"Mēs nespētu dzīvot pilsētā."
"Visi nevar būt biznesmeņi, juristi un ārsti. Kādam vienmēr būs jāstrādā arī lauksaimniecībā," pārliecināti Zaņas pagasta zemnieki SANTRA un SERGEJS VERETEĻŅIKI.
"Esam palikuši pie zemes."
Ilgi nebiju dzirdējusi jaunus cilvēkus ar tik lielu optimismu, pārliecību un lepnumu stāstām par savu darbu, iecerēm un dzīvi. Sarunas laikā ne reizi netika pieminēta valdības sliktā attieksme pret lauciniekiem. Arī Vereteļņikiem bijuši grūti brīži, saimniecība stāvējusi pat uz bankrota robežas, sastapti nenovīdīgi cilvēki. Taču abi saka - to nav vērts atcerēties, tas ir pagājis, pārvarēts, viss atkal iet uz labu. "Ko tad citu darīsim? Mēs neesam pilsētnieki. Varam tur aizbraukt, paciemoties, bet ne dzīvot."
Santra ir zaņeniece. Izmācījusies par pārdevēju, strādājusi kolhoza veikalā, neilgu laiku - Zaņas skolā par 1. klases audzinātāju. Kad kolhozs izjuka, fermu privatizējuši Sergeja vecāki, viņi arī saimniecībā strādājuši. "Nekad nedomāju, ka arī es te strādāšu," viņa saka. "Varēju mācīties par skolotāju, bet laukos ar skolotājas algu vien izdzīvot nav iespējams. Mana mamma visu mūžu nostrādāja par skolotāju. Taču viņai visu laiku bijuši arī lopiņi."
Klausoties abu stāstījumā un nākotnes plānos, nav nekādu šaubu, ka šodien viņi saimniecībā (kopā apmēram 145 hektāri, daļa zemes pieder Sergeja mammai) ir iekšā līdz pat matu galiņiem. Fermā pašlaik mitinoties 60 lopi, tajā skaitā 33 slaucamas govis un 10 grūsnas teles.
Sergejs uz Zaņu atnāca no Cīravas astoņdesmito gadu vidū kopā ar vecākiem, kurus uz šejieni atvilināja toreizējais kolhoza agronoms. 1988. gadā iesaukts padomju armijā. "Kad pārnācu no dienesta, te jau bija sākušās pārmaiņas. Lai kaut ko nopelnītu, no rītiem braucu ar pienmašīnu, tad visu dienu - ar samosvālu."
Sergejs ļoti mīlot zemi. Vēl praktikants būdams, kolhoza laukā aris līdz vēlai naktij. Tā kā praktikantu nedrīkstēja tik ilgi nodarbināt, paveikto pierakstīja tēvam. Viņš dēla vietā bija spiests saņemt vimpeli. Arī tagad Sergejam rudeņos ļoti patīkot art. To pat vārdos nevarot izteikt, kā smaržo tikko uzarta zeme.
"Eiropa mūs nebaida."
Abi saimniekošanu mācās strādājot. Pasūta arī dažādus lauksaimniecības preses izdevumus, brauc uz semināriem. Šogad sākuši sadarboties ar lauksaimniecības konsultāciju biroju, kas piedāvā arī pieredzes braucienus.
Vereteļņiki nebaidās izmēģināt arī jaunas un netradicionālas idejas. Viņu govis esot bez ragiem. Visām veikts arī manikīrs jeb nagu apkopšana.
Jau šobrīd saimniecības nodotais piens atbilstot Eiropas prasībām, viss esot tikai augstākā labuma. Eiropa abus nebaidot. Prasības gan esot ļoti stingras, taču izpildāmas.
Lai pilnībā varētu sasniegt Eiropas līmeni, iecerēts kūti paplašināt un modernizēt. Sergejs cer, ka līdz rudenim rekonstrukcija būs pabeigta. Viņš arī uzskata - ir ļoti pareizi, ka veterinārās pārvaldes speciālisti regulāri pārbauda fermas. "Kūtī ir jābūt kārtībai, tā ir pašu nolaidība, ja govis guļ mēslos."
Santra atceras, ka pēc pirmā kredīta pieprasīšanas uz fermu atbraukušajai bankas pārstāvei līdzi bijuši zābaki. Viņa bijusi ļoti izbrīnīta, ka fermā var ieiet ne tikai bez zābakiem, bet te nav arī specifiskās kūts smakas.
Normāli esot ņemt arī kredītus, jo bez tiem nekad tik tālu nebūtu tikuši. "Visus kredītus esam atdevuši," abi apmierināti piemetina.
"Ar čīkstēšanu tālu netikt."
"Nesaprotam tos cilvēkus, kas tikai sēž mājās un gaužas, ka nav, ko ēst. Vai arī staigā uz pagastmāju, pabalstus prasīdami. Ja, laukos dzīvojot, nevar pat kartupeļus izaudzēt...
