Nepamanāmie cirslīši

Tie ir kā pelītes, bet nav pelītes. Pele ir grauzējs, bet cirslis - kukaiņēdājs. Pie tam - ļoti ēdelīgs, spēj apēst desmit reižu vairāk, nekā pats sver.

Ciršļi ir mazākie zīdītāji. Viņu garums ir tikai 3,2 - 6,7 centimetri, sver līdz 28 gramiem. Apmatojums vienveidīgs - mīksts, samtains, brūngani pelēks. Aste cirslim ir gara. Labi redzams pagarinātais snuķītis. Ciršļiem ir ļoti attīstīti muskusa dziedzeri. Tie izplata smaržu, kas kalpo kā aizsarglīdzeklis. Tāpēc putni un citi peļveidīgie viņus neēd.

Latvijā sastopamas trīs ciršļu sugas - mazais, meža un lielais ūdenscirslis.

Visretāk sastopams ir lielais ūdenscirslis, kas iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Ciršļi ir maz pētīti, to izplatība nenoskaidrota. Uz meža celiņiem bieži redzami beigti cirslīši. Viņu dzīves ilgums stipri vien īss, jo ir izteikti spēcīga vielumaiņa - bez ēšanas dzīvnieciņš spēj iztikt tikai apmēram četras stundas. Ja barību šajā laikā nespēj sadabūt, viņš iet bojā.