Dzīvē uzkrātie saules nedarbi redzami uz ādas

Medicīnas zinātņu doktore dermatoloģe ALISE BALCERE pacientu attiecības ar sauli lasa kā grāmatā: tās ķermeņa daļas, kas dzīves laikā bijušas biežāk pakļautas saules iedarbībai bez aizsarglīdzekļiem, ir raupjākas, ar pigmenta plankumiem un punktiņiem.

Visbiežāk — seja, dekoltē, rokas vismaz līdz elkoņiem. Ja ierasts staigāt biksēs vai garos svārkos, kājas ir gludākas un vienmērīgā krāsā, bet, piemēram, piere bez pigmentu plankumiem norāda uz ponija saudzējošo lomu.

Izturībai ir limits

“Veidu, kā cilvēks noveco, daļēji ietekmē ģenētika — ādas struktūra, kolagēna noturība un citas iedzimtas īpašības,” stāsta dermatoloģe. “Taču lielāko ietekmi, es teiktu — līdz pat 80 %, rada saule. Nekontrolēti ilgu laiku bez aizsargkrēma, cepures — ar šādu svilināšanu mēs radām ādai pārslodzi; tā reaģē ar krāsas plankumiem, grumbām, bet, ja slodze kļūst par lielu, āda vairs nespēj no apdeguma atjaunoties, padodas un nepretojas audzējiem. Veseliem cilvēkiem āda dzīves laikā piedzīvotu nevērību parasti sāk parādīt ap 60 gadiem, bet aizvien biežāk arī jauni cilvēki cieš no nopietnām ādas problēmām, jo nav sevi sargājuši pret saules stariem.”

Kad atkārtoju veco argumentu: kā tad mūsu senči augu dienu strādāja tīrumā bez aizsargkrēmiem, Alise Balcere atjautā: kāds iepriekšējām paaudzēm bija vidējais mūža vecums? “Kad dzīve bija īsāka, cilvēki lielākoties nesasniedza to vecumu, kad saules iedarbības dēļ veidojas audzēji. Mūsdienas sešdesmitgadniekiem vēl priekšā desmitgades aktīvas dzīves; redzam, ka pat daudzi deviņdesmitgadnieki vēl ir fiziski izturīgi un garīgi moži. Tāpēc jāpalīdz ādai turēt līdzi mūsu dzīvošanas plāniem.”

No pieredzes daktere zina: daudzi pat neiedomājas, ka sauļojas. “Nav peldkostīmā  jāguļ pludmalē, arī ceļš uz veikalu, puķu apliešana pie mājas vai tērzēšana uz soliņa tā pati sauļošanās vien ir,” viņa saka. “Bieži dzirdu: es jau saulē neguļu, tikai strādāju savā dārziņā. Iziet pie dobēm uz minūtēm piecpadsmit un attopas, ka pagājusi pusotra stunda… Dermatologiem vienalga, kur pacients noķēris pārāk daudz saules — pludmalē, dārzā vai dziesmusvētkos.”

Krēms — alternatīva apģērbam

Kā izbaudīt Latvijas īso vasaru bez apdegumiem, pigmenta plankumiem un uzkrāta ļaundabīgo audzēju riska? Ja negribas valkāt apģērbu, kas pret saules stariem pasargā no galvas līdz kājām, jālieto saules aizsargkrēmi.

“Patlaban aptiekās un veikalos ir ļoti plašs saules aizsargkrēmu klāsts; lai tos pareizi lietotu, jāizlasa un jāievēro pievienotās pamācības. Daži krēmi lietojami uz parastā dienas krēma, citi — zem tā, bet vēl citi kalpo gan par dienas krēmu, gan pasargā no saules iedarbības,” stāsta daktere. “Ir tonāli krēmi ar saules aizsargfiltriem, pūderkrēmi, krēmi jutīgai ādai un virkne līdzekļu ādām ar specifiskām vajadzībām. Farmaceits vai profesionāls konsultants palīdzēs izvēlēties piemēroto.”

Jāpaskatās internetā

Svarīgi zināt, ka jābūt aizsardzībai pret divu veidu saules starojumu — UVA un UVB, kas atšķiras ar elektromagnētisko viļņu garumu.

Vairāk zinām par UVB starojumu, jo par aizsardzību pret to norāda saules aizsargfaktors jeb SPF uz līdzekļa iepakojuma: jo augstāks SPF, jo spēcīgāka aizsardzība. UVB stari veido ādas iedegumu un apdegumu — vairāk starojuma gaišu ādu iekrāso sarkanu, pēc tam tā lielai daļai kļūst brūna.  Citiem, pavisam gaišiem ādas tipiem, āda katru reizi paliek sarkana un varbūt tikai uz vasaras beigām parādās kāds brūnumiņš. Spēcīgāks starojums rada bojājumus, kad āda sūrst, uz tās rodas čulgas un vēlāk virskārta nolobās. “Saules starojuma intensitāte mūsdienās ir tik spēcīga, ka iesaku lietot aizsargkrēmus ar augstu SPF — vismaz 30, bet vislabāk — 50; to es sauktu par jauno standartu,” skaidro dermatoloģe Alise Balcere. “Ja saulē jāatrodas ilgstoši, augstu kalnos vai citos apstākļos, kur nav iespējas patverties ēnā, ieteicams pat augstāks SPF (pieejami līdzekļi ar aizsargfaktoru līdz 100).”

