Ziema gružus neatstāj, cilvēki gan

Sniegam un apledojumam atkāpjoties, atklājas ne tikai putekļi un pa ziemu izlietotais kaisāmais materiāls, bet arī atkritumi. No Saldus ielām un trotuāriem to aizvāc SIA Eco Baltia vide teritorijas uzturēšanas darbinieki.

Pašvaldības sētnieku novada centrā vairs nav kopš 2023. gada novembra; toreiz iepirkumā par Saldus novada pilsētu administratīvās teritorijas uzturēšanu uzvarēja SIA Eco Baltia vide, apņemoties darbu izdarīt vairāk par trešdaļu lētāk nekā SALDUS KOMUNĀLSERVISS. Intervijā Saldus Zemei uzņēmuma direktors Andris Ziemelis toreiz minēja, ka darbus iespējami automatizēs, lai samazinātu roku darbu un ietaupītu laiku.

Gatavo ielu skrējējiem

Gluži bez roku darba neiztiek nekad — vērtē teritorijas uzturētājs Jānis Kņūts. It īpaši patlaban, kad katra silta diena no ledus tvēriena atbrīvo papīrus, izsmēķus, iepakojumu un citus gružus, kas ziemā bija pārklāti ar sniegu. Tiem klāt nāk tas, kas izkritis vai izmests no kabatām, somām, mašīnu logiem, vēja vai vārnu atnests…

Teritorijas uzkopējus sastopu Jelgavas ielas malā, vācot atkritumus un grābjot zālienu gar trotuāru. Sagrābtās nokaltušās zāles, zaru un gružu čupiņas nonāk Egitas Robaldes vadītas mašīnas kravas kastē, savukārt Jānis ar vēstures muzeja cienīgu Belorus traktoru slauka braucamās daļas malas, kur sakrājusies zeme un kaisāmā grants. Uzslaucītais nonāk tādā kā bunkurā (traktora vadītājs smejas, ka putekļu vākšana notiek pēc tādiem pašiem principiem kā labības kulšana); agregātam ir arī ūdens cisterna, lai sausā laikā gružus var samitrināt un tie neputētu. “Neticami, cik daudz zemes pa ziemu sakrājas uz asfalta,” Jānis Kņūts bilst, stāstot par saviem pienākumiem. “Pirmoreiz slaukot, no centra netiku līdz Kuldīgas ielas kalnam, kad kubikmetra tilpuma gružu kaste jau bija pilna.” Visvairāk zemju izved no ielām, kurās notikuši remonti.

Jelgavas ielā teritorijas kopēji redzami bieži, jo tā jāsakopj nākamsvētdien gaidāmajiem Rozentāla skriešanas svētkiem.

Ziemā smagāk, vasarā — vairāk

“Tagad strādāt ir labi, silts un gaiši rīti,” saka Egita Robalde. Aizvadītā ziema kolektīvam bijis pamatīgs pārbaudījums, it īpaši nokrišņiem bagātajā periodā, kad kārtējais sniegputenis iznīcināja stundām ilgu darbu. “Kā lai pasaka cilvēkam, kurš neapmierināts brien pa ietvi, ka pirms stundas tā bija iztīrīta?” Egita atzīst, ka teritorijas uzturētājus visbiežāk piesauc, kad kaut kas nepatīk.

Saldus publisko teritoriju kopj desmit cilvēku, piecas sievietes un pieci vīrieši, kas mazās grupās strādā dažādās pilsētas vietās atbilstoši darbu grafikam. Līdztekus kravas auto un traktoram saldeniekiem ir četri mazie traktoriņi, kas tiek aprīkoti atbilstoši sezonas darbiem ar sniega lāpstu, ekskavatoru, pacēlāju, zāles pļāvēju vai ko citu. Kolektīva pienākumi saskaņā ar līgumu ir daudzveidīgi — brauktuvju malu tīrīšana, ietvju, veloceliņu, pieturvietu, atpūtas skvēru uzturēšana; pavasarī sāk sakopt publiskos rotaļlaukumus, sākot ar konstrukciju mazgāšanu, beidzot ar sablietētas smilts uzirdināšanu smilškastēs. Reizi mēnesī jānomazgā reklāmas stendi pie pieturvietām un pasta tilta caurspīdīgās plāksnes. Noteikts, cik bieži viņiem katra teritorija jāpārbauda un jānovērš netīrība. No aprīļa līdz rudenim šai nelielajai brigādei jāuzņemas pienākums uzturēt arī noteiktas Brocēnu teritorijas.