Kādreiz sezonas laikā ņēmām strādniekus. Maksājām 2 latus dienā plus vēl kārtīgi ēdinājām. Bet dažiem likās, ka maksājam par maz. Reiz piedāvājām diviem cilvēkiem izcirst krūmus un malku paņemt sev. Bijām gatavi pat aizvest to līdz viņu mājām. Divas dienas pastrādāja, trešajā piedzērušies guļ grāvmalā.
Arī mums nekas bez darba nenāk. Taču esam paēduši, normāli apģērbušies. Varam skolot bērnus, domāt par nākotni. Ja tikai čīkstētu, nekā tāda mums nebūtu."
"Mums ir savi plāni."
Ģimenē aug divi bērni - Monta un Igors. Vecāki gribētu, lai kāds no viņiem turpinātu iesākto. Taču, ja bērniem būs citi sapņi, ar varu neviens saimniecībā turēts netiks. Kaut gan Igors ne reizi vien teicis: es būšu mantinieks. Dēls nav skubināms palīdzēt fermā. Vēl nav īsti mācējis runāt, kad jau sēdējis tētim blakus traktorā. Dažkārt tur paspējis arī izgulēties, bet naktī lepni stāstījis, kā abi ar tēti uzrakuši lauku.
Brīvajos brīžos abi iet makšķerēt. Lai gan saimniecībā darba nekad netrūkst, var atrast brīvu brītiņu arī atpūtai. Pagājušaja vasarā izbrīvējuši laiku Zvejnieku svētkiem Pāvilostā. Dažādi pasākumi notiekot arī Zaņā.
Trīsreiz nedēļā Monta tiek vesta uz treniņiem Saldū. "Daudzus bērnus nekur neved tikai tāpēc, ka vecāki paši ir kūtri un uzskata, ka bērnam arī neko nevajag," saka Santra. Abi ļoti vēlētos bērnus arī izskolot.
Tuvākie plāni saistās ar dzīvojamās mājas remontu. Kādreiz te mitušas fermas slaucējas. Māja ir stipri nolaista. Iecerēts izveidot dzīvokļus Sergeja vecākiem un brāļiem, pašu ģimenei un arī zemes īpašniecei Zigērijai Krūmiņai, kas mīļi tiek saukta par Zigrīdas tanti. Mūsu ciemošanās reizē arī viņa bija atbraukusi uz Zaņu. "Kad Rīgā galīgi noriebjas, braucu uz šejieni," viņa saka un piebilst, ka drošu sirdi savu īpašumu uzticējusi Vereteļņiku ģimenei. Pati esot par vecu, lai te saimniekotu, arī bērni un radi nav gribējuši.
Citi raksti sadaļā: Sabiedrība
- Zinātne atklāj to, kas tautasdziesmās teikts pirms simtiem gadu 18.02.2025
- Lielais mēmais Saldū 18.02.2025
- Vijolnieces sapnis par Līkupēniem 14.02.2025
- Met izaicinājumu novadpētniekiem 14.02.2025
- Mācās pareizi vingrot un gatavot cepummājas 14.02.2025
- Frauenburgas zivju dīķītis 14.02.2025
- Profesija, ko nezināja Ministru prezidents 11.02.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 11.02.2025
- Atkritumu utilizēšana krāsnī — aizliegta un bīstama 11.02.2025
- Zaņas skolai — 90 07.02.2025
- Vēlas sniegt pacientiem visas savas zināšanas 07.02.2025
- Pērn modē nāca kabinetlaulības 07.02.2025
- “Patika lidot gaisā un ķert vēju.” 07.02.2025
- Mūžībā aizgājuši 07.02.2025
- Laulības un bērni 07.02.2025
- Frauenburgas miesta jaunā lopkautuve 04.02.2025
- Čūskas gadu iesāk ar maskarādi 04.02.2025
- Karjeru virza azarts 31.01.2025
- Sods par seksuālu uzmākšanos — vajadzīgs, bet slidens 28.01.2025
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 28.01.2025
- Atalgojuma nevienlīdzība Latvijā — ļoti augsta 28.01.2025
- Dara vairāk par minimumu 24.01.2025
- Studente interesējas par medicīnas pieejamību laukos 24.01.2025
- Laikasptākļu migranti, kam patīk murmurācija 24.01.2025
- Balto pelīšu vietā — bullis 24.01.2025
- “Turpinām uzturēt fikciju par valsts apmaksātu veselības aprūpi…” 21.01.2025
- Sāka ar sēdslēpi uz slēpošanas kalna 21.01.2025
- Krāpnieki zvana arī virsprokuroram 21.01.2025
- Skola pie Ventas pārceltuves 17.01.2025
- Pienākums zināt 17.01.2025