Sezonas izskaņā piedalās nakts rallijkrosā

Latvijas-Lietuvas čempionāts rallijkrosā noslēdzās ar nakts rallijkrosu Biķerniekos.

Izgaismotajā trasē risinājās sezonas izšķirošās cīņas, nakts rallijkrosa atmosfēru papildināja vērienīga izklaižu programma — dronu un pirotehnikas šovs, moto frīstaila priekšnesumi.

Čempionāta sestajā posmā piedalījās trīs Saldus novada sportisti. Gustavs Toms Krastiņš YARIS 1000 klasē 10 līdz 14 gadu vecu bērnu grupā Biķerniekos izcīnīja 12. vietu, arī sezonas kopvērtējumā viņam 12. vieta 15 sportistu konkurencē. Modris Žentiņš SUPER 1600 klasē noslēguma posmā bija piektais, bet sezonā viņam 4. vieta 13 braucēju vidū. Varis Žentiņš SUPER 2000 klasē (pavisam 12 sportistu) nakts rallijkrosā izcīnīja 2. vietu, kopvērtējumā viņam vicečempiona tituls.

VARIS ŽENTIŅŠ stāsta, ka sezonas sākumā izvirzījis mērķi piedalīties visos posmos un kopvērtējumā uzvarēt. “Lielu darbu ieguldījām pirms sezonas — automašīnas sagatavošanā, fiziskajā un mentālajā formā. Nopērkot mašīnu, nevar uzreiz cerēt uz uzvaru, jābūt pareizajiem regulējumiem. Tas ir liels izaicinājums, mehāniķim jābūt līmenī, jo jāprot ne tikai remontēt, bet arī regulēt un uzlabot. Gan Modris, gan es braucam ar pašu būvētām mašīnām. Tās ir kā mākslas darbi, kas tapuši mūsu garāžiņās,” sportists dalās piedzīvotajā.

“Pirmais posms notika Biķernieku trasē, kur pirmā vieta man izslīdēja no rokām, jo konkurents drusku pastūma un aizbrauca garām, biju otrais. Ar labu noskaņojumu devāmies uz Poliju, kur bija otrais posms. Šāda izvēle tāpēc, lai gan poļiem, gan mums būtu plašāka mēroga reģionālās sacensības. Tomēr daudziem sportistiem nepatīk vairāk nekā 1000 kilometru tālais un nogurdinošais brauciens, tāpēc nākamajā gadā, iespējams, posma Polijā nebūs. Trase tur bija lieliska, cīnījāmies labi, bet finālā konkurents izraisīja avāriju, tāpēc pabeidzu ceturtajā vietā. Lietuvas posmā Vilkačos arī biju otrais, tur bija labs ātrums un kļuvu par kopvērtējuma līderi.

Sekoja posms Bauskā, tajā sākās “melnā strīpa”. Mūsu klasē katrā posmā par uzvaru cīnījās kādi astoņi dalībnieki, kuru vidū ir rallijkrosa divkārtējs čempions, autokrosa divkārtējs čempions, sportisti ar lielu pieredzi un labu tehniku. Katram sezonā bija kāpumi un kritumi. Bauskā pirmajā kvalifikācijas braucienā bija tehniskas problēmas, otrajā atkal iekļuvām konkurenta izraisītā avārijā, tāpēc finālā startējām no pēdējās vietas. Pēc pirmā apļa no deviņiem dalībniekiem biju jau trešais un aktīvi cīnījos par otro. Diemžēl bija kontakti, arī tehniska problēma, tāpēc paliku pēdējais — devītais. Pēc tam atkal Lietuvas posms Vilkačos, kvalifikācijas braucienā bija labs ātrums, bet lēcienā piezemējāmies un ātrumkāba burtiski pavērās, eļļa pa gaisu. Mehāniķis Sandis Laukšteins stundas laikā to nomainīja, bet tā bija standarta, nevis īpaši sagatavota. Finālā atkal startējām no trešās rindas. Ar parasto ātrumkārbu, kad astoņi sportisti brauca sekundes robežās, daudz izdarīt nevarēja. Paliku piektais. Arī kopvērtējumā biju atkritis uz piekto vietu.

Pirms noslēguma posma Biķerniekos, nezinājām, vai tiksim līdz startam. Ātrumkārbu dabūjām trešdien, divās naktīs visu sataisījām, arī mašīna bija nedaudz cietusi, un sestdien braucām uz sacensībām. Man vairs nebija, ko zaudēt. Pēc kvalifikācijas braucieniem biju otrais. Finālā neizdevās starts, bet laime nelaimē — konkurenti priekšā sabuktējās, vienu priekšā vēl izdevās apsteigt un izcīnīt otro vietu. Kopvērtējumā izdevās kļūt par Baltijas vicečempionu, jo konkurentiem arī bija gājis visādi.

