2002. gada 4. nedēļa

24. janvārī Talsu bibliotekāram un bibliogrāfam Jānim Tālem (1902 -1983) - 100. Uz krietnā darbinieka piemiņu talsinieki aizvizināja arī mūs ar Valdi Anapartu. Referāti, atmiņas, veltījumi, mūzika. Runāja Rīgas viesi (pareizāk - viešņas). Talsu darbabiedri (darbabiedres), radi (radinieces), draugi (draudzenes), paziņas, arī mēs, abi saldenieki. Kaut arī Tāli, šķiet, pazinu samērā labi, piemiņas sarīkojumā uzzināju par viņu daudz man nezināma.

Latviešu kultūrā Jānis Tāle visvairāk pazīstams ar savām plašajām un pamatīgajām kartotēkām (kurās dažādos griezumos parādīta latviski iespiestā dzeja), protams, arī kā Talsu novadpētnieks. Skaisti pateica viena no runātājām: Jānis Tāle bijis cilvēks bez grēka. Beigās radās doma izveidot un izdot Jāņa Tāles piemiņas grāmatu.

***

Atceļā iegriezāmies Dižstendes bibliotēkā, kurā tagad atrodas arī Aleksandra Pelēča lasītava. Gan ar bibliotēkas, gan lasītavas "marku" nu jau laists klajā krietns skaits labu un glīti iespiestu grāmatu. Tas - bibliotēkas un lasītavas saimnieku Māra Arbidāna un Zigurda Kalmaņa nopelns. Būtu vērts uz Dižstendi aizbraukt vēl: tur ir, ko redzēt.

***

Latvijas sporta (un ne tikai sporta) pasauli ilgāku laika sprīdi satrauca ziņas par vairākiem dopinga skandāliem. Mīklaina, aizdomīga lieta. Kā tas iespējams, ka aizliegtās vielas konstatē tādu cilvēku asinīs, kuri nekad nav apzināti šīs vielas lietojuši? Atbilde, šķiet, jāmeklē tirgus ekonomikā. Sports vairs nav tikai cilvēka prieku un veselības avots, bet arī un varbūt vēl lielākā mērā bizness. Par izciliem sasniegumiem sportā maksā miljonus. Bet, ja ir bizness un miljoni, tad ir arī konkurence. Ja ir konkurence, tad… Es nebiju klāt, es neko nezinu, bet var taču būt, ka kādam ļoti nepatīk mūsu sportistu panākumi.

***

Valodas komisija jau nodibināta, un fakts pats par sevi, kā tagad saka, priecē. Bet grūti noticēt komisijas dibinātājai Prezidentei, ka pietiekot jau ar 3 vai 4 vārdiem, lai saprastu, ko kāds cits svešā valodā runā. Nepietiks arī ar 30 vai 40 vārdiem. Angļu "beisik" valodā, ko mēdzam uzskatīt par pašu "īsāko" valodu pasaulē, tomēr ir tūkstotis vārdu.

***

Prezidentes ierosinājums labot vēlēšanu likumu Saeimas frakcijās neatrada dzirdīgas ausis. Pirmajā reizē ar Prezidenti nebija īsti vienis prātis pat viņas tuvākie domubiedri jurkānieši. Pamazām gan deputātu domas mainījās. Latvijas ceļš jau uzreiz bija ar mieru likumu labot. Pēc tam arī jurkānieši attapās, ka labāku brīdi savu nodomu īstenošanai viņi diez vai tik drīz sagaidīs. Ar laiku būs jāpiekrīt arī pārējām frakcijām. Tādējādi gan var viegli pazaudēt balsis tuvējās vēlēšanās. Bet no otras puses - kā tu citādi ietapsi Eiropas Savienībā un NATO? Būs vien jāpiekāpjas. Nebūs jau pirmā reize.

***

Nepiederu pie tiem, kas var lielīties ar īpašiem panākumiem pie dāmām. Iznācis bieži pievilties. Šoziem atkal esmu rūgti pievīlies, proti, Freibergas kundzē. Kā man viņa vēl ne visai sen patika! Biju pārliecināts - te nu ir patiesa latviete, gudra latviete. Bet… Nekādi nesaprotu, kādēļ Freibergas kundzei bija vajadzīgi šie "notes meli". Ka neviens mūs nespiežot, ka mums pašiem esot vajadzīgi šie vēlēšanu likuma grozījumi, tie nākšot mums pašiem par labu, bet negrozīts vēlēšanu likums esot pagalam nedemokrātisks, tas pārkāpjot cilvēktiesības.

Prezidente taču varēja uzreiz atklāti un godīgi pateikt savai tautai, ka likuma grozījumus pieprasa Buša administrācija, ka tas būs mūsu ieguldījums terorisma apkarošanā, ka mums jāziedo sava valoda, lai Bušu neviens netraucētu tvarstīt bin Ladenu. Jo tas nu gan puslīdz skaidrs, ka ar vēlēšanu likuma grozījumiem vien nepietiks. Vai tad tas nebūs cilvēktiesību pārkāpums, ja mēs prasīsim, lai mazākumtautību bērni mācās mūsu valodā? Līdzīgu "nedemokrātisku" likumu mums ir cik uziet. Tie visi būs jāgroza vai jāatceļ.

***

Doma par novada dzejas antoloģiju sāk īstenoties. Antoloģija būs! Kā jau šādos gadījumos parasts, esam nolēmuši apkopot dažādu (veco un jauno, profesionālo un pašdarbības) autoru dzeju. Esmu pilnvarots aicināt visus mūsu pilsētas un novada dzejasdarbu autorus iesniegt (redakcijā, bibliotēkā vai personiski šo rindu autoram) savus antoloģijai domātos sacerējumus (piecus, sešus vai septiņus dzejoļus), parakstītus ar pseidonīmu (kam tāds ir) un arī ar pilnu īsto vārdu (obligāti), pievienojot īsus biogrāfiskos datus, personas kodu un adresi. Kam ir, neaizmirstiet arī veltījumus Saldum, novada vietām un cilvēkiem! Vēlāk, domājams, būs vajadzīgas arī citādas ziņas, bet pagaidām pietiks ar šīm. Termiņš - 20. februāris.