Kur pazūd mazputniņi?
Katru gadu dārzā izliekam barotavas, un tajās putniņu vienmēr bijis papilnam. Rudenī un šoziem mūsu ciemiņu pulkam pievienojās jaunas sugas.
Pelēkais strazds ābelē ēda sārtos savītušos ābolīšus. Pat sīlis bija atlidojis. Pie mums nāca mājas strazds, kurš, acīmredzot, bija nolēmis šeit ziemot. Baltmuguras dzenis un dižraibais dzenis arī. Nemaz nerunājot par dažādu sugu zīlītēm un zvirbuļiem! Te pēkšņi - visi pazuda! Dārzs kā izmiris! Vien zvirbuļi sarāvušies tupēja dzīvžogā un pie barotavām vairs nenāca. Drīz atklājām klusuma iemeslu. Izrādījās, ka mūsu dārzu apmeklē vēl viens ciemiņš, kurš arī vasarā tika redzēts sēžam bumbierē kā krāšņa puķe - zvirbuļvanags! Tagad viņš tupēja etiķkokā barotavu tuvumā. Bet zvirbuļi ir gudri - salien dzīvžogā, kur vanags viņiem netiek klāt, jo ir krietni lielāks.
Vienu reizi gan viņš metās dzīvžogā, bet pēc tam gandrīz vairs netika laukā no turienes. Tā viņam bija laba mācība! Taču vanagam bija izdevies noķert daudzus zvirbuļus. Novērojām arī, ka vanags noķer zīlīti un strazdu, kurš šeit ziemoja. Iznāca, ka šī bija viņa pēdējā ziemošana. Tātad var spriest - daļu mazputniņu vanags apēdis, pārējos aizbaidījis. Droši vien tāpēc cekulainās ziemeļnieces - zīdastes pie mums šoziem ciemos neatlidoja. Parasti viņas nāca pie barotavām, uzlaidās kokā un ēda savītušos ābolus.
Kad mūsu "raibajām šausmām" šeit bija iepaticies mieloties, viņš nolēma maltītē dalīties ar savu otro "pusīti". Nebūtu nekas pretī, ja viņi kādreiz šādi "apciemotu" mazos draudziņus. Arī lielie putni taču grib ēst! Bet - ja 10 reižu dienā, tas taču ir par traku! Sākām pārīti vajāt, un tagad zvirbuļi mums uzticas daudz vairāk.
Igaunijas valsts svētkos ciemiņus aizbaidīja plīvojošais Latvijas karogs. Putniņiem bija bail iet pie barotavām, iekārām tās dzīvžogā. Tagad mazie ir paēduši, bet vanagam ar savu dāmu vairs nav jēgas tupēt etiķkokā.
Arī vārnas dara labu! Kā ierauga vanagu - sāk ķērkt un dzen šo prom. Jau no agra rīta viņas ieņem posteņus - uz antenas un kokos. Viss būtu labi, ja vien viņas tikai dzenātu vanagus, bet nešpetnes zog arī vistu olas!
Citi raksti sadaļā: Sabiedrība
- Tiesības dzīvot pelnījis ikkatrs — vienalga, balodis vai čūska 04.09.2026
- Pretspars politiskajam troksnim 04.09.2026
- Kas bija Vilciņu Labrenči? 04.09.2026
- Notici sev, ka vari! 28.08.2026 01:00
- Bērni meklē pelmeņus, bet vecvecāki — pasakas 28.08.2026
- Aizmirstās skolas. Augļu koku skola Ausekļi 25.08.2026
- Divi puikas 25.08.2026
- Donoru diena 25.08.2026
- Ar lāci uz vienas takas 21.08.2026
- Zirneklītis tīklu auž 21.08.2026
- Slimnīcās gaida arī saldeniekus 21.08.2026
- Trijstūrīši ar pārsteigumu 21.08.2026
- Iesaistāmies labdarībā 21.08.2026
- Vairāk nekā divas desmitgades ceļā 21.08.2026
- Būtiska nianse bezdarbniekiem 18.08.2026
- Vienreiz gadā uz Aglonu 14.08.2026
- Vēstures pieraksti dievnamā un kapenēs 14.08.2026
- Melnā pērle Gaiķu jubilejā 14.08.2026
- Jaunas zināšanas palīdz saglabāt iesācējas azartu 14.08.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 11.08.2026
- Zog degvielu ar zagtiem reģistrācijas numuriem 07.08.2026
- Vēsture atdzīvojas ar tehnoloģiju palīdzību 07.08.2026
- “Saldū vajadzētu daudz vairāk zobārstu!” 07.08.2026
- Meklējiet viņu ideju vētru epicentrā 07.08.2026
- Apmetne pie Saldus pils 07.08.2026
- Viens sapnis, daudzas rokas un jauns sākums 04.08.2026
- Veltīs laiku bitēm 04.08.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 04.08.2026
- Statistika par Saldus novadā ievēlētajiem parlamentāriešiem 04.08.2026
- Pogas no ikdienas izkāpj Juku dzirnavās 31.07.2026