Baigais 1949. gada 25. marts

Kopš tās dienas aizritējuši jau 53 gadi. Cilvēki, kas pārdzīvojuši toreizējās represijas, šo datumu atceras kā ļaunu murgu.

Šajā liktenīgajā dienā daudzi pēdējo reizi redzēja savu māju, savu dzimteni, kuru tik ļoti mīlēja...

Dzīvi palikušie 25. martā atkal pulcēsies dzelzceļu stacijās, no kurienes 1949. gadā tika aizvesti no dzimtenes, un citās piemiņas vietās - lai noliktu ziedus un ar klusuma brīdi godinātu nelaimīgos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē.

Mums, politiski represētajiem, kamēr vēl esam dzīvi, jāskaidro jaunajai paaudzei toreizējie traģiskie notikumi, kopīgiem spēkiem jāmēģina panākt, lai mūsu valdība beidzot saprastu un ar starptautisko institūciju palīdzību panāktu visas pasaules nosodījumu par pastrādātajiem noziegumiem pret mūsu tautu. Tikai tad spēsim būt droši, ka latviešu tautai savā zemē nekad vairs nebūs jāpiedzīvo svešas varas apspiestība, pazemojumi, kādos dzīvojām tik daudzus gadus.

No tagadējā Brocēnu novada teritorijas agrā 1949. gada 25. marta rītā nevainīgi cilvēki tika aizvesti uz dzelzceļa stacijām, sadzīti aizrestotos lopu vagonos un vesti pretim pazemojumam un iznīcībai.

No pašreizēja Brocēnu novada teritorijas kopskaitā tika izsūtīti 235 cilvēki (no Cieceres pagasta - 111, no Blīdenes - 83, no Remtes - 41). Tajā skaitā - 85 ģimenes (99 vīrieši, 136 sievietes, 21 bērns vecumā līdz 7 gadiem). 46 cilvēki bija vecāki par 60 gadiem. Ceļā vai izsūtīšanas vietās gāja bojā 38 cilvēki.