Eiropa cerēja uz jauniešiem, Saldū atnāca citi

Vēlēšanu iecirknis Saldus novada sporta skolā tradicionāli ir visapmeklētākais mūsu pašvaldībā. Sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tajā nobalsoja 1256 cilvēku.

Ar šī iecirkņa komisijas priekšsēdētāju Gundu Pūci un sekretāri Ilzi Nordenu aprunājos vēlēšanu dienas piektajā stundā. Par cilvēku plūsmu G. Pūce sacīja tā: mērena un raita, reizumis izveidojas neliela rinda.

Priekšvēlēšanu laikā uz pilsonisku rīcību sevišķi mudināja jauniešus. Politologu vērtējumā tieši jaunās paaudzes eiropieši izglāba iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pirms pieciem gadiem, viņiem arī šoreiz adresēja lielu informatīvo kampaņu. Diemžēl sestdien Saldus novada sporta skolas iecirknī gados jauni vēlētāji ienāca daudz retāk par vidējās paaudzes pārstāvjiem un senioriem.

G. Pūce sacīja, ka ārkārtēju situāciju nav bijis, vien nelielas aizķeršanās. Piemēram, pamanīts, ka kāds vēlētājs vēlēšanu urnā grasās iemest neaizlīmētu aploksni; komisijas loceklis norādīja uz nepilnību, un vēlētājs to novērsa.

“Dzirdam, ka cilvēki reģistratorēm saka: pietrūcis informācijas par nobalsošanas vietām,” atklāja G. Pūce. Ilze Nordena piebilda: “Šoreiz cilvēki biežāk nekā iepriekšējās vēlēšanās nav varējuši izdomāt, par ko balsot.” No otras puses, iecirknī ikviens varēja netraucēti iepazīties ar visiem kandidātu sarakstiem, turklāt visa informācija bija dublēta audio versijā un nodrukāta vieglajā valodā.

“Mūsu komandā ir deviņi cilvēki, visi strādā atbildīgi, esam enerģijas pilni, paēduši un gatavi garai naktij, jo šoreiz balsis neskaitīs elektroniski, bet manuāli,” piebilda Gunda.

Saldus novadā bija 25 iecirkņi. Tie strādāja Saldus novada vēlēšanu komisijas uzraudzībā.

“Nobalsoju par Latviešiem ar lielo burtu.”

Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojušiem cilvēkiem Saldū jautāju, kā viņi tikuši skaidrībā, par ko balsot.

Rīgā studējošā Daniela Danenbergsone ieguldīja laiku, lai izvēlētos, — televīzijā noklausījās intervijas un debates ar deputātu kandidātiem, izlasīja partiju un partiju apvienību programmas. “Jo mans pienākums ir painteresēties, ko katrs saka. Centos saprast, kuri kandidāti būtu piemēroti. Man svarīgi, ka Ukrainu iekļauj Eiropas Savienībā, tāpēc noskaidroju, ko katrs domā par šo jautājumu. Vērtēju, kā deputāti izteicās debatēs. Diemžēl, brīžiem man bija kauns… Tad skaidri ieraudzīju tos, kuriem nebūtu jāpārstāv Latvija. Daži izteicās neracionāli, pat absurdi un atklāja, ka runā no savas iztēles, nevis pieredzes politikā,” jauniete šausminājās.

Mārtiņam Bertānam lēmums nācis viegli, jo sekojis vienkāršai domai. “Galvenais, lai tur nebūtu kaut kādi!” saldenieks atklāj savu vadlīniju. Viņa draugu un paziņu lokā daudzi sprieda, ka jābalso, nekautrējušies cits citam atgādināt par svarīga pienākuma izpildīšanu.

Ātri skaidrībā ticis arī seniors Jānis Šteinbergs. Viņš sacīja: “Neizvēlējos neliešus. Nobalsoju par gudriem Latviešiem ar lielo burtu, ne tādiem, kam vajadzīgs Ķīnas atbalsts vai Ēģiptes miljonārs. Atdevu balsi par Latviešiem, kuri tādi politikā bijuši gadiem, — tikai par viņiem un nevienu citu! Cietu deviņus gadus izsūtījumā, tagad — arī Latvijā, jo man ļoti vajadzīgu izmeklējumu par valsts naudu sola tikai pēc gada, bet par 450 eiro tepat Saldū uzreiz! Va’ ta’ drīkst pensionāriem tā darīt pāri?!” Jautāts, ko gaida no Latvijas eiroparlamentāriešiem, viņš cieti noteica: “Lai gruntīgi sadod Krievijai pa ausi, nevis tikai pakrata ar pirkstu!” Viņa tuvāko cilvēku lokā Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav populāras. Kāpņutelpā sastapts kaimiņš atteicis: i nedomājot vēlēt! “Neiešu viņu pārliecināt — katram sava gudrība,” pensionārs atmeta ar roku un atvadījās.

