Smuģos mīt godalgotas vistas

Šķēdes pagasta zemnieku saimniecībā Smuģi jaunie saimnieki ELĪNA ANDERSONE un KRISTAPS ĶIRPĪTIS pēdējos divus gadus audzē šķirnes vistas.

Pagājušajā nedēļā Madonā notika pirmā starptautiskā mājputnu izstāde kopš Ulmaņlaikiem, kur šķēdenieki vērtēšanai aizveda četru šķirņu eksemplārus — ‘Saseksas’, ‘Amrokas’, ‘Australorp’ un ‘Bobtail’ krāsas pundurkohinus. Visi saņēma augstus vērtējumus, saimnieki mājās pārveda četrus kausus. Smuģu čempionu ‘Australorp’ šķirnes gaili izstādē pārdeva — tas aizbrauca uz Igauniju. Iedzīvotāju interese par izstādi bija liela — cilvēki gaidīja garā rindā, lai apskatītu apmēram 500 atvesto putnu. Iedvesmojoties no redzētā Madonā, Smuģu saimnieki atbalstītu šāda pasākuma organizēšanu arī Saldus novadā.

Izstādes putni tagad nolikti karantīnā, kur jāpavada 40 dienu. Saimnieki klausās, ko stāsta pieredzējuši putnkopji, tādēļ drošības pasākumus uztver nopietni. Lai gan uz izstādēm ved veselus putnus, vienmēr ir risks, ka neierastā vidē tie var saķert kādu slimību. Lai neaplipinātu pārējo ganāmpulku, vairāk nekā mēnesi tos tur atsevišķi.

Maina saimniekošanas nozari

Elīna stāsta, ka zemnieku saimniecībai Smuģi ir sena vēsture, dibināta 1989. gadā. Kad vecāki aizgāja pensijā, viņa kopā ar dzīvesbiedru Kristapu izlēma pārņemt saimniekošanu. Pirms tam audzēja graudus un turēja cūkas, taču tās Āfrikas cūku mēra draudu dēļ likvidēja. Kristaps turpina apsaimniekot labības laukus, taču cūku vietā — vistas. Lai gan galvenā ir vaislas putnu audzēšana, nokārtotas atļaujas Pārtikas un veterinārajā dienestā olu tirdzniecībai. Nopirktas daudzu šķirņu inkubācijas olas. Ja tie neatbilst šķirnes prasībām, putnus pa laikam brāķē. Tad tie no vaislas aplokiem pāriet pie dējējvistām.

Ja Elīnai lauki bija ierasta vide, Kristapam — pilnīgi jauna. Viņš rīdzinieks, kurš bija strādājis darbu birojā un par dzīvi laukos nemaz nedomāja. Taču kopīga saimniekošana abu ikdienu mainīja. Pāris sāka meklēt informāciju par putnkopību, Lauku atbalsta dienestā uzrakstīja projektu jauno lauksaimnieku programmā, kā arī iestājās Latvijas Šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrībā.

Elīna joprojām brauc uz darbu Saldū, viņa ir zobu higiēniste. Pēc algotā darba sākas otra maiņa saimniecībā pie vistām. Lai startētu projektā, Elīna izmācījās augkopības tehniķa arodu Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Kristaps pilnu darba dienu pavada saimniecībā. Kad pārcēlās uz laukiem, apguva praktiskas iemaņas, piemēram, metināšanu, elektromontāžu un nokārtoja traktortehnikas vadītāja apliecību. Viņš ieguva arī putnu kāvēja sertifikātu. Tagad Zaļeniekos mācās par dārzkopības tehniķi, un nākamgad plāno iestāties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, tur grib apgūt zootehniķa profesiju.

Smuģos vistas tur pielāgotā cūku fermā. Šāds risinājums finansiāli bija izdevīgāks, nekā būvēt jaunu novietni. Katra šķirne ir savā aplokā ar iespēju iziet laukā. Vissvarīgākais noteikums ir telpās nodrošināt pareizu ventilāciju, lai nekrājas mitrums un amonjaks. Siltuma lampas ieslēdz tikai tad, ja gaisa temperatūra nokrīt zem mīnus 15 grādiem, tad gan putniem pašiem sevi sasildīt ir grūti.

Saimnieki uzskata, ka ganāmpulka reģistrēšana Lauku atbalsta dienestā un noteikumu izpilde pārtikas olu tirdzniecības atļaujai esot bijusi vienkārša. Bijuši gadījumi, ka dažādi PVD inspektori vienu jautājumu interpretē dažādi, taču, visas neskaidrības atrisinātas, mierīgi sarunājoties. “Cilvēki baidās no iestādēm, taču patiesībā — nav pamata. Ja saimniecība strādā tā, kā likumdošanā noteikts, dienesta darbinieki ir pretimnākoši. Noteikumi nav neizpildāmi, prasības ir pamatotas,” norāda Elīna.