Liels prieks par paveikto! Paldies mehāniķim Sandim Laukšteinam! Paldies ģimenei par atbalstu! Rallijkross ir ģimenisks pasākums, kurā satiekas arī tuvākie radi. Saliedējamies, ja esam ārpus Latvijas, kopā aizbraucam apskatīt interesantas vietas. Forši, ka par autosportu interesējas jaunieši, prasa autogrāfus, telefona numuru, lai atsūtītu fotogrāfijas. Redzu, ka bērniem patīk ne tikai skatīties, bet arī skrūvēt un remontēt.”

MODRIM ŽENTIŅAM rallijkrosa sezona bija raiba: “Sākums bija diezgan neveiksmīgs, pirmajā posmā uzmetu kūleni. Pēc tam bija vairākas tehniskas problēmas, vienā no Lietuvas posmiem stūrei pazuda elektrība, braucu bez stūres pastiprinātāja, un tas bija diezgan traki. Pēc tam — viss kārtībā. Kad pirms vairākiem gadiem notika pirmais nakts rallijkross, man bija diezgan negatīva pieredze — trase bija patumša, rallijkrosa automašīnām sava apgaismojuma nav, apmalēs melni riepu krāvumi. Lija lietus, un trasē bija uzbērta zemes kaudze, kurai vajadzēja tikt pāri. Toreiz teicu, ka nekad vairs nakts rallijkrosā nepiedalīšos, tāpēc vairākas sezonas izlaidu. Salīdzinot ar pirmo reizi, organizatori ir ļoti progresējuši. Šogad nakts posms man ļoti patika. Biķerniekos finišēju piektais. Sezonas laikā visos posmos nepiedalījos, piemēram, uz Poliju nebraucu, tāpēc kopvērtējumā esmu ceturtais.”

GUSTAVAM TOMAM KRASTIŅAM ir vienpadsmit gadu, bija astoņi, kad viņš pirmo reizi piedalījās bagiju sacensībās. Jaunā sportista tētis Gatis stāsta, ka tajās var braukt līdz 10 gadu vecumam, tāpēc bagiju pārdeva un nopirka automašīnu. “Salīdzinoši bagijs bija mazāks, lēnāks un tam nebija jāpārslēdz ārumi. Mašīna ir daudz lielāka un smagāka, sportistam nepieciešams sertificēts drošības aprīkojums, kas nav piemērots bērniem, jo ir par lielu,” stāsta Gustavs Toms. “Atceros, ka Druvas lidlaukā sāku mācīties braukt ar mašīnu. Tētis man toreiz neatļāva braukt ātri. Veidojām trases, mācījos izbraukt līkumus. Pirmās rallijkrosa sacensības bija šogad. Tētis teica, lai braucu prātīgi un nesaplēšu mašīnu. Joprojām man ir liels stress startā, tāpēc tajā esmu bišķi lēnāks, jo jāsaprot, kas notiek priekšā, kā izstūrēt. Pēc pirmā līkuma stresa vairs nav. Bauskas posmā sasitām mašīnu, jo konkurenta auto uzslīdēja virsū.

Atceros, ka pirmajās sacensībās izkāpu no mašīnas un ieraudzīju, ka pretinieki ir divas reizes garāki, jo vairākus gadus vecāki. Augumā lielākiem ir vieglāk vadīt automašīnu, to pieregulēt.”

Gustavs Toms ģimenē ir vienīgais autosportists, bet viņam palīdz gan vecākais brālis un māsa, protams, tētis un mamma, kas ir pieredzes bagāti auto sacensību organizatori. Gatis saka, ka drošības ziņā autosports nav bīstams, par to neuztraucas: “Rallijkrosā sportistam ir rācija, viņš ķiverē dzird, ko saku. Sacensību laikā stāvu tornī un pārredzu visu trasi, varu dot padomus, pateikt, kurā brīdī iet džokera aplī. Tas attiecas arī uz Vari un Modri.

YARIS klase bērniem ir samērā pieejama, tajā brauc ar standarta ielas mašīnām, kurām nevajag dārgus motorus un ātrumkārbas. Sākumā ­iedomājos, ka aizbrauksim uz sacensībām, paskatīsimies, bet tik vienkārši nav, laikā starp braucieniem bieži vien jāmaina detaļas, jāremontē. Labi, ka rallijkrosā visi draudzīgi, nāk palīgā. Sports prasa laiku, darbu un arī naudu.

Nakts rallijkross Biķerniekos mums patika, jo bija interesants piedzīvojums. Nākamajā sezonā centīsimies piedalīties visos posmos, lai saprastu, cik stipri esam kopvērtējumā.”