Kur palikusi pirmsskolas burzma grāmatnīcā?
Skolu nodrošināti mācību materiāli, iepirkšanās paradumi internetā, konkurence — daudzi apstākļi mainījuši gaisotni grāmatnīcās augusta nogalē, kad vecāki un skolēni gādā mācībām nepieciešamo.
Zvaigznes grāmatnīcā Dainas šīsvasaras nogale kā ikdienā — retajās siltajās dienās pircēju pavisam maz, lietainajās — ne vairāk kā parasti. Vēl pirms dažiem gadiem stāvēja rindas, pārdevējas skaitīja burtnīcas, palīdzēja sameklēt sagādājamo mantu sarakstos minēto izdevniecību grāmatas un darba burtnīcas, uzmērīja vāciņus…
Flomasteri starp krāsu bundžām
“Skolas materiālu iegāde ir būtiski mainījusies,” secina grāmatnīcas vadītāja Daiga Ose. “Daudz ko sagādā skolas, piemēram, mācību grāmatas iegādājas izdevniecībās, jo tā iznāk lētāk, arī zīmēšanas piederumus, papīru skolēniem nodrošina. Pašiem visbiežāk jāpērk kancelejas preces, burtnīcas, klades, skolas somas, bet tās daudzi vecāki mēdz izvēlēties internetā.”
Pārdevēja Linda Šakale piemin vēl kādu šī laika iezīmi — veikalu vēlmi piesaistīt pircējus, nodrošinot pēc iespējas plašāku sortimentu. Tādēļ klades, flomasterus, lineālus un citas skolas mantas var nopirkt gandrīz visos veikalos pēc kārtas, arī, vienlaikus pērkot pārtiku, traukus vai būvniecības materiālus. “Mēs taču grāmatnīcā nevaram piedāvāt, piemēram, cementu,” viņa norāda uz nevienlīdzīgu konkurenci.
Grāmatnīca savukārt konkurē ar daudzveidību un kvalitāti. Īpašnieki paši importē preces no ražotājiem ārvalstīs, tādējādi veidojot unikālu piedāvājumu, un pircēji to novērtē — Dainu pārdevējas pamanījušas savu pircēju vidū arī to veikalu darbiniekus, kuros pārdod kancelejas preces.
Agrāk grāmatnīcu plaukti bija pilni mācību grāmatām, tagad to — pavisam maz. “Sekojam līdzi izdevniecību piedāvājumam, taču pašiem pārdot grāmatas nav aktuāli,” piebilst D. Ose. “Nereti mums prasa vāciņus noteiktām grāmatām, bet mēs pat nezinām, kādas tās izskatās.” Par notikumu viņa min jaunu latviešu valodas mācību grāmatu vidusskolām — šajā mācību priekšmetā sen nav bijis jaunu izdevumu, un saturs šķiet ļoti labs.
Visu jaunu nepērk
Pie burtnīcu un rakstāmlietu stendiem pētām piedāvājumu pamanu māti un meitu. Trešklasniece Una kopā ar mammu Gitu Jermoļenko atnākušas pēc pēdējām vēl vajadzīgām skolas mantām — burtnīcām un kladēm, jo vasaras beigās to piedāvājums ir visbagātīgākais. Meitene saka, ka viņai patīk kaķi, tāpēc groziņā arī burtnīca ar animācijas filmas Straume galveno varoni. Esot jauki pašai izvēlēties skolas piederumus, lai gan mammai laika pavisam maz — mājās otrs, pusgadu vecs, bērniņš.
“Skolas lietas pamazām gādāju laikus, arī soma jau mājās, ” stāsta Gita. “Ir diezgan lieli izdevumi, it īpaši par drēbēm un apaviem, jo meita strauji aug.” Tomēr, viņa nosmej, jaunākais bērns izdevumu ziņā pārspēj vecāko.
Saldeniece Baiba Maderniece grāmatnīcā ienākusi ar dēlu — otrklasnieku. Viņai skolā laižami divi bērni, mācībām nepieciešamo sagādājusi jau agrāk pēc skolotāju dotiem sarakstiem. “Visu jaunu nepērkam, somas, penāļi paliks no iepriekšējā mācību gada; zīmuļi vēl jāpārbauda, vai nav pārāk nolietoti. Flomasteri jāpērk katru gadu jauni, jo izžūst, un arī, protams, burtnīcas, klades un citas konkrētam mācību gadam vajadzīgas mantas,” mamma pastāsta. Tagad izvēlas attīstošas spēles, ko uzdāvināt bērnudārzam, kuru apmeklē trešais bērns, bet pie kases palūdz arī kopējamā papīra paku brīvprātīgam ziedojumam skolai.
Mazliet jāpiespiež
Par bērnu lasāmgrāmatu pieprasījumu jautātas, grāmatnīcas darbinieces atklāj interesantu faktu — visvairāk pērk mazuļiem domātas grāmatas, kuru izveidei nav taupīta fantāzija: čaukstošas un mīkstas, pīkstošas, ar lappusēs slēptiem pārsteigumiem… Bet, bērniem augot, grāmatas izvēlas aizvien retāk, tāpēc viņas priecājas par ikvienu pieaugušo un bērnu, kas izrāda interesi par pusaudžu literatūrai paredzētiem plauktiem. Arī skolas mantu pircēji palaikam iepirkumu grozā ieliek kādu grāmatu, bet skumji kļūst, ja bērna lūgumam strupi atsaka.
