Kurš atbildīgs par daļēji pieradinātiem kaķiem?

Nereti cilvēki, labu gribot, baro pieklīdušus kaķus. Nesen ielu kaķenes izvedušas kaķēnus, tādēļ tagad vienas mutes vietā jāuztur vairākas. Saprotot, ka ar tik daudz dzīvniekiem nevarēs tik galā, cilvēki meklē palīdzību un ir neapmierināti, ka pašvaldībā to atsaka.

Saldus novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Rolands Marģelis atgādina, ka par kaķi jārūpējas tā saimniekam, nevis pašvaldībai. Likuma izpratnē dzīvnieka īpašnieks ir tas, kurš dzīvnieku baro. “Nevar būt situācija, ka mēnesi baro kaķeni, un, kad mazuļi apvēlušies, zvana pašvaldības policijai — savāciet! Pašvaldībai nav jāuzņemas atbildība par kaķiem, kuri pieradināti pie ēdiena. Ja uzņemies rūpes par klaiņojošu kaķi, esi par to atbildīgs līdz galam!

Bieži pie daudzdzīvokļu mājām minčus baro tā saucamās kaķu tantes, kurām žēl dzīvnieku. Kad tie māju tuvumā labu dzīves apstākļu dēļ savairojas, tad iedzīvotāji meklē pašvaldības palīdzību, jo izveidotajā ielas kaķu kolonijā savairojas lipīgas slimības. Kopīpašumā esošo dzīvnieku veselības aprūpes izdevumus, diemžēl neviens no savas kabatas nevēlas segt.

Ja cilvēki ievērotu noteikumus, laukā medībās laist tikai kastrētus un sterilizētus mīluļus, un labdari nebarotu pieklīdušos kaķus, kolonijas neveidotos un problēmu nebūtu,” norāda R. Marģelis.

Viņš informēja, ka dzīvnieku aizsardzības biedrība Nika pērn Pampāļos, Ezerē, Kalnos un Brocēnos aprūpēja 473 ielas kaķus, kas jau izveidojuši kolonijas. To ķeršanas mērķis ir pārbaudīt veselības stāvokli, novērst tālāku vairošanos un atlaist atpakaļ ierastā vidē. Pērn sterilizēja un atlaida 270 kaķus. Uz ielas izaugušu mežoni nav iespējams piejaucēt turēšanai mājās. Pēc veterinārārsta apskates daļa astaiņu diemžēl dodas uz citiem medību laukiem. Tiem, kurus atlaiž, nogriež kreisās auss ļipiņu, lai dzīvnieku ķērāji zinātu, ka to ķert vairs nav vajadzības, dzīvnieks ir kastrēts vai sterilizēts. Auss galiņa nogriešanas procedūra nav sāpīga, un nākotnē pasargā dzīvnieku no lieka stresa, — otrreiz šo minci vairs nevedīs uz patversmi. Ja noķers, tūlīt atlaidīs.

“Ja dzīvnieks ir aprūpēts un neturpina vairoties, kaķis drīkst mitināties māju pagalmos. Piemēram, Brocēnos tiem pirms gadiem uztaisīja mājas. Lai gan daļai iedzīvotāju kaķi traucē, tie ir labi palīgi grauzēju apkarošanā, kā arī aizsargā teritoriju no svešiniekiem, — vietā citi dzīvnieki nenāks,” uz priekšrocībām norāda R. Marģelis.

Nereti zvana un ziņo par bezpalīdzībā nonākušiem dzīvniekiem. Tāds nav kaķis, kas regulāri nāk uz barošanas vietu, bet ir kaut kur iesprūdis, iekritis, savainots, izkāmējis vai, piemēram, suns piesiets bez ūdens un pārtikas. Bieži noķer un uz pašvaldības policiju atved kaķi, kas vienkārši izgājis medībās. Nereti saņemam zvanus arī par nabaga kaķīti, kas dirn pie tirdzniecības centra Akvārijs. Izrādās, ka runcis sverot vairāk nekā septiņus kilogramus un tur uzturas, jo to baro ar gardumiem — kādēļ gan viņam atstāt zelta āderi?

