Kopīgi svinēt protam, kopīgi strādāt — vēl jāpamācās

Uzdot svarīgus jautājumus, izteikt viedokli un atšķirīgā domu gājienā ieraudzīt pamatojumu — uz demokrātiskā sabiedrībā būtisku procesu šajā nedēļas nogalē aicina sarunu mākslā vērienīgākais notikums Latvijā festivāls Lampa. Tajā risinās arī Saldus novada cilvēkiem nozīmīgus jautājumus. Piemēram, par šī raksta tēmu — pilsonisko līdzdalību.

Situācijas skice

Pirms mēneša notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. To statistika vēlreiz parādīja, ka saldenieki nav vienlīdz rosīgi visās pilsoniskās līdzdalības izpausmēs. Saldus novadā balsotāju skaits procentuāli bija otrs zemākais Kurzemē — tikai 34 % (reģionā — 38 %). Rezultātu interpretācijā atturējos no nopēluma: kā lai sunī par pilsonisku nolaidību un bezdarbību, ja citās pilsonisās līdzdalības formās saldenieki rāda paraugu citiem?

Pie mums reģistrēts visvairāk nevalstisko organizāciju Kurzemē. Citas pašvaldības Saldus novadam jautā, kā tam izdevās Latvijā pirmajam ieviest jaunu konsultatīvu institūciju — iedzīvotāju padomi. No mūsu pašvaldības smeļas pieredzi par sabiedrības līdzdalības budžeta sadali. Jūnijā pašvaldības speciālisti klajā nāca ar jaunu apņemšanos — došot impulsu vietējo uzņēmēju kopienas izveidošanai, lai gaisinātu iespaidu, ka Saldus biznesā skandināvi vien.

Aktivitāte drīkst svārstīties

Uz ko norāda minētie gadījumi un cik parastā vai neparastā situācijā ir saldenieki, jautāju British Council pārstāvniecības Latvijā vadītājai ZANEI MATESOVIČAI. Organizācija Latvijā darbojas kopš 1992. gada, fokusējas uz kultūru, izglītību un radošajām jomām, stiprinot sabiedrības saliedētību un attīstot mūsdienās nozīmīgas prasmes.

Pēdējos deviņus gadus British Council pārstāvniecība Latvijā pievērsusies sabiedrības saliedētībai un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai. Zane Matesoviča atceras: “Mums radās pārliecība, ka jāstiprina Latvijas cilvēku noturība pret dezinformāciju. Izvēlējāmies pierobežas reģionus, kur iedzīvotāji bija izteikti mazaktīvi un daudzi dzīvoja citā informācijas telpā. Mums bija svarīgi panākt, ka iesaistās sev svarīgu jautājumu risināšanā, turklāt ar tiem resursiem, kas ir viņu rīcībā, nevis gaidītu valdību, partiju vai mītisko Laimes lāci.”

Saldenieku svārstīgie aktivitātes rādītāji viņu neizbrīna, jo tādi redzēti arī British Council projektos. “Rēzeknes novadā izveidoja iedzīvotāju padomes, pirms to lika likums. Mēs ar tām sadarbojāmies; bija interesanti salīdzināt, kā rēzekniešiem klājās ar tām un bez. Viens no secinājumiem: ir ļoti maz cilvēku, kuri aktīvi visu laiku. Ir normāli, ka līderi pagurst vai viņu interese mazinās, tāpēc pat nav jācer, ka pilsonisko līdzdalību kurinās vieni un tie paši cilvēki. Projektā Rēzeknes novadā radījām vietu un iespēju tobrīd aktīviem cilvēkiem sanākt kopā. Piedāvājām sarunu tematus un piedomājām pie sīkumiem, kas palīdz izrunāt nozīmīgus jautājumus. Toreiz izlēmām stiprināt līderus, lai viņi nepagurts, vedod līdzi pārējos,” Z. Matesoviča dalās pieredzē.

