas lielvalstis savā starpā karoja un šo pagastu faktiski noslaucīja no zemes virsmas. Pēc tam viena lielvalsts to galīgi nolikvidēja. Tagad mums, vietējiem iedzīvotājiem, jāsitas, lai savu pagastu kaut cik uzturētu. Es uzskatu, ka šīs lielvalstis ir mums ļoti parādā, un gan Vācijai, gan Krievijai vajadzētu mums atdot atpakaļ paņemto. Taču šo parādu neviens necilā. Ārlietu ministrijai vajadzētu par to skandināt pa visiem kanāliem. Taču mūsu Ārlietu ministrija nekādās starptautiskās instancēs vai tiesās šo jautājumu nebīda.

J. Dobelis: - Uzskatu, ka jānomainās visai Saeimai un valdībai, jo tur ir tā - pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.

Bet viņi jau paši neteiks - mēs esam slikti, tāpēc atkāpsimies.

J. Dobelis: - Tas ir visas tautas darbs.

Kā iekustināt tautu?

J. Dobelis: - Grūti pateikt.

J. Kaudze: - Nu jau iebridām dziļā politikā. Uzskatu, ka iniciatīvai jānāk no apakšas. Bet valsts mērogā organizētajos pagastu saietos dzirdu, ka tur atkal strīdas, matus skalda. Un atkal neko nopietnu nevar panākt un par kaut ko vienoties.

J. Šenbergs: - Ne jau deputātiem vajadzētu uzsākt kaut kādas akcijas ar iedzīvotājiem. Aktivitātēm šī jautājuma risināšanā jābūt valdībā vai Saeimā. Ja tur parādīsies aktivitātes, arī vietējie deputāti kļūs aktīvi.