Es domāju tā: Vai saplīsušas lietas izvēlaties salabot?
Ingrīda Lazdāne,
bezdarbniece:
– Man šķiet, ka viss ir ļoti atkarīgs
no tā, kas ir saplīsis. Piemēram, tējkannu noteikti nelabotu, jo tas nebūtu tā
vērts – nopirktu jaunu. Bet kaut kādas lielākas sadzīves lietas, tehniku varbūt
tomēr labotu. Piemēram, veļas mašīnu. Pieņemu, ka tādām lietām ir ilgāks
kalpošanas laiks, tāpēc arī ir vērts labot. Kādreiz jau vairāk visu laboja.
Manā laikā bija pat pakalpojums, kur zeķbiksēm uzņēma valdziņus. Šobrīd tā
vairs nedara.
Līga Putekle strādā par
administratori:
– Mans vīrs ir elektriķis, tāpēc mums
mājās ir tā – ja viņš var salabot, tad labojam. Ja neizdodas, tad to lietu
utilizējam un vietā iegādājamies jaunu. Pēdējā laikā nācis labot tikai kafijas
automātu, un to izdevās saglābt. Man ir paveicies, jo vīrs var kaut ko sašūt,
ja vajag. Protams, ja to nevar izdarīt glīti, bet apģērbs ir labā stāvoklī, tad
to izmetam tekstilizstrādājumu konteineros.
Mareks, liepājnieks:
– Gribētu teikt, ka daudz kas atkarīgs
no tā, kas tieši saplīsis. Bet, ja godīgi, tad man šķiet, ka personīgi
izvēlētos lietas nelabot. Lai arī kas tas būtu, gribētu tomēr saplīsušā vietā
iegādāties jaunu. Nevaru nosaukt neko, ko drīzāk mēģinātu remontēt. Man gan nav
bijusi nepieciešamība tās opcijas apsvērt, jo vismaz pēdējos gados nekas nav
negaidīti saplīsis.
Tamāra, mācās:
– Ģimenē drīzāk pieņemts lietas labot.
Nav jau tā, ka nekas neplīstu. Man šķiet, ka arī pēdējos gados mājās bijusi
kaut kāda tehnika, lietas, kas vecākiem bija jālabo. Protams, ja man pašai
saplīstu, piemēram, telefons vai dators, tad gan gribētu, lai vietā nopērk
jaunu, nevis nes uz remontu. Līdzīgi būtu ar apģērbu – negribētu, lai kaut ko
sašuj vai salāpa, gribētu tomēr jaunu.
Diāna Grīnberga, juriste:
– Viss atkarīgs no tā, kas man
saplīsis. Noteikti nelabotu rokas blenderi, gludekli. Bet, ja man saplīstu
virtuves kombainis, tad gan meklētu risinājumu. Tas attiecas arī uz citām
lielām sadzīves lietām, piemēram, veļas mašīnu. Redziet, labotu arī telefonu,
kas ir salīdzinoši jauns, bet, ja tam jau gadi septiņi, tad tomēr vietā
nopirktu jaunu. Apģērbu gan nelāpu, ja saplīst – metu tekstila konteineros. Ja
vienkārši nonēsāts bez bojājumiem, tad meklēju, kur un kam atdot.
Citi raksti sadaļā: Kā pieci pirksti
- Cementa rūpnīcā skaita zalkšu mazuļus 30.06.2026 08:27
- Svarīgi ieraudzīt sevi pasaules ekosistēmā 30.06.2026 08:21
- Pārvietoties zaļāk piespiež vēlme dzīvot neatkarīgāk 15.05.2026 08:08
- Ekonomiski, klusi un baudāmi – elektroauto skaits aug 15.05.2026
- Klimats mainās, cilvēku rīcība nemainās 28.04.2026
- Rudens sēja jāatliek tuvāk ziemai 28.04.2026
- Svarīga izpratne un atvērtība pārmaiņām 31.03.2026 09:38
- Jumts, kas ir dabas daļa 31.03.2026 09:33
- Kas nekait – atnāc mājās, un ir silts! 31.03.2026 09:27
- Lopkopības nozares zaļā atomelektrostacija 27.02.2026
- Nosacīta energoneatkarība un ceļš uz zemākiem tarifiem 27.02.2026
- Jāšķiro ir viss! Un viss! 30.01.2026 08:54
- Mazie bērni māca šķirot, taupīt un rūpēties par dabu 30.01.2026 08:49
- Ko Latvija dara klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai? 30.01.2026 08:26
- Paziņojums 30.01.2026
- Ne kātiņš, ne galiņš 30.01.2026