Zemgaļos atver mantu maiņas skapi

SIA Eco Baltia vide apsaimniekotais šķiroto atkritumu savākšanas laukums kopš šī gada atrodas Saldus pagasta Zemgaļos, metāllūžņu savākšanas uzņēmuma TM Recycling (bijušā Tolmets) teritorijā.

SIA Eco Baltia vide Saldus centra vadītāja AGNESE MAURIŅA izrādīja jauno teritoriju un pastāstīja par tendencēm atkritumu šķirošanā Saldus novadā. Laukuma apgaitu sākām ar īpašas vietas apskati. A. Mauriņa īstenojusi sen lolotu mazbudžeta ideju — pie uzņēmuma administrācijas ēkas nolikts lietotu mantu skapis, tas aicina cienāties ar lietām, kuras atrastas sadzīves vai šķirotajos atkritumos. Lielākoties tur salikti lietojami trauki, taču gadās arī pērles, piemēram, nelietota sadzīves tehnika. Uzņēmumā negrib, lai izmet labas lietas. Jebkurš, kas atbrauc uz šķiroto atkritumu laukumu vai nāk darīšanās uz biroju, var no skapja izvēlēties sev noderīgu priekšmetu.

Saldus centra vadītāja stāsta, ka skapis atrasts kādā pagrabā. Iekšpusē saglabājies uzraksts ar tā izgatavošanas gadu, 1893., kā arī autora vārdu un uzvārdu. SIA Eco Baltia vide darbinieki mēbeli nobeicēja, bet kāda māksliniece skapi skaisti aprakstīja. A. Mauriņa piekodina, ka no šī skapja izņemtām lietām nav garantijas laika, to mūžs var būt arī īss.

Vietu, kur nolikt nevajadzīgo, bet vēl lietojamo, varētu izveidot arī Saldū, taču nav izdomāts, kur. Mantu apmaiņas punkts kādam ir jāpieskata, šobrīd šādu resursu nav.

Šķiroto atkritumu laukums pagaidām ir miniatūra versija no vēlamā. Saldus novada pašvaldība drīzumā izsludinās iepirkumu liela laukuma izveidei Saldū un Brocēnos. Katrs būs 1000 kvadrātmetru plašs, ar ērtu piebraukšanu un atkritumu izmešanu. Iedzīvotājiem par abām vietām nebūtu jāuztraucas, jo tās neradīs troksni un smaku, jo sadzīves atkritumus tur neuzglabās. Arī bioloģiski noārdāmos izvedīs regulāri.

Dažkārt klienti pārmetot, ka laukums ir par tālu un to grūti atrast. Taču norādes uz to skaidras un atkritumu šķirošanas laukumu nevar iekārtot pilsētas centrā. Par spīti trūkumiem cilvēki doto iespēju izmanto. Kamēr sarunājos ar Eco Baltia Vide Saldus centra vadītāju, nepārtraukti kāds kaut ko atveda.

Gaida akcijas

“Šķirotos atkritumus pieņem laukuma darba laikā. Pie konteineriem saliktas norādes, kurā kas izmetams. Atšķirībā no dzeltenajiem konteineriem publiskās vietās, šeit papīru, metālu un plastmasu liekam atsevišķi. Lai šķirošanai būtu jēga, visam metāla, stikla vai citam iepakojumam jābūt tīram, nemazgātie jāmet sadzīves atkritumu konteinerā. Nekādā gadījumā pie papīra nedrīkst mest izlietotus ēdiena traukus no putuplasta.

Lai gan laukumā var nodot koka iepakojumu, tādu saņemam reti, jo cilvēki paši tos utilizē vai lieto atkārtoti. Dalīti pieņemam arī atkritumus, par kuru noglabāšanu jāmaksā, piemēram, vieglo automašīnu riepas, lielgabarīta mantas (mēbeles), būvgružus, luminiscētās spuldzes un virtuves pārtikas atkritumus.

Cilvēki gaida mūsu akcijas. Dažas reizes gadā bez maksas pieņemam automašīnu riepas un sadzīves elektrotehniku. Riepas pieņemsim rudens pusē. Taču nekrājiet tās gadiem, jo akcijā viens cilvēks drīkst nodot tikai komplektu — tātad četras riepas. Ja no automašīnas riepām vēlas atbrīvoties citā laikā, maksa par to nodošanu atkarīga no riepu svara; par četrām kopā — apmēram 10 eiro. Mums jāsedz to transportēšana un utilizācija, tādēļ arī šis ir maksas pakalpojums,” skaidro A. Mauriņa.

