Cieceres ūdeņi

Cieceres ezers un upe ir vienas no skaistākajām vietām mūsu rajonā.

Cieceres ezers ir tipisks subglaciālās iegultnes ezers. Lielākais mūsu rajonu ezeru saimē. Tā krasta līnija - 21,5 kilometri. Ezera paplatinātajā vidusdaļā ir Ozolsala - dabas piemineklis kopš 1923. gada. Par dabas liegumu sala apstiprināta 1977. un no jauna 1999. gadā. Salā aug lapkoki, tajā ir daudz ozolu, arī dižozoli ar 4 - 6,2 metru apkārtmēru. Tur aug arī reti augi, taču tie netiek pienācīgi aizsargāti.

Cieceres upe iztek no Cieceres ezera un ir Ventas labā krasta pieteka. Upes kopējais garums ir 51 kilometrs. Ciecere ir stipri līkumota, tās baseins pārsvarā izvietots Austrumkursas augstienē. Lielākās pietekas - Paksīte (26 km), Krimelde (25 km), Bukupe (14 km), Dīcmaņu strauts (11 km) un vēl 48 pietekas, kas ir īsākas par 10 kilometriem.

Vietām Cieceres upei ir stāvi krasti un pamatiežu atsegumi, no kuriem interesantākais - Pavāru atsegums, kas ir aizsargājams dabas objekts. Upē daudz lielu laukakmeņu, ap kuriem upe skaisti čalo.

Kādreiz visā Ciecerē dzīvojušas foreles, bet Pakuļu ūdenskrātuves izbūve tās "izbaidījusi". Ciecere ir rajona vienīgā upe, kur nārsto alatas. Arī šo vietu gribēja "iekarot" upju pārveidotāji. Taču uzvarēja veselais saprāts. Liepājas reģionālās vides aizsardzības pārvaldes Saldus nodaļa ir sagatavojusi un jau pirms trim mēnešiem iesniegusi Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldei lieguma noteikumus, lai aizsargātu šīs zivis.