Mākslas maršruts ieved Šķēdes pilī

Līdz 26. jūlijam Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu savieno instalāciju maršruts ainavā. Tas pieved arī pie Šķēdes pils. Tuvumā atklājas, ka vēsturiskā celtne agrāko izskatu atgūst ne tik ļoti ārpusē, cik iekšpusē.

Ideju par mākslas maršrutu ainavā izauklēja un realizēja jaunās paaudzes māksliniece Annemarija Gulbe. Viņa ir arī Šķēdes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ieinteresētas biedrības Kontyniuum vadītāja.

Fotogrāfu piebilde diskusijai

A. Gulbe pastāstīja, ka ainava radās, pateicoties Saldus novada pašvaldības nevalstisko organizāciju fonda atbalstam un Valsts kultūrkapitāla fonda stipendijai. Maršrutā izvietoti četri jaunās paaudzes mākslinieku darbi. Ošeniekos pie kuļmašīnas apskatāms Līgas Stibes pašportrets, kurā autore kopā ar kolēģi Maiklu Holandu pievēršas dabisko pļavu zaudēšanai. Jaunlutriņu centrā plīvo Annemarijas fotogrāfiju izdrukas uz auduma. Šķēdes pils logā eksponēta Agates Tūnas instalācija divos slāņos, kas “aplūko ainavu kā jūtīgu vidi, kas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko pieredzi”. Pretī pilij, uz pussalas Šķēdes upē, apskatāmas Pētera Vīksnas fotogrāfijas, kas izkārtotas būvniecības sastatņu konstrukcijā.

A. Gulbe projektā iesaistīja starptautiski aktīvus jaunās paaudzes māksliniekus. Viņu fotodokumentācija mūsu novada pagastus parāda visos gadalaikos un no dažādiem rakursiem; mākslas instalācijās apskatāma tikai daļiņa no uzņemtajām fotogrāfijām.

Kuratore avīzei atklāja, ka impulsu mākslas projektam guva no vētrainām sabiedrības diskusijām. Viņa nav ne par, ne pret vēju elektrostaciju būvniecību novada teritorijā. “Mani ieinteresēja ainavas izmainīšana, nevis iemesli, kāpēc tas notiks. Mākslas instalāciju maršruts drīzāk ir piebilde spraigajām diskusijām,” skaidro Annemarija.

Mākslinieki dokumentējuši ainavu vietās, kurās varētu dominēt vēja turbīnas. Fokusā nonāca agrāk izmainītas vietas, piemēram, Šķēdes pils. Tai 19. gadsimta sākumā uzbūvēja torni — tolaik lauku apbūvei, domājams, neraksturīgu vertikālo dominanti. Arī pussaliņa iepretim pilij ir mākslīgi cilvēku izveidota. “Ar šo projektu vēlos rosināt cilvēkus domāt plašāk: ko viņi uzskata par dabisku ainavu, kādu uzskata par saudzējamu un kāpēc,” piebilst māksliniece.

Atver pils durvis

Kamēr ar projekta vadītāju aplūkojām Agates Tūnas un Pētera Vīksnas instalācijas, pie mums pienāca Šķēdes pils īpašnieks Karstens Anšuts no Vācijas, kā arī ēkas atjaunošanā iesaistītais koka restaurators un biedrības Kontyniuum līdzdibinātājs Māris Gulbis.

Saimnieks bija ļoti viesmīlīgs, jo pēc iepazīšanās plaši atvēra sava nama durvis un aicināja apskatīties, kā pārmainījies ilgi novārtā pamestais nams. Darbi rit rimti un nepārtraukti. 11. jūlijā Šķēdes 565. jubilejas svinību laikā interesenti būs aicināti apskatīt neogotisko celtni.

