Kā tika izveidots muzejs un piemiņas vieta Airītēs

1921. gadā Latvijā tika nodibināta savienība "Pulkveža Kalpaka bataljons".

Piemiņas vieta Airītēs tika veidota par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tās atklāšanā 1922. gada 3. septembrī piedalījās Valsts prezidents Jānis Čakste. Oskara Kalpaka piemineklis tika veidots no Zviedrijas melnā granīta, un uz tā bija uzraksts - "Pieminat - tēvu zemes brīvestība pirkta dārgām asinīm". Piemineklis (no Allažu šūnakmens) Rīgā, E. Kuraua akmeņkaltuvē tika izveidots arī Atsevišķās (studentu) rotas komandierim kapteinim Nikolajam Grundmanim. Uz tā bija piestiprināts mākslinieka J. Legzdiņa darināts N. Grundmaņa bronzas portretbareljefs. Šo pieminekli 1929. gada 3. martā atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Bet 1933. gada 3. septembrī kara ministrs ģenerālis J. Balodis atklāja piemiņas plāksnes Atsevišķās jātnieku nodaļas virsleitnantam Krievam un vācu artilērijas leitnantam Šrinderam. Plāksnes tika veidotas no sarkanā granīta.

260 kvadrātmetru lielais zemes uzbērums tika iežogots, uz to veda betona kāpnes.

Pēc savienības "Pulkveža Kalpaka bataljons" ierosinājuma 30-to gadu vidū iepretim piemiņas vietai sāka celt Airīšu muzeja ēku. Projektētājs - arhitekts A. Galindoms. Muzeja ēka tika celta etnogrāfiskā stilā, apstādījumus un saimniecības ēku metus veidoja arhitekts P. Dreijmanis.

Valsts Zemes banka iedalīja zemesgabalu no Engurnieku mājām, bet daļu savas zemes muzejam atdeva Bundžu māju saimnieks J. Janševics. Pirmais muzeja pārzinis bija kalpakietis J. Vegers. Muzeju atklāja 1936. gada 6. septembrī. Airītēs katru gadu notika piemiņas pasākumi, kuros piedalījās karavīri, studenti, skolēni, valdības pārstāvji, kā arī daudz iedzīvotāju.

1940. gada vasarā, sākoties PSRS okupācijai, savienības darbība tika pārtraukta, bet Kalpaka muzejs darbojās līdz 1944. gadam.

Padomju okupācijas gados varas iestādes, baidoties no tautas nacionālās pašapziņas un nacionālā patriotisma saglabāšanas, muzeju un piemiņas vietu iznīcināja. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā pulkveža Kalpaka piemineklis esot iegrūsts Ventā lejpus Skrundas. Tika nojaukta arī daļa saimniecības ēku, bet muzejā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus.

Pulkveža Kalpaka ieguldījums cīņā par brīvu Latviju kļuva par Latvijas vēstures balto plankumu, tomēr tautas atmiņā tas saglabājās.

Kad sākas Atmoda, grupa entuziastu Oskara Grīga vadībā uzsāka piemiņas vietas atjaunošanu. Gadā gadu desmitiem tuvējā mežā gulējušie pieminekļi 1987. gadā tika izcelti un uzstādīti uz postamentiem. Lai gan okupācijas vara dažādi mēģināja traucēt Airīšu piemiņas vietas atjaunošanu, tomēr jau pēc gada - 1988. gada 11. novembrī - notika tās atklāšana, kurā piedalījās apmēram 10 tūkstoši cilvēku.

Uzrakstus pieminekļiem izgatavoja kolhoza "Rosme" akmeņkaļi, bet kapteiņa Grundmaņa portretu bareljefā atlēja tēlnieks Imants Lukažs. Nākamajā gadā, Lāčplēša dienā, atklāja arī O. Kalpaka pieminekli, kuru no jauna izgatavoja "Rosmes" akmeņkaļi Viļņa Berga vadībā. Pieminekli izkala no Kursīšu apkaimē atrasta tumšā laukakmens. To iesvētīja prāvests Augusts Ālers un Kuldīgas mācītājs Viesturs Pirro.

Muzeja ēkas restaurācijā piedalījās Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja restauratori un kolhoza "Rosme" būvbrigāde galvenā inženiera Laimoņa Miezāja vadībā. Vitrīnas, planšetes un postamentus izgatavoja kopsaimniecības "Draudzība" kokapstrādes cehā.

Eksponātu komplektēšanā liela nozīme bija daudzajiem dāvinājumiem un sabiedrības atbalstam. Aktīvi darbojās Tautas frontes Saldus nodaļa, īpaši - "Rosmes" grupa. Ar profesionālu padomu un praktiski palīdzēja J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja darbinieki. Visi piemiņas vietas atjaunošanas darbi tika veikti talkās, par ziedotiem līdzekļiem. Darbus atbalstīja arī Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija un Saldus rajona padome.

Atjaunotais Kalpaka muzejs sāka darboties 1990. gada 11. novembrī. Tā sabiedriskais vadītājs bija Jānis Vītiņš. Muzeju atklāja toreizējais tieslietu ministrs Viktors Skudra.