Kurzemi redzēs no Saldus

Zirņu pamatskolā notika vēja parka Kurzeme ieceres ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, uz to atnāca ap trīsdesmit interesentu, divpadsmit pieslēdzās tiešsaistei attālināti.

Par ideju būvēt alternatīvās elektroenerģijas parku ar vismaz 32 turbīnām autoceļa A9 kreisajā pusē starp Zirņu, Pampāļu un Skrundas pagastiem stāstīja projekta ierosinātājas SIA Sunly Land Solar 2 pārstāvis Māris Balčūns, Liene Goba un Gita Sauka. Taču uz iedzīvotāju jautājumiem lielākoties atbildēja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vadītājs Oskars Beikulis.

Būvniecības ierosinātāji izpētījuši, ka plānotajā vēja parka teritorijā turbīnas iespējams izvietot tā, lai tās nebūtu tuvāk par 800 metriem no dzīvojamajām mājām, kā arī vismaz divu līdz četru kilometru attālumā no ciemiem un blīvāk apdzīvotām vietām. Izpētes platībā nav arī īpaši aizsargājamu zonu.

Skrundas pagasta Jaunmuižā uzlikts vēja analizators, kas dabas parādību skenē dažādos augstumos. Iegūtie dati apliecina, ka turbīnas šajā apkārtnē likt būtu lietderīgi. Joprojām pēta parka ietekmi uz dzīvo radību un kultūrvēsturisko ainavu, taču jau saņemta virkne atļauju no dažādām institūcijām, piemēram, Aizsardzības ministrijas un Latvijas Gaisa satiksmes.

M. Balčūns atgādināja, ka vēja parku būvniekiem ir pienākums pašvaldībām maksāt 2500 eiro nodevu gadā par katru pieslēguma megavatu, ko vēlāk sadalīs starp pašvaldību un tuvākajā apkārtnē esošajiem zemju īpašniekiem. Kopējā plānotā jauda parkā būtu apmēram 224 megavati. Vēja parka tapšana ietekmēs vietējos ceļus, taču jau tagad skaidrs, ka ar esošajiem nepietiks, izbūvēs jaunus.

Intensīvākais smago automašīnu kursēšanas brīdis būšot, kad lies turbīnu pamatus. Tad dienā uz vienas iekārtas pamatiem nemitīgi brauks betona vedēji — 100 līdz 120 kravas. Vienlaikus uzņēmums plānos realizēt arī saules paneļu parku būvniecību, taču abus elektrības ražošanas objektus neliks blakus vienu otram.

Jau tagad pamata informācija par ideju pieejama Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā. Šajai institūcijai iedzīvotāji līdz 20. jūnijam var arī sūtīt priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi.

Jautājumi un atbildes

Apspriedes dalībnieks interesējās, kā turbīnu apsaimniekotāji risinās lidojoša apledojuma draudus. O. Beikulis informēja, ka visiem jaunajiem parkiem jābūt aprīkotiem ar iekārtām, kuras automātiski apstādina turbīnas, tiklīdz tās sākušas apledot. Tātad šādi izslēgts risks par lidojošu ledu. Tās nav plānots apstrādāt ar kādu ķīmisku līdzekli, turbīnu lāpstiņas no iekšpuses apsildīs, lai mazinātu apledojuma iespējamību. Drošības dēļ nav ieteicams pastaigāties tieši zem turbīnām. Sniegs un ledus var krist pat no apstādinātām lāpstiņām.

Turbīnas plānots likt uz dzelzsbetona pamata, kura diametrs 30 līdz 32 metri, bet augstums līdz četriem metriem. Uz pāļiem tās stiprinās vien tur, kur nav stabila grunts. Kāds uztraucās, vai akās tādēļ nepazudīs ūdens. Speciālists uzskata, ka pamati nebūs tik smagi, lai ietekmētu gruntsūdens līmeni vai plūsmu.

Vai vēja parku redzēs no Saldus? Jā, tumsā mirgojošas gaismiņas būs redzamas.

Kā ģeneratora radīta skaņa un vibrācijas ietekmēs cilvēku veselību? O. Beikulis norādīja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma laikā pēta arī iespējamo turbīnu radīto troksni: “Dažādu ražotāju staciju modeļi atšķiras. Nereti plānotus nomaina pret citiem — klusākiem. Ja tas nav iespējams, turbīnu neliek plānotajā vietā. Vērtē ne tikai vienas stacijas radītu troksni, bet arī to, kas rodas visā parkā kopumā. Valsts pateikusi, cik skaļš drīkst būt jebkurš dzirdamais troksnis, piemēram, rūpniecībā un satiksmē, taču vēja turbīnas rada infraskaņu — zemas frekvences troksni, kuram pagaidām nav nekādu regulējumu. Klimata un enerģētikas ministrija šogad apņēmusies tādu pieņemt, taču, kamēr gaidām regulējumu, skatāmies pieredzi no vienīgās valsts pasaulē, Dānijas, kura noteikusi infraskaņas robežlielumu vēja elektrostacijām — 20 decibelus.”