Britich Council pārstāvniecība Latvijā vērtīgus secinājumus guvusi arī no savas iniciatīvas Darbīgās kopienas. Piecos gados Latgalē izveidoti 10 kopienu resursu centri, trijos konkursos atbalstītas 32 kopienu idejas un 180 aktivitāšu; tajos piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku. Statistika rada pārliecību, ka bija vērts ieguldīt pūles.

Labi, ka katram sava partija

Man prātā skan kāda Saldus Zemes lasītāja šņāciens, kuru izraisīja ziņa, ka Ezeres pagastā kapličas apsaimniekošanai varētu nodibināt uz vēstures mantojumu tendētu biedrību. Vai ezernieki tik kašķīgi, ka ar abām esošām biedrībām nepietiekot?

Zanei Matesovičai jautāju: uz ko gan norāda vairākas domubiedru grupas vienā kopienā — uz nespēju saprasties un tieksmi dibināt katram savu partiju vai tomēr uz veselīgu vidi viedokļu dažādībai. Viņa atbildēja: “Ir normāli, ka nelielā teritorijā ir vairākas interešu grupas, jo nav pamata cerēt, ka, piemēram, par vietējās skolas problemātiku iedegsies cilvēks, kam bērni izauguši vai to nav bijis. Bagātība un burvība tik tiešām ir dažādībā! Jo vairāk vietu, kur cilvēkam ieraudzīt savas intereses, jo vieglāk viņam uztvert to, ka pieder kam lielākam. Vieniem hobijs dziedāt korī vai dejot deju kolektīvā, uzstāties kopienas svētkos. Kādam sirds iedegas par vietējās pils restaurēšanu, cits pievēršas vides sakopšanai. Ideāla nav ne viena liela kopiena, ne arī daudzas mazas. Mūsu pieredze rāda, ka katra kopiena izveidojas atšķirīga. Galvenais, ka izveidojusies ap tēmu, kas apvieno cilvēkus.”

Z. Matesovičas nosauktos piemēros daudzkārt atkārtojas jēdziens kopā nākšana. Vai Dziesmu svētki neapliecina, ka to protam? Viņa teic: “Ir vieglāk sanākt uz kopīgiem svētkiem, nevis kopīgu ikdienu,” sacīja British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Saldus novadā viegli sazīmējami daži cilvēki, kuri lielākas grupas vārdā strādā iedzīvotāju padomēs, biedrībās un iniciatīvu grupās u. tml. “Bez šaubām, ka līderi iedvesmo! Taču redzam, ka ir arī labi viņiem pamācīt, kā uzrunāt malā stāvētājus. Ir vērts domāt par pasīvajiem, jo kaut kur viņu un līderu interesēm jākrustojas!” viņa nešaubās un piebilst, ka kopā būšanas jēga ir sevis un līdzcilvēku ieraudzīšana, viņu vajadzību pamanīšana un respektēšana. Tieši tādu iespaidu radījusi Šķēdes iedzīvotāju padome — tās vadītājs Arturs Asars pirmajā intervijā Saldus Zemei stāstīja, ka paklusā pagasta iedzīvotājiem vispirms būtu citam citu jāierauga.

DEFINĪCIJA

Pilsoņu, iedzīvotāju grupu un nevalstisko organizāciju mērķtiecīga iesaistīšanās sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Pilsoniskā līdzdalība apliecina indivīda nozīmi pilsoniskajā telpā, stiprina viņa piederības izjūtu kopienai un raisa interesi par tās sabiedrisko dzīvi.

PIEMĒRI

Balsošana vēlēšanās un referendumos, piedalīšanās parakstu vākšanā, darbošanās politiskās partijās un nevalstiskās organizācijās, sabiedriskajās apspriešanās, piketos un demonstrācijās, zibakcijās, brīvprātīgajā darbā, skolēnu pašpārvaldē un jauniešu domē, viedokļa paušana internetā un diskusiju forumos, vēstules vai iesnieguma uzrakstīšana pašvaldības amatpersonai un līdzīgas norises.