Pretim gaismai un pavasarim

Lielākie puteņi jau iztrakojušies janvārī. Iestājusies lietaini miglaina atelpa. Dažas dienas ir pat pavasarīgi siltas.

Strautiņi un upītes čalodamas steidzas pretim pavasarim. Tas jau ir teju blakus, lielā zīlīte to skandina katru dienu, arī zilzīlīte klusināti piebalso. Viens otrs dzenis izmēģina savas bungas. Pat ķērcošais sīlis sācis maigi vīterot.

Lielākos klusos mežos dzirdamas tādas kā kokles skaņas. Tā muzicēt prot vecie gudrie kraukļi.

Gaišās pilnmēness naktīs dzirdami it kā baisi sāpju vaidi, taču nekas briesmīgs pēc garā "ū" (pauze) "ū" nenotiek. Tas ir ūpis, kas, cik vien maigi prot, aicina savu draudzeni: "Neguli, mīļā, mūsu laiks ir klāt!"

Arī meža pūces kļūst nemierīgas - jāpagaida tikai gaišākas un mierīgākas naktis, un tad varēs sākt sadziedāšanos.

Šur tur parādījušies pirmie cīruļi, pie savas mājas dzied strazds.

Zaķi uzsākuši riesta turnīrus jeb skriešanās sacīkstes - kurš pirmais panāks izraudzīto līgavu. Notiek arī viens otrs "boksa" turnīrs.

Šur tur atskan īsi aprauti rējieni - tie ir lapsu tēviņi. Ilgas pēc ģimenes dzīves pārņēmušas arī vilkus.

Viss dzīvais tiecas pēc gaismas, siltuma, pēc sapratnes un mīlestības.

LAPPUSES VEIDOTĀJAS

Zigrīda Jansone

Valda Deruma