Zemgaļos savāktus atkritumus nepārstrādā, bet nodod kādai no lielajām Eco Baltia vide filiālēm vai pārstrādes uzņēmumiem. Piemēram, sadzīves tehnika nonāk Rīgā, tur elektropreci, kuru iespējams atjaunot, salabo un par simbolisku maksu iespējams iegādāties. Starp citu, tuvākā mēneša laikā plānots izsludināt elektropreču bezmaksas savākšanas akciju.

A. Mauriņa aicina tekstila atkritumu konteinerā mest tīru un labu apģērbu, jo tas nonāk labdarībā vai citai lietošanai. Saplēstu un neizmazgājamu apģērbu jāizmet pie sadzīves atkritumiem. Tāpat visu pārējo, par ko ir šaubas. Birojā pieejami drukāti bukleti, kuros izstāstīts, ko katras krāsas konteinerā drīkst mest. Izsmeļoša informācija ir arī internetā.

Jāpievērš uzmanība šķirošanas noteikumiem

Maksa par bioloģiski noārdāmiem atlikumiem ir par 40 % mazāka nekā par sadzīves atkritumiem. Šāda cena noteikta, lai rosinātu iedzīvotājus šķirot. No šī gada janvāra interesenti var pieteikties brūnajam konteineram, taču šobrīd interese par tiem nav augsta. Turklāt uzliktajos konteineros iemestais saturs lielākoties nav pārstrādājams, jo cilvēki neievēro noteikumus, ka pārtikas atlikumi jāliek bioloģiski noārdāmā maisiņā, nevis parastā plastmasā.

“Pērn rudenī Saldū vairākas mājas iesaistījās pilotprojektā Bio cikls. Nebija problēmu, kamēr cilvēkiem bija izdalīti speciālie maisiņi. Tagad tā vairs nevar teikt. Priekšzīmīgi ir tikai Nākotnes ielas 5 mājas iedzīvotāji, kuri turpina šķirot pareizi. Tā kā visu tur dara pēc rekomendācijām, reizi nedēļā izvests konteiners nesmird. Tagad arī Saldū vairākās vietās par saprātīgu cenu nopērkami bioloģiski noārdāmie maisiņi, to iegādāšanās atmaksājas.

Manuprāt, ļoti svarīga ir mājas apsaimniekotāja iesaiste un ieinteresētība uzraudzīt atkritumu šķirošanu. Tas acīm redzams Nākotnes ielā 5. Dažās vietās, kur brūnajam konteineram pieteicās gada sākumā, bet cilvēkus neinformēja par tur liekamu saturu, virtuves atlikumus nešķiro vispār vai to dara nepareizi. Ideāli, ja katras mājas iedzīvotājus uzrunā atkritumu un nama apsaimniekotājs, kā arī kāds entuziasts no malas — Saldus gadījumā savu laiku brīvprātīgi velta Ilze Kļava. Viņai lieliski izdodas cilvēkiem saprotami izskaidrot šķirošanu.

Igaunijā maksu par bioloģiski noārdāmiem maisiem iekļauj apsaimniekošanas maksā, tādēļ iedzīvotāji maisus nepērk, — apsaimniekotājs tos regulāri izdala. Iespējams, šāda pieredze noderētu arī Latvijā, taču brūnie konteineri parādījās nesen, nepārsteidz, ka cilvēki tos nevēlas un nemāk lietot. Arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī bioloģisku atkritumu savākšana ir par maksu un cilvēki sākumā nevēlējās tos šķirot,” zina A. Mauriņa.

Kādēļ ber kopā?

A. Mauriņa zina, ka dažkārt cilvēki sašutuši, ka vienā savākšanas mašīnā ieber gan sadzīves, gan šķirotos atkritumus. Ja, piemēram, sadzīves atkritumu izvešanas laikā redz, ka blakus esošie šķirotu atkritumu konteineri ir pārpildīti, bet tos izvedīs tikai pēc vairākām nedēļām, tos ieber pie sadzīves atkritumiem. Ja tik tālu sūtīs mašīnu tikai pēc viena konteinera satura, dabai nodarītais kaitējums radītajos izmešos ir lielāks, nekā iegūtais labums, atkritumus savācot atsevišķi. Šķirotos atkritumus pieber pie sadzīves arī tad, ja piejaukums ir tikai 10 %.

Saldus novadā depozīta ieviešanas sākumposmā savāktās stikla iepakojuma apjoms samazinājās par deviņām tonnām mēnesī, tagad atgriezies pie ierastā apjoma. Šis fakts liek domāt, ka daudzi sākumā izmantojuši iespēju pudeles nodot, bet tagad to vairs nedara. Taras daudzums parasti vasarā pieaug un ziemā — samazinās.