Siguldiete Māra Ontužāne Saldus iecirknī uzkavējās tik ilgi, kamēr nobalsoja viņas ģimenes draugi. Savu pilsoņa pienākumu bija izpildījusi jau pagājušās nedēļas pirmdienā, un labprāt atklāja savu pieredzi. Lielākās pārdomas bija par diviem kandidātu sarakstiem, neliela aizķeršanās bijusi ar vēlēšanu zīmes grozīšanu. Viņa pastāstīja: “Kandidāts, kuram gribēju likt plusiņu, sarakstā bija par zemu. Ja viņu atzīmētu, mana balss aizietu nekur. Spriedu: jāatzīmē saraksta pirmais, varbūt otrais numurs, jo viņi ir reālākie pretendenti uz parlamentu. Nedomāju, ka Latvijas pārstāvji tur būtu tukša vieta; redzu, ka viņi, neskaitot atsevišķas personas, tomēr spēj strādāt mūsu labā. Gribētos, lai visi Latvijas deputāti strādā vienoti, panāk mūsu dzīves līmeņa uzlabošanos un to, ka latviešu zemnieki ir līdzvērtīgi lielo valstu lauksaimniekiem.”

IEVĒLĒTIE

VALDIS DOMBROVSKIS, Jaunā Vienotība
219 859 balsis

ROBERTS ZĪLE, Nacionālā apvienība
179 028 balsis

SANDRA KALNIETE, Jaunā Vienotība
177 245 balsis

RIHARDS KOLS, Nacionālā apvienība
148 106 balsis

IVARS IJABS, Latvijas attīstībai
74 092 balsis

REINIS POZŅAKS, Apvienotais saraksts
60 965 balsis

NILS UŠAKOVS, Saskaņa
60 251 balss

MĀRTIŅŠ STAĶIS, Progresīvie
58 186 balsis

VILIS KRIŠTOPANS, Latvija pirmajā vietā
46 631 balss

Saldenieki — lejasgalā

34,37 % — tik zems bija vēlētāju aktivitātes līmenis Saldus novadā. Tas ir otrs zemākais rādītājs Kurzemē, taču nedaudz augstāks par valstī kopējo rādītāju (32,82 %). No visām septiņām Kurzemes pašvaldībām ar 42,22 % priekšgalā Kuldīgas novads.

Mūsu pašvaldībā dzīvo 22 000 balsstiesīgu iedzīvotāju, vēlēšanu iecirkņos reģistrēja 7562. Tomēr, ja par atskaites punktu izvēlas EP vēlēšanas pirms pieciem gadiem, tad saldenieki šoreiz bijuši ieinteresētāki, jo toreizējā Brocēnu un Saldus novadā no 23 304 balsstiesīgajiem nobalsoja 6489.

Iedzīvotāju kūtrums rada jautājumu — kāpēc dažās pilsoniskās līdzdalības formās saldenieki rāda piemēru citiem, bet dažās kaunpilni iepaliek? Šajās vēlēšanās bijām malā stāvētāji, toties Latvijā pirmie nodibinājām iedzīvotāju padomes un Kurzemē pirmie iedzīvinājām sabiedrības līdzdalības budžetu. Reģionā Saldus novads ir biedrībām visbagātākā pašvaldība; jaunlutriņnieki vieni no pirmajiem uzķēra lauku kopienas attīstības koncepta Viedais ciems būtību.

Mūsējie gan kāpj, gan krīt

ROBERTS SIPENIEKS, Saldus novada domes deputāts, Nacionālā apvienība

plusi 1558

mīnusi 9026

balsis kopā 107 261

kārtas numurs sarakstā 16.

vieta sarakstā pēc vēlēšanām 12.

INDRA RASSA, Saldus novada domes deputāte, Latvijas attīstībai

plusi 648

mīnusi 4476

balsis kopā 44 815

kārtas numurs sarakstā 10.

vieta sarakstā pēc vēlēšanām 16.

RAMONA PETRAVIČA, Saeimas deputāte, Latvija pirmajā vietā

plusi 3526

mīnusi 1875

balsis kopā 33 669

kārtas numurs sarakstā 5.

vieta sarakstā pēc vēlēšanām 5.