Rudens sēja jāatliek tuvāk ziemai

Saldus novada Vadakstes pagasta zemnieku saimniecības “Dāvidi” īpašnieks JĀNIS BARTUŠEVICS līdztekus darbam savā saimniecībā nodarbojas ar zinātni, jo zinātkārs prāts un gandarījums no sadarbības ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), kurā savulaik ieguvis maģistra grādu, līdzsvaro zemnieka ciklisko ikdienu.

Par klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību Jānis var runāt ne tikai pēc izjūtām, bet, balstoties faktos, kuri nav ne labi, ne slikti, vienkārši – ņemami vērā. Pirms dažiem gadiem viņš kopā ar pāris citiem zinātnē ieinteresētiem zemniekiem ierīkoja izmēģinājumu LBTU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” un izstrādāja rīku, kas palīdz pieņemt datos balstītus lēmumus par augu augšanas regulatora lietošanu ziemas rapša sējumos. Projekta laikā četros gados tika iegūti dati par šīs kultūras sēju, augu attīstību un pārziemošanas kvalitāti un to saistību ar gaisa temperatūru.

“Pētījums apstiprināja novēroto – agros termiņos iesētam ziemas rapsim ir lielāks risks pāraugt nekā agrāk,” stāsta J. Bartuševics. “Rapsi sēj augusta pirmajā vai otrajā dekādē un novāc jūlijā. Taču, siltajai sezonai kļūstot garākai, rapsis līdz veģetācijas beigām (kad gaisa temperatūra vismaz trīs dienas ir ne augstāka par 5 grādiem) piedzīvo vairāk augšanai labvēlīgu siltu dienu un pāraug, tāpēc sliktāk pārziemo.”

Latvijā uzskata, ka ziemas nelabvēlīgiem apstākļiem vairāk pakļauts rapsis, kam augšanas punkta augstums jeb stumbrs līdz lapu sazarojumam pārsniedz 30 milimetru, Lietuvas pētnieki norāda, ka jau 30 milimetru augstums ir par lielu, bet Zviedrijas – ka augšanas punkta augstumam līdz veģetācijas beigām nevajadzētu pārsniegt 20 milimetrus.

Kā novērst rapša pāraugšanu? Jālieto augu augšanas regulatori, kas aptur augšanu, taču tādējādi sadārdzinās šīs kultūras audzēšana. “Manuprāt, lauksaimnieki pārlieku neriskētu, ja ziemas rapsi nesētu augusta pirmajās dienās, bet kādu nedēļu vēlāk,” saka Jānis Bartuševics. “Taču to es varu teikt par saviem samērā nelielajiem ziemas rapša sējumiem. Katra saimnieka lēmums, protams, atkarīgs vēl no daudziem apstākļiem, gan apsējamo lauku platības, priekšauga novākšanas laika, gan augsnes mitruma un citiem; jāņem vērā arī kaitēkļi, kas mēdz rudeņos savairoties un var negatīvi ietekmēt veselīgu augu izveidošanos. Zemniekus visvairāk uztrauc, ka rapsis līdz ziemai varētu nepaspēt izaugt pietiekami liels. Pēdējo desmitgažu pieredze liecina, ka nevaram pilnībā paļauties uz klimata pārmaiņu galveno tendenci – gaisa temperatūras paaugstināšanos mūsu platuma grādos. Netipiski laikapstākļi mūs piemeklē aizvien biežāk un sagrauj zinātnē balstītās teorijas. Vēl ieteicams sekot līdzi nozares jaunumiem un izvēlēties savai saimniecībai piemērotākās ziemas rapša šķirnes, kas atšķiras arī pēc augu attīstības ātruma.”

Līdzīgi rapsim arī ziemas kvieši netipiski siltu rudeņu dēļ nereti paspēj izaugt pārāk lieli, līdz beidzas veģetācija un iestājas ziema. Šo problēmu Jānis Bartuševics kādā pieredzes braucienā pārrunājis ar Vācijas zinātniekiem un uzklausījis padomu: ziemas kvieši jāsēj retāk. “Zinu, ka ir grūti pārlauzt pārliecību par tradicionālām izsējas normām, bet vācieši ir praksē pārbaudījuši: retāk izsēti graudi līdz ziemai paspēj sacerot, nevis izstīdzē gari. Rezultātā produktīvo stiebru skaits nav mazāks par biezi sētajiem un arī raža netiek ietekmēta, toties samazinās risks, ka ziemas kvieši ziemu sagaidīs pārauguši un slikti pārziemos.”

Pētījumos noskaidrots – agri sēts ziemas rapsis bez augu augšanas regulatora līdz veģetācijas beigām ievērojami pāraug. Četros projekta gados rudeņi laika ziņā atšķīrās – 2017. gada augusts bija ļoti sauss, 2018. gada rudens vēss, tam sekoja 2019. gada siltais rudens, bet 2020. gadā Vecaucē, kur ņemti rapša paraugi, piedzīvoja siltāko rudeni 15 gadu laikā.