No piecām teritorijām vēja elektrostacijas varētu būvēt trijās

Jaunnedēļ Jaunlutriņos notiks vēja parka Vārme ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriede.

Par secinājumiem, pie kā vides eksperti nonākuši, pētot vēja enerģijas attīstītājas SIA Ignitis Renewables nolūkotās vietas vēja elektrostaciju būvniecībai, SZ izjautāja IVN ziņojuma autora, vides konsultāciju uzņēmuma Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE), vadošo konsultantu OSKARU BEIKULI.

“Attīstītāji izvēlas teritorijas pēc tehniskās kapacitātes, vadoties galvenokārt pēc vēja izmantošanas iespējām un, ņemot vērā normatīvo aktu ierobežojumus. Ietekmes uz vidi novērtējumā vides eksperti pēc dažādiem kritērijiem vērtē, kā plānotā darbība mainītu dzīvnieku un cilvēku dzīves kvalitāti, vai šādas izmaiņas ir pieļaujamas un kā tās iespējams mazināt,” O. Beikulis atgādina ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma nozīmi būvniecības ieceres virzīšanas procesā.

Cik lielā mērā esat mainījuši attīstītāja plānus?

“Ornitologi un citi dabas eksperti secināja, ka vēja elektrostaciju (VES) būvniecība no dabas aizsardzības viedokļa nav pieļaujama lielākajā izpētes teritorijā, kas atrodas vistuvāk Saldum Lutriņu pagastā. Ierobežojumi noteikti arī pārējām teritorijām, to dēļ iespējamais VES skaits ievērojami samazinājies.

Liela uzmanība tika pievērsta vēja parka ietekmei uz ainavu. Ainavu eksperts, ģeogrāfijas doktors Oļģerts Nikodemus par pieļaujamu atzina VES regulāru izvietojumu — vai nu taisnā līnijā, vai regulārā rakstā. Vairāku valstu pētījumos par VES vizuālo ietekmi secināts, ka šāds izvietojums nerada haotisku iespaidu un ir vizuāli pieņemamāks. Šī apstākļa un vēl vairāku apsvērumu dēļ par piemērotāku IVN ziņojumā ieteikta vēja parka B alternatīva, no kuras bez jau pieminētās Lutriņu pagasta izpētāmās teritorijas kā nepiemērotas atmestas vēl divas teritorijas ar trim un divām vēja elektrostacijām.

Tātad, ņemot vērā ekspertu atzinumus, vēja parkā Vārme paliek trīs VES grupas. Saldus novadā divas ar taisnā līnijā izvietotām četrām VES katrā un Kuldīgas novadā sešu VES grupa.”

No attīstītāja sākotnēji iecerētajām 20 vēja elektrostacijām tātad varētu uzbūvēt 14.

“Nav teikts! IVN ziņojuma 5. nodaļā ir milzīga tabula ar nosacījumiem, kas jāīsteno, lai katras konkrētas VES darbība būtu iespējama. Aicinu iedzīvotājus ar to iepazīties! Paskaidrošu: ir divu veidu nosacījumi — obligāti īstenojamie un rekomendējamie, par kuriem vides eksperti saka: būtu labi tos ievērot, bet, ja nē, pieļaujamie normatīvi vienalga netiktu pārsniegti. Piemēram, mēs iesakām būvniecības laikā grants ceļus apstrādāt ar atputekļošanas līdzekli. Ja to nedarīs, neatgriezenisku seku nebūs, tomēr labāk mazināt neērtības iedzīvotājiem. Šie rekomendējamie pasākumi veltīti arī institūcijām, kas lemj par darbības atļaušanu, — Enerģētikas un vides aģentūrai un pašvaldībām, kas savukārt drīkst vides ekspertu ieteikumus definēt par obligātām prasībām.”

Vai tas nozīmē, ka rekomendētos pasākumus a priori var uzskatīt par obligātiem?

“Ne vienmēr, taču vides eksperti IVN ziņojumā apkopo labāko praksi no valstīm, kur vēja enerģijas ražošanai ir desmitiem gadu pieredze, tātad ieteikumi ir pamatoti, nevis mūsu fantāzijas radīti. Piemēram, Latvijā normatīvie akti nosaka, ka apledojuma laikā pie teritorijām, kurās no VES spārniem var krist ledus gabali, jābūt brīdinājuma zīmei. Bet Skandināvijā apledojuma laikā līdztekus zīmei darbojas skaņas un gaismas signāls, mudinot braucējus un gājējus izvairīties no īslaicīgi bīstamās teritorijas šķērsošanas. Mēs varam šādu praksi rekomendēt, bet ne noteikt par obligātu. Toties pašvaldība, piemēram, savā civilās aizsardzības plānā gan var uzstādīt vēja parkam šādu prasību.