Runātājas priecīgi uzsmaida, jo pa durvīm ienāk Druvas vidusskolas skolotāja Arvita Blūma. “Re, mūsu pastāvīgā pircēja, sen gan nav redzēta,” sveicina Daiga Ose.
“Mācību gada laikā grāmatnīcā iegriežos pāris reižu mēnesī, bet pa vasaru iznācis tikai otro reizi, jo darāms daudz kas cits un lasīšanai paliek maz laika,” paskaidro skolotāja. “Esmu aizrautīga lasītāja un cenšos šo patiku ieaudzināt arī bērnos. Kā? Ar neatlaidību un izdomu. Piemēram, rīkojām sacensības: kurš izlasīs vairāk lappušu — zēni vai meitenes? Kādu laiku viņi izaicināja mani — tad gan man bija jāiespringst! Toties bija interesantas sarunas par izlasīto!
Bērni nedaudz jāpiespiež lasīt, jo ir daudz citu vilinājumu, taču tas noteikti atmaksājas — redzu, ka tie skolēni, kas regulāri lasa, prot labi izteikt domas, viņiem laba valoda, iztēle, arī raksta pareizāk par nelasītājiem. Es arī pati lasu pusaudžu grāmatas, tās ir interesantas, un idejas noder mācību stundām, nometnēm. Varu ieteikt un diskutēt par izlasīto.” Arvita piebilst, ka cenšas ar grāmatām aizraut arī abas meitas. “Vecākā labprātāk lasa angliski, jo grib oriģinālvalodu, nevis tulkojumu, — tas raksturīgs daudziem jauniešiem, kuri labi apguvuši šo valodu, ko nereti lieto arī citu priekšmetu paplašinātai apguvei un informācijas iegūšanai. Jaunākā lasāmvielu izvēlas dažādi, citreiz kaut ko grib pati, citreiz es nopērku vai iesaku. Latviski ir daudz labu grāmatu bērniem un jauniešiem.”
“No latviešu autoriem labi pērk Dzintara Tilaka grāmatas. Izlasa vienu un nāk pēc citas,” iestarpina Daiga Ose, un Arvita Blūma piekrīt: “Tilaks ir bomba! Grāmatas bērniem ir ļoti interesantas, man vislabākā šķiet Piedzīvojumu meistari. Arī pieaugušajiem — Kaijas ligzdu izlasīju es, iedevu kolēģei un abas bijām vienisprātis: vienreizēja!”
Arvitas klasē esot plaukts, kurā gan pašas dotas, gan skolēnu atnestas grāmatas, kuras iesaka izlasīt klasesbiedriem. “Bērni labprāt paņem kādu un izlasa,” viņa vērtē. Savukārt Daiga Ose vērš uzmanību uz Zvaigznes ABC piedāvājumu par puscenu iegādāties klases grāmatu plaukta saturu — 20 grāmatu. Tās var pirkt skola, kāds labdaris vai arī vecāki, un skolēniem vienmēr būs pa rokai lasāmviela, ar ko aizpildīt brīvos brīžus.

Citi raksti sadaļā: Domā-dari!
- Ārpusē tā pati skola, iekšpusē — cita 06.02.2026
- Nodala biedrību no partijas 03.02.2026
- Blēži makšķerē maksājumu karšu datus 23.01.2026
- Saldum — skaistums, cilvēkiem — mājokļi 23.01.2026
- Dzīvība svarīgāka par lomu 16.01.2026
- Skijoringisti sacenšas Ķēniņu autotrasē 16.01.2026
- Akcijai Dzīvo vesels! — jubileja! 13.01.2026
- Pirmie īrnieki iekārtojasjaunajā sociālajā mājā 09.01.2026
- Meža sanitāri pamainīs politiskās jezgas toni 06.01.2026
- Jauniešiem aug interese par virves vilkšanu 19.12.2025
- Logopēdi vecākiem iemāca jautrus uzdevumus 12.12.2025
- Būvē savu pensiju fondu 09.12.2025
- Vēlas vairāk nekā pasūtījumus 05.12.2025
- Atmaksājas iepriekš ieguldītās investīcijas 02.12.2025
- Mājražotāju produkcija — tirdzniecības aparātos 14.11.2025
- Mācās noteikt koordinātas un meklēt pazudušos 11.11.2025
- Lielākie darbi — zem zemes 07.11.2025
- Smuģos mīt godalgotas vistas 04.11.2025
- Sporta skola gadu no gada aug 04.11.2025
- Bērnus iepazīstina ar profesijām 24.10.2025
- Jāiegulda ilgtspējā un drošībā 21.10.2025
- Vadakstes pili poš lielām dzīrēm 21.10.2025
- Pirmie klienti kļuvuši par vecākiem 14.10.2025
- Brocēnu vidusskolā viesojās olimpieši 10.10.2025
- Broceniekiem ir hokeja vīruss 03.10.2025
- Tagad esmu skolotājs 03.10.2025
- Par pašu Katastrofu pārvaldības centru jautājumu visai maz 23.09.2025
- Saldus Svētā Jāņa draudzei svētku atvasara 19.09.2025
- Marinē Latvijas gurķus 12.09.2025 01:00
- Uz tikšanos pošas tomātu dinozauri un jaunākās šķirnes 09.09.2025