Kur pazūd mazputniņi?
Katru gadu dārzā izliekam barotavas, un tajās putniņu vienmēr bijis papilnam. Rudenī un šoziem mūsu ciemiņu pulkam pievienojās jaunas sugas.
Pelēkais strazds ābelē ēda sārtos savītušos ābolīšus. Pat sīlis bija atlidojis. Pie mums nāca mājas strazds, kurš, acīmredzot, bija nolēmis šeit ziemot. Baltmuguras dzenis un dižraibais dzenis arī. Nemaz nerunājot par dažādu sugu zīlītēm un zvirbuļiem! Te pēkšņi - visi pazuda! Dārzs kā izmiris! Vien zvirbuļi sarāvušies tupēja dzīvžogā un pie barotavām vairs nenāca. Drīz atklājām klusuma iemeslu. Izrādījās, ka mūsu dārzu apmeklē vēl viens ciemiņš, kurš arī vasarā tika redzēts sēžam bumbierē kā krāšņa puķe - zvirbuļvanags! Tagad viņš tupēja etiķkokā barotavu tuvumā. Bet zvirbuļi ir gudri - salien dzīvžogā, kur vanags viņiem netiek klāt, jo ir krietni lielāks.
Vienu reizi gan viņš metās dzīvžogā, bet pēc tam gandrīz vairs netika laukā no turienes. Tā viņam bija laba mācība! Taču vanagam bija izdevies noķert daudzus zvirbuļus. Novērojām arī, ka vanags noķer zīlīti un strazdu, kurš šeit ziemoja. Iznāca, ka šī bija viņa pēdējā ziemošana. Tātad var spriest - daļu mazputniņu vanags apēdis, pārējos aizbaidījis. Droši vien tāpēc cekulainās ziemeļnieces - zīdastes pie mums šoziem ciemos neatlidoja. Parasti viņas nāca pie barotavām, uzlaidās kokā un ēda savītušos ābolus.
Kad mūsu "raibajām šausmām" šeit bija iepaticies mieloties, viņš nolēma maltītē dalīties ar savu otro "pusīti". Nebūtu nekas pretī, ja viņi kādreiz šādi "apciemotu" mazos draudziņus. Arī lielie putni taču grib ēst! Bet - ja 10 reižu dienā, tas taču ir par traku! Sākām pārīti vajāt, un tagad zvirbuļi mums uzticas daudz vairāk.
Igaunijas valsts svētkos ciemiņus aizbaidīja plīvojošais Latvijas karogs. Putniņiem bija bail iet pie barotavām, iekārām tās dzīvžogā. Tagad mazie ir paēduši, bet vanagam ar savu dāmu vairs nav jēgas tupēt etiķkokā.
Arī vārnas dara labu! Kā ierauga vanagu - sāk ķērkt un dzen šo prom. Jau no agra rīta viņas ieņem posteņus - uz antenas un kokos. Viss būtu labi, ja vien viņas tikai dzenātu vanagus, bet nešpetnes zog arī vistu olas!
Citi raksti sadaļā: Sabiedrība
- Lai bērniem nav jāstāv uz sliekšņa 11.10.2024
- Jaunā Frauenburgas miesta kapsēta 11.10.2024
- Ģimene strādā kā zobratiņi mehānismā 11.10.2024
- “Man patīk būt pensionārei!” 08.10.2024
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 08.10.2024
- “Varbūt vajadzēja palikt pie 130 latiem?” 03.10.2024 15:02
- Svin Zemessardzes bataljona 33. gadadienu 01.10.2024
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 01.10.2024
- Laipni pieklauvē pie bērna dvēseles durvīm 27.09.2024
- Saldus seniorus nevar aptīt ap pirkstu 24.09.2024
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 24.09.2024
- Siltumnīcās ziemā atrod pavasari 20.09.2024
- Pampāļniekam nozog vēstures kolekciju 20.09.2024
- Zaņas upes tīrīšana nes augļus 17.09.2024
- Divas pūces? Nē, trīs! 17.09.2024
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 17.09.2024
- Mūžībā aizgājuši 13.09.2024
- Laulības un bērni 13.09.2024
- Lai nebūtu kā boksa ringā 13.09.2024
- Kristīna dienu iesāk ar dabas koncertzāli 13.09.2024
- “Nātre dzeļ, un rodas kultūrnieze.” 06.09.2024
- Ezerē neuzcēla ne vienu, ne otru skolu 06.09.2024
- Ar Džordžu palīdzēs saprast, kā labāk 06.09.2024
- Budapeštā pazuda laiks 03.09.2024
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 03.09.2024
- Diena, kad jautrība svarīgāka par medaļām 30.08.2024
- Kaķu kolonijas — cilvēku bezatbildība 30.08.2024
- 55 gados pakaļ spietam ābeles galotnē 30.08.2024
- Turēt vēsturi dzīvu 27.08.2024
- Pagraba plaukti pilni krāsainu burku 27.08.2024