Ir vēl daudz citu gadījumu, kā pašvaldības izmantojušas šīs rekomendācijas. Piemēram, Dienvidkurzemes novada Vērgales VES parka IVN ziņojumā ieteicām kabeļu līnijas nevis virzīt caur mežu, bet gar ceļu. Pašvaldība precizēja — zem ceļa, panākot, ka attīstītājam jāremontē ceļi. It kā Latvijas valsts ceļi neatbalsta komunikāciju izbūvi zem brauktuves, taču reģionālos ceļus remontē tik reti, ka diezin vai nākamā reize pienāks ātrāk, nekā VES būs savu laiku nokalpojušas. IVN ziņojuma rekomendācijas var iekļaut arī apbūves noteikumos.”

Vai attīstītājs var iebilst pret IVN ziņojumā noteiktiem ierobežojumiem un vēlāk — pret institūciju noteiktām prasībām?

“Likumā tāda iespēja paredzēta — var vērsties Ministru kabinetā, kas, uzklausot pašvaldības viedokli, pilnvarota lemt par projekta īstenošanu vai izmaiņām tajā. Taču lēmumam jābūt argumentētam, kāpēc tieši konkrētais VES parks ir īpaši stratēģiski nozīmīgs. Līdz šim neviens šāds lēmums nav pieņemts.

Tāpat arī Enerģētikas un vides aģentūrai, ja tā gala lēmumā grib mazināt mūsu uzstādītās prasības, jāpamato, kāpēc.”

Kad intervēju attīstītāja pārstāvi, viņš teica: lēmums par būvniecību tiek pieņemts tikai tad, kad vēja parks ir uzprojektēts un zināmas visas būvniecības un ekspluatācijas izmaksas.

“Tieši tā. Tas, ka IVN ziņojumā secināts, ka vēja parku principā būvēt drīkst, nozīmē, ka tāda iespēja pastāv, bet tikpat labi to var neizmantot. Katra prasība, katra noraidīta VES projektam kaut ko maksā. Zinu, ka netālu no Saldus novada kāda VES parka iecere izvirzīta cauri visai procedūrai, bet projektu neīstenos, jo izrādījies, ka atļautajā veidā tas neatpelnīsies.

Piemēram, Latvijā ir stingrākie putnu un sikspārņu aizsardzībai noteiktie ierobežojumi Eiropā. Ja VES būvē tur, kur konstatēta aizsargājamu putnu migrācija, visbiežāk ir prasība apturēt VES darbību. Projektējot Pienavas VES parku, ornitologi nedēļām sēdēja uz lauka un skaitīja aizsargājamus putnus, lai saprastu, cik reižu dienā VES būs jāaptur. Tas ir svarīgi, jo stacijām paredzēts noteikts apturēšanu skaits; to pārsniedzot, samazinās stacijas ekspluatācijas laiks. Īpašniekam jāzina, vai stacija kalpos 25 — 30 gadus vai 15 — 20, ja tā būs bieži jāaptur.”

Ko jūs vēlētos dzirdēt sabiedriskajā apspriešanā?

“Iedzīvotāju konstruktīvus viedokļus un priekšlikumus pašiem savā labā. Sabiedriskā apspriešanā, piemēram, var ieteikt vides ekspertu rekomendējošos pasākumus noteikt par obligātiem. Ja priekšlikumu noraida, jāpamato, kāpēc. Neredzu iemeslu, kāpēc noraidīt, piemēram, ieteikumu mitrināt vai atputekļot ceļus būvniecības laikā; tas pats attiecas uz citām rekomendācijām, kas balstās pārsvarā uz citu valstu labāko praksi.”

Līdz šim sabiedriskās apspriešanas izvērsušās diskusijā par to, kāpēc tās nebūvēt, nevis, kā tās būvēt…

“Šī nav unikāla situācija, ka sabiedrība ieņem pozīciju: nevis labāku vai sliktāku, bet nekādu vēja parku! Nav diskusijas par detaļām, un rezultātā apstiprina to risinājumu, ko grib attīstītājs, jo neviens nav ieteicis neko labāku. Es izprotu to cilvēku sašutumu, kuru dzīve VES parku dēļ mainās, taču šī ir izdevība panākt, lai izmaiņas viņiem būtu vieglāk pieņemamas.

Kas vēl ļoti svarīgi — sanāksme nav vienīgā iespēja izteikt priekšlikumus. Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz jūlija beigām, pa to laiku ikviens lēnām var iepazīties ar IVN ziņojumu, pārdomāt, ko vēlas, un uzrakstīt vienkāršu e-pasta vēstuli Enerģētikas un vides aģentūrai. Ikviens rakstisks priekšlikumus tiek dokumentēts un katram rakstītājam aktuālājā ziņojuma redakcijā tiks sniegta atbilde: priekšlikums tiek pieņemts vai, ja nē, tad kāpēc. Arī tad, ja šķiet, ka sanāksmē sniegtā atbilde nav bijusi saprotama, var uzrakstīt un vaicāt vēlreiz, mēs atbildēsim un izskaidrosim.”