K. Anšuts un biedrības Kontyniuum galvenie darītāji Gulbji ir līdzīgās domās par Šķēdes kultūrvēsturisko mantojumu — saudzējama pat vismazākā kultūrvēsturiskā vērtība, pat ja ēkai nav kultūrvēsturiska pieminekļa statusa. “Ja tiek nopirkta sena ēka, tad ne jau tādēļ, lai to nojauktu un no rīģipša uztaisītu kaut ko jaunu; gribu saglabāt pēc iespējas vairāk. Svarīgi apzināties bojājumus un saprast, kas jāizdara uzreiz un ko drīkst vēlāk,” stāstīja Karstens Anšuts. Darbus plāno pēc aptuveni 20 gadu senas, bet aktualitāti nezaudējušas arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas izpētes. Tajā arhitektoniskās izpētes grupa pētījusi un norādījusi, kas daudzkārt pārbūvētajā namā ir autentisks.

Esmu pirmais ar pils remontu nesaistītais cilvēks, kurš Šķēdi redzējis no pils torņa. Skatu laukums būs stāvu augstāk, taču arī pusceļā paveras brīnišķīgs skats. Augšup ved tādas pašas kāpnes kā Adatu tornī Kuldīgā, jo abi ir gandrīz identiska izmēra. Kāpnes, logu rāmjus, durvis un pārējās koka detaļas izgatavojis pieredzējušais restaurators Māris Gulbis.

Abi ar pils īpašnieku gandarīti par torņa pārvērtībām, jo vēl apmestas sienas, salabots jumts un grīda, pēc vismaz simt gadu pārtraukuma iestikloti apaļie lodziņi. Izbrīnā jāapstājas arī pils vestibilā — cik ļoti skatu izmainījušas jaunās lustras, atjaunotie logu rāmji un aizvērtņi, salabotais vējtveris! “Cenšamies par godu pagasta svētkiem, tad pils durvis būs atvērtas katram interesentam. Lai gan īpašums ir privāts, tas sabiedrībai būs atvērts,” piebilst restaurators.

Apgaitā K. Anšuts uzmanību pievērš manu uzmanību diviem vestibila logiem — to restaurācijai biedrība Kontyniuum pērn piesaistīja Valsts kultūrkapitāla fonda naudu. “Arī kultūrā un mākslā nevalstiskās organizācijas ir efektīvs instruments projektu realizācijā,” fotomāksliniece norāda uz radošajā jomā tipisko.

Rūp kultūrvēsturiskais mantojums

2019. gadā Gulbji ar domubiedriem izveidoja nevalstisko organizāciju, lai Kuldīgas novadā aktualizētu un saglabātu Vārmes muižas ansambļa vēsturiskās ēkas. “Komunicējām ar Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi un pašvaldību, lai saglabātu nojaukšanai paredzēto klēti un atjaunotu pieminekļa statusu muižas kalpu mājai jeb ērbērģim. To pāris gadu īrējām, kā arī piesaistījām finansējumu arhitektoniskajai izpētei. Tagad skatāmies, kā palīdzēt Šķēdes pilij,” stāsta biedrības vadītāja un projektu autore.

Gulbji uzskata, ka vēsture ir vietas identitātes būtiska daļa. 1761. gadā, kad celta Šķēdes muižas pils, muižniekiem piederēja zeme, strādāja brūzis, dzirnavas, krogi, zirgu stallis, cūku stallis, smēde... Diemžēl kopš agrārās reformas pagājušā gadsimta 20. gados, kad no pils nodalīja zemes, ne apriņķa, ne pagasta valdei nebija skaidrs šādu ēku saimniecisks un funkcionāls izmantojums. “Vēsturiskos materiālos lasāms, ka apspriestas dažādas ieceres — veidot lauksaimniecības skolu, nespējnieku patversmi, 20. gados pāris gadu te bijusi skola, līdz Kuldīgas apriņķis to iemainīja pret Ķimales muižu. Padomju gados pilī iekārtoja kolhoza kantori, bibliotēku un dzīvokļus. Zālē rīkoja balles, diskotēkas un kinoseansus. 2004. gadā Šķēdes pagasta padome nolēma pili pārdot izsolē, lai dotu iespēju tajā ieguldīt privāto kapitālu, tomēr teju 20 gados, mainoties pils saimniekiem, netika uzsākti būtiski atjaunošanas darbi,” Annemarija pārstāsta pils vēsturi.