R. Marģelis skaidro: pavasara kaķēni šobrīd ir apmēram mēnesi veci. Ja tie nokļūst patversmē, jāgaida, kad paaugsies, lai var sterilizēt. Taču, kamēr tie gaida, pieaug izdevumi par uzturēšanu. Saldus novada pašvaldība gadā atvēl 80 000 eiro klaiņojošo un savainoto dzīvnieku aprūpei, kā arī bojā gājušo savākšanai. Sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību Nika profesionāli dzīvnieku ķērāji izķer un nodod ārstēšanai koloniju dzīvniekus. Viena kaķa uzturēšana, novērošana un ārstēšana divas nedēļas pašvaldībai izmaksā apmēram 300 eiro. Ar pašvaldības atvēlēto naudu jāpietiek arī palīdzības sniegšanai savvaļas dzīvniekiem un putniem. Prioritāte ir klaiņojošu suņu sagūstīšana, jo tie potenciāli rada lielākus draudus cilvēku un citu dzīvnieku veselībai. Pērn patversmē nogādāja 20 bezsaimnieka suņus.

Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks norāda, ka iestādē var vērsties pēc padoma, ja kaut kur izveidojusies kaķu kolonija vai ir aizdomas, ka tāda varētu rasties. Taču viņš vairākkārt uzsver to, ka cilvēkiem jāsaprot, ka atbildība par mīluli, vienalga — mājas kaķi vai ielas, gulst uz barotāju pleciem. Turklāt krietni lētāk ir kastrēt dažus dzīvniekus pirms izveidojas nekontrolēts bars.

Pieredze pagastos

Novadnieku un Saldus pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Gatis Krastiņš stāsta, ka pirms Jāņiem saņēma lūgumu no Draudzības ciema palīdzēt ierobežot bezsaimnieku kaķu skaitu. Kādas daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopsapulcē apspriests jautājums, ko darīt ar četrkājainiem klaidoņiem. “Problēma tā, ka ir cilvēki, kuri klīstošos kaķus baro, tādēļ tie turas tuvumā un vairojas. Turpretī citiem šie dzīvnieki traucē. Pagasta pārvaldes budžetā nav līdzekļu, lai šos kaķus izķertu, ārstētu un sterilizētu, tādēļ par situāciju Draudzībā informēju dzīvnieku aizsardzības biedrību Nika,” stāsta G. Krastiņš.

Viņš arī piebilda, ka mājdzīvnieki raizes sagādā arī Saldus pagasta Druvā. Tur citu cilvēku labsajūtu bojā suņu saimnieki, kuri nesavāc savu mīluļu fekālijas. Pēc iedzīvotāju ierosinājuma drīzumā pastaigu maršrutos izliks speciālus konteinerus. Taču pagastu apvienības pārvaldes vadītājs skeptisks — diez vai fekāliju urnas atrisinās problēmu. Līdzīgi kā ar kaķu barotājiem Draudzībā — jāmainās cilvēku domāšanai.

Nīgrandes un Zaņas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Rūdolfs Prauliņš stāsta, ka pērn rudenī dzīvnieku aizsardzības biedrība Nika ieguldīja daudz pūles, lai ierobežotu kaķu koloniju Kalnos. “Šķiet, ka darbs bijis auglīgs, nav novērots, ka kaķu būtu vairāk. Sapratām, ka ar dzīvnieku ķeršanu vien būs par maz, daudz strādājām, lai cilvēkiem stāstītu par patieso postu, ko nodara ielas kaķu barošana un šķietamās rūpes. Informējām par neapdomīgās rīcības tālejošām sekām. Es ļoti ceru, ka teiktajā ieklausījās,” informē R. Prauliņš.

Brocēnu boss

Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja Karīna Ciesmane atzīst, ka Brocēnos izveidotās kaķu mājas ielas kaķi nepieņēma, tiem labāk patīk mitināties daudzdzīvokļu māju pagrabos. “Ielu kaķi Brocēnos ir, taču neteiktu, ka šeit ir nekontrolēta kolonija. Protams, daļai sabiedrības nepatīk bezsaimnieku kaķi, taču, manuprāt, lielākā problēma ir ar nečipotiem, nesterilizētiem un nepotētiem kaķiem, kuru saimnieki pārceļas uz citurieni, bet dzīvnieku atstāj. Palaistajām kaķenēm piedzimst bērni, taču zinu labus stāstus, kur uz ielas piedzimušajiem dod pajumti.

Mums ir arī Brocēnu centra kaķis — kastrēts runcis, kuram nav konkrēta saimnieka, bet visi viņu zina un pieņem. Tāds visu brocenieku kaķis. Katrs tam iedevis citu vārdu — Brocis, Pelēcis, Mincis, viņam piestāv visi.”

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Nika dzīvnieku patversmē šobrīd karantīnas zālē mitinās apmēram 40 dažādu vecumu kaķu. Mazākiem saimnieki jau pieteikušies, bet tādus joprojām meklē astoņi pieauguši kaķi.