Jau bērnībā gribēja kļūt par treneri

Šovakar smaiļošanas un kanoe airēšanas treneris VALĒRIJS KOROTKOVS pasākumā Saldus novada sporta zvaigzne 2025 saņems balvu Par mūža ieguldījumu sportā.

Valērijs ir brocenieks, bērnībā nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem — futbolu, hokeju, basketbolu. Kad mācījās 6. klasē, Brocēnos sākās airēšanas ēra, par treneri atnāca strādāt Ēriks Eglītis. Tad Valērijs iekāpa smailītē un saprata, ka tā domāta viņam, grib nopietni trenēties. Viņa augstākais sasniegums sportā bija 6. vieta 5 km smaiļošanā 7. Vissavienības Skolēnu sporta spēlēs.

“Sāku vienpadsmit gados, un tā līdz septiņdesmit vienam,” ar apmierinātu smaidu saka Valērijs. “Kad pabeidzu Saldus 1. vidusskolu, mani paņēma armijā, trīs gadus nodienēju flotē. Kad 1976. gadā atgriezos mājās, airēšanas treneris Agris Karelis aicināja ne tikai turpināt trenēties, bet arī sākt strādāt par treneri. Ar cilvēkiem saprotos labi, parunāju ar Saldus rajona sporta skolas direktoru Kārli Ezerlīci, un tā sākās mana trenera dzīve.

Pēc tam vēl trīs gadus trenējos un piedalījos sacensībās. Sanāk, ka sešdesmit gadu esmu pavadījis laivā. Kopš bērnības zināju — gribu būt treneris. Citas domas nebija. Atceros, ka juniora vecumā man palūdza vadīt treniņu, ļoti patika. Iestājos Latvijas Fizkultūras institūtā, kurā mācījos piecus gadus. Ilgus laikus strādāju arī Brocēnu vidusskolā par sporta skolotāju.”

Airēšanu Valērijs dēvē par mākslu: “Mazos bērnus ir jāiemāca skaisti airēt. Sākumā nav svarīgs rezultāts, bet glītas un pareizas kustības, lai laiviņa slīd. Jābūt tā, ka gribas un gribas skatīties, cik forši airē. Jāapgūst arī airēšanas tehnika, jo bez tās vēlāk ir grūti. Junioru vecumā progresē tie, kam laba tehnika, ūdens izjūta. Daudz strādājam, lai bērniem būtu laba veselība, tāpēc vispusīgi trenējamies, ejam arī uz svaru zāli, peldbaseinu. No novembra līdz aprīlim ir fiziskie treniņi, bet pēc tam ezerā.”

Treneris gandarīts par airēšanas bāzes attīstību Brocēnos. “Sākumā laivas turējām šķūnītī pie vidusskolas. Lietus laikā tās nesām pa kalnu lejā uz ezeru, kājas slīdēja, treneris teica: “Ja salauzīsiet laivu...” Toreiz laivu bija maz, airējām divās maiņās,” atceras Valērijs Korotkovs. “Septiņdesmito gadu sākumā Brocēnos uzbūvēja airēšanas bāzi. Divdesmit gadu pastāvēja Brocēnu Bērnu un jaunatnes sporta skola, tās pirmais direktors Vitauts Andersons palīdzēja sagādāt inventāru. Liela malace ir Evija Šulce, viņa pirms dažiem gadiem panāca ēlinga atjaunošanu, mums tagad ir ļoti kvalitatīvas laivas. Sporta skola arī daudz palīdzējusi sportistiem, gatavojoties augsta līmeņa sacensībām, piedaloties starptautiskās treniņnometnēs.”

