Rēķina pašizmaksu, nevis skaita tonnas

Jūlija sākumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Saldus birojs sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem organizēja starptautiskas mācības lauksaimniekiem par kooperatīvu attīstību un konkurētspējas palielināšanu.

Brauciena laikā apmeklēja divus augkopības kooperatīvus Jonišķos un Šauļos, kā arī viesojās to biedru saimniecībās. Pieredzē dalījās arī liela augļu un ogu dārza saimnieki, kā arī mājražotāji. Tā kā ražas vākšanas sezona vēl nav sākusies, lietuvieši laipni uzņēma latviešus un iepazīstināja ar savu darbu.

LLKC Saldus biroja vadītāja Anita Bērziņa pastāstīja, ka Lietuvā līdzīgi kā pie mums mazie kooperatīvi apvienojas, lai kļūtu lielāki. Lietuvieši sadarbojas arī ar kooperatīviem Latvijā, piemēram, ar LATRAPS. Jonišķu graudkopības kooperatīvā ir vairāk nekā 100 zemnieku, kas kopā apstrādā pāri par 19 000 hektāriem. Jonišķu kooperatīvs sadarbojas arī ar lauksaimniekiem, kas nav kooperatīva biedri, taču pakalpojumus sniedz par citu cenu. Liels kooperatīvs ir izdevīgs, taču daudzskaitlīgā biedru kolektīvā grūtāk vienoties, tādēļ svarīgi izvirzīt kopīgu mērķi.

“Lai karstākajā sezonas laikā darbi ritētu raitāk, lietuvieši izmanto mākslīgo intelektu. Ar tā palīdzību pārbauda sēklas atbilstību šķirnei, kā arī citu kultūru un nezāļu piemaisījumu. Ja interneta signāls ir stabils, analīžu rezultāti gatavi desmit sekundēs. Kad graudu pieņemšanas punktā nāk krava pēc kravas, izdevīgi lieki nekavēties,” uzzināja A. Bērziņa.

Palīdz realizēt izaudzēto

“Kooperatīvs ieinteresēts iesaistīties projektos, kas uzlabo augsnes auglību. Par to runāja katrā saimniecībā, kuru apmeklējām. Viens no populārākajiem paņēmieniem augsnes veselības un kvalitātes celšanai ir augu maiņas nodrošināšana. Daudzi atzīst — spēj izaudzēt visādas kultūras, taču palīdzība nepieciešama galaprodukta realizācijai. Kaimiņvalstī ļoti populārs kļuvis lucernas audzēšanas projekts. Šī kultūra ir vērtīga augsekā, turklāt atrastā noieta tirgus dēļ tā ir arī izdevīga.

Kooperatīvs nodrošina lucernas smalcināšanu, žāvēšanu un realizāciju, zemniekam atliek to izaudzēt. Izžāvēto gala produktu — lopbarību — fasē un eksportē uz Saūda Arābiju. Lucernu sezonā vāc vidēji četras reizes. Sausā masa no hektāra — apmēram desmit tonnas,” stāsta Saldus biroja vadītāja.

Par lielisku mācību stundu izvērtās dižsaimniecības apmeklējums — četras zemnieku saimniecības, kas pieder Šarūnam Šiušem un viņa trīs dēliem. Viņi kopā apstrādā apmēram 2000 hektārus. Saimniecības ir trīs kooperatīvu biedres — cukurbiešu, piena un graudu nozarē. Tur izmanto modernākās šobrīd pieejamās tehnoloģijas un pērk aizvien jaunāku tehniku. Tīrumus neapar jau 24 gadus, tāpēc īpašu uzmanību pievērš augsnes auglības uzlabošanai. Augu maiņai izmanto piecu lauku sistēmu, pēdējos desmit gadus seko līdzi lauku stāvoklim, ņem augsnes analīzes un pirms astoņiem gadiem sāka sēt starpkultūras, kuras augsni sedz līdz pavasarim. Starpkultūru maisījumi atšķiras atkarībā no tā, kādu kultūru paredzēts pēc tām audzēt, — tā sekojošai sagatavo iespējami labākos apstākļus. Š. Šiuše rekomendēja augsnes baktēriju lietošanu vai arī mēslojumu, kas atļauts bioloģiskajām saimniecībām, jo tas lētāks.

Rūpība atmaksājas, pēdējos četros gados nav bijusi vajadzība lietot nekādus mikroelementus. Ja zeme vesela, tai nekā netrūkst. Galvassāpes sagādājot jauna nezāles suga, kas ievazāta no Anglijas. Pagaidām nav pieejama neviena herbicīda, kas spētu to iznīcināt.