Piemērojas pilsētas ritmam

“Saldus centru pārbaudām katru dienu — salasām netīrumus, pārbaudām atkritumu urnas,” turpina Jānis Kņūts. “Arī sestdienās un svētdienās. Pilsētas svētkos dežurējam visu nakti, pēc Jaungada sagaidīšanas sakopjam O. Kalpaka laukumu…” Darbinieki sadalījušies pa grupām un izveidojuši grafiku, lai katram būtu jāstrādā viena nedēļas nogale mēnesī, bet pieaicināta darbiniece pēc pulksten 22, kad slēdz sabiedriskās tualetes iekšpagalmā un pie Bērnu un jaunatnes centra, aiziet tās iztīrīt, lai teritorijas kopēji, kas darbu sāk pat četros no rīta, paspēj atpūsties.

Līdztekus šim darbu uzskaitījumam (pieļauju, ka no visiem pienākumiem nosaukta maza daļa) starp sniegu un lapkriti kolēģiem jāpalaiž citam citu atvaļinājumā, jo ziemās un rudeņos jāstrādā visiem. “Man te patīk,” atzīst Jānis Kņūts, viņš, kā arī Inese Kārkliņa, Uldis Valdmanis un Inese Balgalve strādā kopš pirmās dienas. “Iepriekš biju šoferis,” viņš stāsta. “Gariem cēlieniem prom no mājām, neredzēju, kā izaug dēls. Nolēmu, ka gribu darbu pie mājām.” Egitu viņš uzaicinājis, kad viņa strādāja veikalā. “Mums vajadzīgi sētnieki ar autovadītāja tiesībām,” Jānis pamato. Un Egita izvēli nenožēlo, viņai darbs svaigā gaisā apmierina par spīti smago darbu sezonām. “Esmu ieradusi uz pilsētas vidi skatīties citām acīm. Reiz brīvdienā piestāju pie apgāztas atkritumu urnas, izkāpu no mašīnas un, jaunā mētelī ģērbusies, lasīju gružus. Garāmbraucējiem droši vien šķitu dīvaina. Bet, ja nesavāktu tūlīt, tad nākamajā dienā atkritumi būtu jālasa pa plašu apkārtni.”

Brien upē

Lai gan teritorijas uzkopšanu sāk agri no rīta, lai pēc iespējas mazāk traucētu cilvēku un transporta satiksmi, Eco Baltia vide darbinieki saldenieku klātbūtni jūt vienmēr. Visbiežāk diemžēl ne patīkamā ziņā. Gājēji dusmojas par to, ka ziemā pēc traktoriņa lāpstas uz ietves paliek sniega kārtiņa, ka netiek kapāts ledus un darīti vēl citi darbi, ko agrāk veica 30 sētnieku. “Nodrošinām to, ko pašvaldība prasījusi līgumā ar uzņēmumu,” paskaidro Eco Baltia vide darbinieki. Pat vairāk — piemēram, viņu atbildībā ir zaļā zona metra platumā gar trotuāru, bet visbiežāk tiek pacelti arī tālāk nomesti gruži. Reizēm viņi mana, ka daudzdzīvokļu māju sētnieki pabīda sagrābtās lapas vai pēc vētras nokritušus zarus tuvāk publiskajai teritorijai. Bet individuālo māju īpašnieku, kas tīra sniegu no trotuāra gar savu īpašumu, esot pavisam maz.

Visvairāk sarūgtina vandāļi, kas posta un piemēslo tīšām. Bieži tā notiekot skvērā starp autoostu un Cieceri. “Regulāri apgāztas atkritumu urnas, netīrumi pa visu teritoriju,” stāsta Jānis Kņūts. “Esam lūguši pašvaldības policijai, lai uzliek videokameras, taču tas nav izdarīts. Pagājušajā gadā mūsu darbinieki četras reizes brida upē, lai izceltu no ūdens smagās urnas. Nesen iebetonēja uz stingriem metāla stieņiem, tagad, skatāmies, urna izgāzta ar asfalta gabalu! Ko lai dara? Esam draudzīga komanda, izdarām savus darbus un ejam palīgā tiem, kam jāsakopj ne tikai dabas, bet arī cilvēku pēdas.”

“Bet ir arī labi piemēri,” piebilst Egita un atgādina Jānim: “Atceries, kad saņēmām ziņu — jāsakopj vieta pie Elvi veikala, kur izmētāti atkritumi? Piebraucām, kad gados jauns garāmgājējs vīrietis vāca kopā to netīrību. Teicām: paldies, bet nu jau esam klāt un izdarīsim.”