Cik daudziem jauniešiem treneris iemācījis airēšanu, viņš nevar saskaitīt. Uzskata, ka galvenais, lai sporta skolas audzēkņi izaug par labiem cilvēkiem, kam sports palīdz uzturēt veselību. Vasarā uz ezera ir tik jauki! Silts, saulīte spīd, putni čivina, un tu airē. Rudenī un lietū tik patīkami nav, bet tad treniņi veido sportista raksturu. Valērijs priecājas par jauniešiem, kas pabeidz sporta skolu, turpina trenēties, mācoties augstskolā, startē Eiropas un pasaules čempionātos. Ar viņiem kopā bijis sacensībās Zviedrijā, Polijā, Vācijā, Bulgārijā, Slovākijā un Itālijā.

Valērijs Korotkovs pēc piecdesmit intensīva darba gadiem ir palīgs jaunajiem treneriem un saskata lielisku turpinājumu airēšanai Brocēnos. “Sestdienās pēc treniņa airētāji iet pirtī un pastrādā ar slotiņu, jo uzskatu, ka vajag kopā relaksēties, pasēdēt, parunāt, atpūsties. Uz pirti atbrauc arī tie, kas ikdienā Brocēnos nav. Cik patīkami satikties!” Valērija hobijs ir pirts, makšķerēšana un sēņošana.

Katru reizi, kad ar treneri tiekamies, viņš nāk pretī smaidīgs un sirsnīgi apskauj. “Uzskatu, ka cilvēkiem un īpaši bērniem ir jādod daudz pozitīvā. Ja būšu dusmīgs, kas gribēs pie manis trenēties? Un jāuzklausa katrs mazais bērniņš, jāpajautā, kas viņam patīk. Jādzīvo ar prieku,” pārliecināts Valērijs. “Laiks skrien ātri, bet no paša sākuma domāju, ka visu mūžu būšu airēšanas treneris. Mans tētis gan gribēja, lai esmu inženieris, bet labi, ka nespieda mācīties. Ar vecākiem man ļoti veicās, vienmēr atbalstīja.”

Balvu Par mūža ieguldījumu sportā viņš uzskata par lielu pagodinājumu un gandarījumu. Valērija dzīve pierāda, ka bērnības sapņi piepildās, ja mīl to, ko dara. Viņš saka paldies kolēģiem par kopā nostrādātajiem gadiem! Reiz Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters viņam teica: “Tu esi laimīgs, jo visu mūžu dari to, kas tev patīk.”

ANSIS GRIŠĀNS, kanoists, Valērija Korotkova audzēknis: “Treneris balvu Par mūža ieguldījumu sportā ir godam nopelnījis. Viņš šajā profesijā un sporta veidā ir pavadījis gandrīz visu mūžu. Sākumā kā sportists, pēc tam kā treneris. Viņš ir sociāli aktīvs cilvēks, daudz devis savu audzēkņu izaugsmē un smaiļošanas un kanoe airēšanas attīstībā Latvijā. Joprojām nodarbojas ar sportu, mums ir tradīcija regulāri pērties pirtī. Apsveicu treneri ar balvu!”

STAŅISLAVS LEŠČINSKIS, smaiļošanas un kanoe airēšanas treneris Saldus novada sporta skolā: “Līdz 2018. gadam Valērijs man, rīdziniekam, bija vienkārši treneris Brocēnos. Vēroju, cik viņš sacensībās ir mierīgs, smaidīgs un pat laimīgs. Kad sāku strādāt Brocēnu sporta skolā, Valēriju iepazinu krietni vairāk, viņš man palīdzēja iejusties Brocēnos. Izrādījās, ka arī dzīvē viņš ir mierīgs, smaidīgs un laimīgs. Man Valērijs kļuva kā tēvs un vectēvs, kuru nekad nav bijis. Viņš iemācīja ne tikai darbu, bet daudz ikdienišķu lietu — pirtī iešanu, makšķerēšanu... Redzu, ka tikpat izpalīdzīgs viņš ir pret saviem audzēkņiem. Daži to novērtē, daži — nē. Man un daudziem citiem viņš ir piemērs, kādam jābūt kārtīgam, pieklājīgam un veselīgam vīrietim.”