Kā panākt, lai dēšanas pauze neatnāk pārāk ātri? Saimnieki norāda, ka vistas labi dēj, ja telpās ir apmēram 15 grādu temperatūra, pietiekams apgaismojums, īpaši ziemā. Ne mazāk svarīga arī pilnvērtīga barība. Smuģos pērk gatavu maisījumu, to papildina ar graudiem un eļļu. Ierobežotā daudzumā dod arī dārzeņus, taču pielūko, lai to nebūtu par daudz un tie nekrātos. Saimnieku vistas novērtējot kabačus un ķirbjus. Vistu kūts regulāri jāpapildina ar svaigiem pakaišiem.

Vislielākie finansiālie ieguldījumi vistkopības nozarē ielikti kūts drošības izveidošanā. Kur vistas — tur nelūgti meža viesi. Lapsas lielākoties iztramda kucīte Grēta, taču galvassāpes sagādā caunas. Tās novietnē iekļūst pa pavisam šaurām spraugām. Vienu nakti asinssūcēja noslaktējusi 26 pīlēnus. Būvējot jaunas vistu mājas, vislielākā uzmanība jāpievērš tam, lai starp sienām, jumtā un grīdā izklāti sieti.

Ganāmpulkā — Eiropas asins līnijas

“Latvijas Šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrības vadītājs Didzis Dreimanis palīdzēja tikt pie pirmajiem putniem. Vēlāk olas sākām inkubēt paši. Arī citi biedri neskopojās ar padomiem un laipni atbildēja uz visiem jautājumiem, kādi radās. Pateica priekšā, kam jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no citu saimnieku neveiksmēm,” stāsta Kristaps.

Jaunie putnkopji ātri saprata, ka Latvijā un Lietuvā kvalitatīvas šķirņu putnu olas iegūt sarežģīti. “Diemžēl daudz arī vīlāmies. Inkubācijas olu tirgū daudz radniecīgu krustojumu, tādēļ neizdodas kvalitatīvi pēcnācēji. Olas jāpērk no pārbaudītām saimniecībām, vēlams tādām, kas ir kādas biedrības biedre.

‘Amrok’ šķirnes putni mums ir no Ungārijā pirktām olām, ‘Australorp’ un ‘Saseksas’ — no Rumānijas, ‘Bobtail’ dažādās Eiropas valstīs, lai izveidotu vairākas asinslīnijas un putniem nebūtu tuvas radniecības. Mūsu mērķis ir izveidot vairākus ganāmpulkus, lai Latvijā būtu iespējams nopietni nodarboties ar šķirnes putnu audzēšanu.

Ar prieku skatāmies, piemēram, Igaunijas pieredzi, kur šī joma daudz sakārtotāka. Piemēram, par Igaunijas paipalu audzēšanu ir valsts atbalsts, arī sabiedrībai vairāk zināšanu par šķirnes putnu audzēšanu, tostarp izpratnes par to, kā veidojas vaislas putnu cena,” norāda Elīna.

Kristaps vērtē: “Putnkopība Latvijā diemžēl ilgus gadus bija atstāta novārtā. Katrs dara, kā prot, ir ļoti daudz ievestu putnu no Lietuvas un Polijas, kurus tirgo, taču nodokļus par tiem nemaksā. Izveidojies tāds kā melnais tirgus — nereti putnus nereģistrē, olas tirgo, taču lielākoties — bez PVD atļaujas.

Mūsu biedrība strādā, lai popularizētu putnkopības pareizo ceļu. Sadarbojas ar Zemkopības ministriju, PVD, LAD un citām institūcijām un biedrībām, lai lēnām virzītos uz šīs jomas sakārtošanu. Šobrīd Latvijā putnkopībai nav nekāda valsts atbalsta, taču — noderētu.”

Pirmie cāļi — jaunās mājās

Saimnieki gandarīti, ka cilvēki novērtē viņu darbu, rezervējuši jaunputnus un inkubējamas olas. Sākumā putnu kārotāji bija šokēti par šķirnes vistu cenu, jo, salīdzinot ar parastu dējējvistu, tā trīs, četras reizes dārgāka.

Pēdējā laikā vistas savā sētā ievieš arī pilsētu iedzīvotāji. “Mūsu vistas nopirkuši Pierīgas iedzīvotāji, tie ir arī Saldus centrā. Nereti cilvēki izveidojuši glītus namiņus un dažas vistas ne vien dēj olas, bet arī ļoti skaisti izskatās,” norāda saimniece.