Saimniecībā izmēģina jaunas šķirnes un veido tādus kā demonstrējumus. Vēlāk citiem zemniekiem dod padomus — kuru šķirni audzēt vai neaudzēt. Kad nopērk īpašumus, kuros ir vecas mājvietas, tās nenolīdzina, bet atstāj. Tās kalpo par miera ostu meža zvēriem. Ap māju drupām nelielā joslā zemi apsēj ar nektāraugiem, lai piesaistītu bites, jo uzskata, ka jābūt labām attiecībām ar kaimiņu biškopjiem.

Lai gan daļā lauku iesētas cukurbietes, Š. Šiuše šo kultūru audzē aizvien mazāk, jo tā nav izdevīga, turkāt augsnei nedod gaidīto labumu. Lai neveidotos rises un sablīvējums, ražu noved ar lieliem kāpurķēžu traktoriem. Arī pārējā tehnika, kura brauc pa lauku, ikreiz izmanto vienu un to pašu tehnoloģisko sliedi — krustu šķērsu pār tīrumiem braukt nedrīkst. Interesanti, ka visi lauki ir vienuviet — apmēram desmit kilometru attālumā no saimniecības centra.

Latvieši bija arī pie Jonišķu kooperatīva biedra Justas Mikēna, kurš pirms vairākiem gadiem pārņēma vectēva 30 hektāru saimniecību un to attīstījis līdz 350 hektāriem. Saviem spēkiem vecās ēkas pārbūvētas par mūsdienīgām tehnikas un labības novietnēm.

Šis kooperatīvs iepērk iesala miežus, tādēļ daudz biedru audzē tieši šo kultūru. Savukārt aizvien mazāk sēj rapsi, jo tas pēdējos gados vairs nav izdevīgs. “Lietuvā katrā saimniecībā runāja par kultūras pašizmaksu, nevis ražību tonnās. Saimnieki pārliecināti, ka tonnu skaitam nav nozīmes, ja galaprodukta pašizmaksa augsta un beigās ekonomiskais ieguvums ar mīnus zīmi,” norāda A. Bērziņa.

Dotnuvā pieredzes apmaiņas grupa bija arī nelielā ģimenes ceptuvē. Tur malkas krāsnī pēc senām receptēm cep maizi, smalkmaizītes, pīrādziņus, barankas un vēl visu ko. Krāsni iekurina divos naktī, sešos sāk cept, lai no rīta klientiem būtu svaiga produkcija. To nekur neved, cilvēki paši atbrauc pakaļ — rinda tur esot visu laiku. Ceptuves veikaliņš atvērts līdz diviem pēcpusdienā. Ko nepaspēj iztirgot, atdod vietējam aprūpes centram.

Pēdējā pietura bija ģimenes saimniecībā, kurā 60 hektāros audzē upenes, 6 hektāros zemenes, 1,5 hektāros — vīnogas un vēl citus augļu kokus kopā 80 hektāros. Turpat izveidots neliels pārstrādes cehs, kurā lielākā vieta atvēlēta augļu un ogu uzglabāšanai. To, ko nepārdod svaigu, ziemā pārstrādā sulā, džemos, sīrupos, sukādēs un citos produktos. Ilgi neauklējas ar tām kultūrām, kurām nav noieta. Piemēram, pagājušajā gadā likvidēja bumbierus ‘Konference’. Izdevās izaudzēt skaistus augļus, taču rezultātā 30 tonnas aizveda meža zvēriem, jo cilvēki tos nepirka. A. Bērziņa novēroja, ka visās saimniecībās mērķtiecīgi strādā ar jaunatni — jau bērnībā iesaista saimniecības darbos.

Pēdējais starptautiskais brauciens

A. Bērziņai žēl, ka šogad zemnieki kūtri atsaucas iespējai mācīties: “Saimniecību apmeklējumu speciāli plānojām pirms ražas vākšanas, lai zemnieki iedvesmotos jaunajam darba cēlienam un nedaudz atpūstos pirms kulšanas. Diemžēl braucienu vairs nebūs, jo beidzas Eiropas Savienības finansēts projekts, kurš deva iespēju šādā veidā mācīties. Esmu pateicīga visiem, kuri piedalījās šajā un iepriekšējos saimniecību apmeklējumos, domāju, ka cilvēki no tām daudz ko ieguva.”