Prezidents izvaicā jauniešus tehnikumā

Saldus novadā lielākajā izglītības iestādē — Saldus tehnikumā — Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzturējās nedaudz ilgāk kā plānots. Direktore Iveta Bērziņa piekrita pastāstīt, par ko tehnikumā interesējās augstākā valsts amatpersona.

E. Rinkēvičs priecājās, ka tehnikumā sagatavo dažāda profila speciālistus. Nozaru eksperti informējuši, ka viesmīlības un citu apkalpojošo sfēru profesijas pēc pandēmijas atkopušās un kļūst aizvien pieprasītākas. Viņš no jauniešiem gribēja zināt, kādēļ viņi izvēlējušies tieši Saldus tehnikumu un ko plāno darīt pēc absolvēšanas. Lai gan konkurence darba tirgū augsta un nereti darbu atrod tālāk no dzīvesvietas nekā plānots, jaunieši nav noskaņoti izbraukt uz ārzemēm.

Prezidents īpaši interesējies par mašīnbūves tehniķa profesiju, jo viņam patika fakts, ka jaunieši tehnikumā šo profesiju apgūst darba vidē. Atšķirībā no citiem tehnikumiem, kur šo programmu māca jau sen un iepriekšējos plānošanas periodos piesaistīti lieli finanšu līdzekļi mācību bāzes izveidošanai, Saldus tehnikumā programma salīdzinoši jauna, un izveidota tādēļ, ka vietējiem metālapstrādes uzņēmumiem bija nepieciešams sagatavot darbiniekus.

Interesē jauniešu izvēle

“Jutu, ka Valsts prezidents jauniešiem nejautā vaicāšanas pēc, bet tādēļ, ka tiešām grib zināt. Saldus tehnikumā viņš viesojās pirmoreiz un bija pārsteigts par šo vietu. Prezidents atklāja, ka ir ļoti apmierināts ar vizīti Saldū kopumā, jo katrā skolā redzēja kaut ko citu,” stāsta I. Bērziņa.

“Kad kopā ar prezidenta kanceleju saskaņoja vizītes grafiku, prezidents bija izteicis vēlmi tikties ar audzēkņiem un iestādē pusdienot. Taču pieteica, ka nevēlas neko īpašu, bet tieši to, ko ēdināšanas uzņēmums pusdienās pasniedz bērniem. Pusdienu pauzei bija atvēlētas apmēram 40 minūtes. To laikā prezidents kopā ar skolēniem no dažādām mācību programmām un pedagogiem omulīgi sarunājās. Bērniem šīs sarunas bija ļoti vērtīgas un, iespējams, pat aizstāja kādu mācību stundu. Jauniešiem iedvesmojoši bija arī noklausīties mūsu pedagogu stāstus, kā viņi savu karjeru būvējuši pēc Saldus tehnikuma absolvēšanas.

Prezidents tikās arī ar plašāku jauniešu auditoriju un labprāt atbildēja uz jautājumiem, piemēram, par to, kas prezidenta darbā ir visgrūtākais un citiem,” pastāstīja direktore.

I. Bērziņai patika veids, kā prezidents jauniešiem stāstīja par sportošanas nozīmi un to, kādēļ svarīgi ikdienā uzturēt sevi formā. Tā kā ārsts viņam norādījis uz viņa gadu skaitu un to, ka nebūtu prātīgi sākt skriet, izvēlējies nodarboties ar riteņbraukšanu. Jauniešus viņš mudināja atrast savu iemīļotāko sporta veidu un izkustēšanos un pie tās turēties. Darbā lielākoties prezidentam jāstāv kājās, tādēļ jāstiprina mugurkauls un jāuztur sevi labā formā.

Augstais viesis interesējās, kādu profesionālu ceļu sev paredzējuši ugunsdrošības un ugunsdzēsības programmas audzēkņi — militārajā jomā vai iekšlietu struktūrās. “Lielākā daļa vēlas būt ugunsdzēsēji-glābēji.

Izstāstījām arī to, ka lepojamies ar Elīnu Bērziņu — pirmo sievieti ugundzēsēju-glābēju, kas ir mūsu skolas absolvente. Viņa tehnikumu beidza 2020. gadā un, pateicoties neatlaidībai un uzstājībai, atrada posteni Rīgā, kurā viņu pieņēma darbā,” skaidro direktore.