UVA stari iekļūst dziļāk ādā un ir galvenais tās novecošanās iemesls, jo noārda kolagēnu un elastīnu, kas uztur tvirtumu, bet ilgstoša UVA starojuma iedarbība pārveido ādas šūnu DNS un arī palielina ļaundabīgu veidojumu risku. Tādēļ daktere uzsver: izvēloties saules aizsarglīdzekļus, noteikti jāpaskatās, vai ir aizsardzība pret UVA. To parasti atzīmē ar plusiņiem (+) — jo vairāk plusiņu, jo spēcīgāka aizsardzība.

“Informāciju par UV starojuma intensitāti katru dienu var uzzināt dažādos avotos, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā, kur redzamas laika ziņas. Indeksu izsaka skaitļos; ja tas ir virs 2, tad āda jāsargā. Arī apmākušās, pat lietainās dienās ultravioletā starojuma indekss (UVI) mēdz būt augsts,” daktere uzsver un piebilst, ka UV starojums nereti mēdz sasniegt ādai bīstamu intensitāti arī pavasarī un rudenī, tāpēc pareizi rīkosies tie, kas aizsargkrēmu lieto ne tikai vasaras mēnešos, bet no aprīļa līdz oktobrim.

Līdzekļi pret saules starojumu būtu jālieto ik dienu neatkarīgi no plāniem — tāpat kā no rīta uzklāj sejas krēmu un pēc dušas ķermeņa kopšanas līdzekli, aizsargkrēmu iesmērē uz tām ķermeņa daļām, ko nesargā apģērbs, — sejas, kakla, dekoltē, rokām, ciktāl tās neaizsedz piedurknes, un kājām, ja nestaigājat garajās biksēs vai svārkos līdz zemei. “Vasarā katram gaišādainam latvietim saules aizsargkrēma uzklāšanai ik dienas, bet vēl labāk, — divas reizes dienā būtu jākļūst par tikpat pašsaprotamu darbību kā, piemēram, zobu tīrīšana,” daktere saka.

Bez brūniem vaigiem nepaliek

Bet kā ar glītu iedegumu? Vai tiešām bailēs no saules staru kaitīgās iedarbības staigāsim vienlīdz bāli kā ziemā, tā vasarā? “Vasaras beigās neviens pie manis uz praksi nav atnācis balts kā pelmenis!” smejas Alise Balcere. “Varbūt tikai daži, kas pa dienu guļ un naktī rosās. Jo, būsim reāli, reti kurš strikti ievēro instrukcijas — pēc noteiktām stundām atjauno aizsargkrēma kārtu, uzklāj uz ķermeņa pietiekamu daudzumu līdzekļa (30 ml vidēja lieluma cilvēkam)… Ne velti daudzas dermatoloģijas asociācijas savās rekomendācijās pagarinājusi laiku starp saules aizsargkrēma kārtas atjaunošanu, jo atzinusi, ka piesardzības pasākumiem jābūt viegliem un izpildāmiem. Mums nav jāuztver katra iziešana ārpus mājas par ekstrēmu piedzīvojumu, tāpēc, ievērojot elementāru piesardzību, viegls iedegums izveidosies tāpat.”

Viņa piebilst, ka senioru vecuma pacienti uz dermatologa kabinetu reti kad nāk, pārlieku nosauļojušies. Pirmkārt, ilgstoši atrasties saulē daudziem neļauj veselības traucējumi, piemēram, augsts asinsspiediens vai kāda hroniska slimība. Otrkārt, ne mazums šo pacientu jau saskārušies ar ādas problēmām saules iedarbības dēļ, tāpēc ļoti disciplinēti lieto aizsarglīdzekļus un nožēlo, ka to nav darījuši visu mūžu.

Ja krējumu, tad daudz un ilgi

Ko iesākt, ja tomēr gadījies pāršaut pār strīpu un āda saulē kļuvusi koši sārta un jutīga? “Pirmām kārtām tā ir jāatvēsina,” iesaka dermatoloģe. “Der gan aptiekā nopērkami līdzekļi ar atvēsinošu iedarbību, gan vienkārši vēss dvielis, taču noteikti nevajag pārspīlēt un izlikt uz ķermeņa saldētavas saturu, tādējādi ādu vēl vairāk traumējot. Zinu, ka daudzi joprojām klāj uz pārsauļotas ādas skābu krējumu. Izņemts no ledusskapja, tas tiešām rada patīkamu sajūtu, taču, kad sasilis, kļūst taukains un neļauj vēsumam tikt dziļāk. Ja var smērēt jaunas vēsas krējuma kārtas, tad tā var turpināt, tomēr aptiekās nopērkamie pēcapdeguma krēmi nereti nodrošina lielāku atvieglojumu.

Ja veidojas čulgas un āda nolobās, jābūt uzmanīgiem, jo ir paaugstināts infekciju risks. Nekādā ziņā nedrīkst ādu kasīt vai plēst pūslīšus — atstājam mierā, kamēr nolobās.

Arī šoreiz iesaku lūgt padomu farmaceitiem par piemērotiem ādas kopšanas līdzekļiem, jo viņi gan dzird pircēju atsauksmes, gan seko līdzi jaunumiem un zina par jauniem, efektīviem izstrādājumiem, ko industrija regulāri piedāvā klientiem.”