Kādēļ Latvijas Valsts meži atļauj savā teritorijā būvēt vēja elektrostacijas? “Vēsturiski izveidojusies situācija, ka vairumā Eiropas valstu vēja parkus būvē uz lauksaimniecības zemes. Taču Latvijā, šajā teritorijā izkaisītas viensētas. Tā kā ir daudz ierobežojumu vēja elektrostacijas būvēt māju tuvumā, viens no risinājumiem — tās pārcelt tālāk no cilvēkiem — mežā. Taču lielajos meža masīvos nereti ir daudz dabas vērtību,” zina O. Beikulis. Latvijas Valsts mežu (LVM) pārstāve Dace Gūtmane atgādina, ka atvēlēt meža zemi iespējamai vēja parku attīstīšanai ir Latvijas valdības lēmums, nevis uzņēmuma iniciatīva.

Kādēļ vēja parkam Kurzeme plānota tik liela kopējā jauda? L. Goba skaidroja: “Šobrīd pēta lielāko iespējamās jaudas un līdz 260 metru augstu turbīnu ietekmi, taču izskata arī zemākas alternatīvas. Pētījumi nav beigušies, notiek trokšņu izplatības modelēšana. Kad saņemsim rezultātus, sapratīsim, cik augstas un jaudīgas turbīnas izvēlēties. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, līdz būvniecības procesu sākumam situācija var būt mainījusies.”

O. Beigulis piebilst, ka ietekmes uz vidi izvērtējumos lielajām turbīnām atrod visvairāk trūkumu, piemēram, tās dārgas, tālu redzamas, arī ledus mešanas trajektorija lielāka, taču tās nav pārāk skaļas, turklāt viena stacija saražo vairāk jaudas nekā vairākas mazas.

Vai vēja stacijas nevajadzētu būvēt tuvāk saražotas elektrības lielākajiem patērētājiem Rīgas apkārtnē? Tādā gadījumā uz turbīnām varētu skatīties rīdzinieki, nevis kurzemnieki. O. Beikulis informē, ka šādi projekti ir, piemēram, Brīvostas teritorijā, kā arī Pierīgas izstrādātu kūdras purvu teritorijās Mārupē un Ķekavā.

Iedzīvotājs nobažījies, vai Latvijā neatkārtosies zviedru rūgtā pieredze, kad pēc parka ekspluatācijas beigām, elektrību ražojoši uzņēmumi pasludinās maksātnespēju un pāri palikusī infrastruktūra tagad jānovāc par valsts un pašvaldības līdzekļiem. O. Beigulis skaidroja, ka pēdējos 20 gados Ziemeļzviedrijā bija vēja elektrostaciju bums, pašvaldības ar savu finansējumu iesaistījās būvniecībā. Taču tur bija nepietiekama pārvades un ražošanas jauda, kā arī ļoti neizdevīga elektrības cena. Visi faktori noveda līdz uzņēmumu bankrotam. Viņš neizslēdz, ka Zviedrijas situācija varētu atkārtoties Latvijā, taču šādu iespēju vērtē kā zemu.

Kur liks nolietotas vēja elektrostaciju detaļas? Ražotāji atraduši veidu, kā pārstrādāt ne vien turbīnas pamatus un mastu, bet arī rotoru lāpstiņas. Pēc ekspluatācijas beigām tos vairs neapglabā zemē.

Par cik samazinās īpašuma vērtība, kuram fonā griežas vēja stacija? O. Beikulis informēja, ka Latvijā par šo tēmu nav bijis neviens pētījums, taču citās valstīs analizēta dzīvojamā fonda vērtības izmaiņas. Dati rāda, ja vēja parku apkārtnē iepriekš nav bijis, vērtība pazeminās vairāk nekā tad, kad cilvēkiem turbīnas zināmas. Lielākie zaudējumi īpašumiem, kuri nodarbojas ar rekreāciju un tūrismu. Ietekmes uz vidi pētniekiem nav informācijas, kā vēja stacijas ietekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes tirgus vērtību.

Vai vēja parki ietekmē bites? O. Beikulis atzīst, ka pētījumu par šo jomu nav daudz, taču esošajos secināts, ka ģeneratori neietekmē ienesumu, taču stropiem var radīt grūtības veiksmīgi pārziemot.

Sapulces noslēgumā sanākušie vienojās, ka ar projekta virzītājiem un ietekmes uz vidi vērtētājiem satiksies arī pirms gala ziņojuma prezentācijas, lai padziļināti pārrunātu vēja elektrostaciju ietekmi uz veselību un dabu. Šādas diskusijas būšot iespējamas, kad pētnieki būs pabeiguši darbu. Projekta aktualitātes liks īpaši izveidotā mājaslapā vejaparkskurzeme.lv, plašāka informācija atrodama arī Vides pārraudzības valsts biroja un projektu virzītāju mājaslapā.