Prezidents ievērojis, ka bērni zina valsts himnu un dzied tai līdzi. “Stāstījām, ka pie mums mācās arī salīdzinoši daudz mazākumtautību skolēnu. Ir dažas pilsētas, no kurām atbrauc bērni, kuriem latviešu valoda 1. kursā sagādā grūtības. Taču, mācoties šeit, veiksmīgi apgūst valsts valodu skolotāju neatlaidīga darba dēļ. Par labu nāk arī dzīvošana dienesta viesnīcā, tur nemitīgi sarunājas latviski.

Vēlāk Edgars Rinkēvičs neatteica nofotografēties ar jauniešiem, kaut sastājās vesela rinda. Prezidents nav iedomīgs. Viņš ir vienkāršs, atvērts un sirsnīgs, var just, ka prioritāte ir cilvēki un aprunāšanās ar viņiem,” novēroja I. Bērziņa.

Saldus tehnikumā gadu laikā uzņemti arī citi Latvijas prezidenti, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Raimonds Vējonis. Katrs ar savu viesošanās mērķi un atšķirīgām rakstura īpašībām.

Jaunais mācību gads

Arī šogad Saldus tehnikumā mācās vairāk nekā 700 audzēkņu. Interese par mācībām bija tik liela, ka dažās programmās uz vietām bija konkurss. Piemēram, ugunsdzēsēju-glābēju profesiju vēlējās apgūt 90 jauniešu, kaut tikai 60 vietu. Saldus novada bērnu tehnikumā ir visvairāk, taču salīdzinoši daudz arī no citām pašvaldībām. Īpaši liels atbraucēju īpatsvars ir ugunsdzēsēju-glābēju un kiberdrošības programmās. Dienesta viesnīcās brīvu vietu nav.

Direktore I. Bērziņa stāsta, ka pēc vērtēšanas noteikumu maiņas, skolēni ātri saprata, ka jāmācās uz katru pārbaudes darbu, tādēļ tādu, kuriem ievilktos parādu, daudz mazāk. Tas noveda pie situācijas, ka nav daudz atskaitāmu skolēnu.

Šajā mācību gadā uzņemti pirmie 30 audzēkņi pusotrgadīgā kiberdrošības tehniķu programmā, kas domāta cilvēkiem ar vidējo izglītību. Mērķauditorija ir valsts un pašvaldību iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un citu struktūru darbinieki, kuriem jāiegūst šī kvalifikācija. Oktobrī spēkā stāsies likums, ka iestādēs jābūt kiberdrošības pārvaldniekam ar attiecīgu kvalifikāciju. Saldus tehnikums ir vienīgā vieta Latvijā, kur šo kvalifikāciju iespējams apgūt. Šis nav iestādes vienīgais piedāvājums pieaugušajiem. Dažādos kursos un kvalifikācijas celšanas mācībās pērn Saldus tehnikumā izglītojās vairāk nekā 800 pieaugušo.

Nozares eksperti šogad Saldus tehnikumā apturēja audzēkņu uzņemšanu frizieru programmā. Tā ir ierasta prakse, kad darba tirgū kādas profesijas darbinieku ir vairāk nekā brīvo vakanču, kādu laiku kādā no tehnikumiem jaunu speciālistu mācīšanu pārtrauc. Tehnikumu uzdevums ir pildīt nozaru ekspertu prognozes darba tirgū. Situācijas pētījums un rezultātu analizēšana uzticēta Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un jebkuras nozares ekspertiem.

“Direktores vietniecei darba vidē balstītu mācību un tālākizglītības jomā Ivetai Kunkulei uzticēta datu vākšana par to, ko audzēkņi dara pēc absolvēšanas — strādā savā profesijā, turpina mācības vai maina darba jomu. Priecājamies par mūsu pagājušā mācību gada absolventi Rebeku Našenieci, kura atvērusi frizētavu. Savas spējas viņa parādīja ne vien tehnikumā, bet arī jauno profesionāļu konkursā SkillsLatvija, kur guva augstu rezultātu. Dažas skolnieces turpina mācības medicīnas jomā, piemēram, par medmāsu vai kosmetoloģi,” audzēkņu gaitas ieskicē I.  Bērziņa.