Noslēpumainie dzīvnieciņi

Zem akmeņiem, vecos šķūņos, siltumnīcās reizēm izdodas ieraudzīt nelielus, plakanus sauszemes vēzīšus - mitrenes.

Zem ķermenīša noslēpušāš ejkājas - veseli septiņi pāri. Turklāt vēl ir seši pāri vēderkāju, kas kalpo kā elpošanas orgāni. Rūpīgāk apskatot dzīvnieciņu, var redzēt, ka ķermeni sedz izturīga, posmota čaula, līdzīga vairogam. Vairoga maliņas noliecas gar sāniem, tās neļauj sausajam gaisam iekļūt elpošanas orgānos, aizkavē arī ūdens iztvaikošanu. Bez tam uz ķermeņa atrodas ap simts pauguriņu - arī tie regulē ūdensdaudzumu organismā. Kā jau īstam vēzim pienākas, bez mitruma iztikt nevar. Ja mitruma daudzums samazinās, vēzīši sapulcējas visvalgākajā vietā un saspiežas ciešā kamoliņā - tas palīdz saglabāt mitrumu. Apbrīnas vērts pielāgojums apkārtējai videi, lai izdzīvotu!

Ievērību pelna mitreņu mātītes, kas rūpējas par saviem pēcnācējiem. Uz krūtīm tām atrodas "perējamā kamera", kurā ir oliņas. No oliņām izšķiļas mazi, bāli kāpuriņi, un apmēram 2 - 3 nedēļas mātīte tos nēsā pie sevis.

Mitrenes met čaulu, jo tā ir stingra un kavē augšanu. Starplaikos, kamēr veidojas jaunā čaula, vēzītis aug un ir gaišākā krāsā.

Vēzīši barību meklē naktī, lai izvairītos no saules staru kaltējošās iedarbības. Barību meklē ar taustes un ožas palīdzību. Ir tipiskas veģetārietes - ēd gan augošus, gan atmirušus augus. Kārums - jaunie augu dzinumiņi.

Latvijā dzīvo 19 sauszemes vēžu sugas. Tās atšķiras pēc krāsas, nedaudz pēc formas un apdzīvojamās vietas.

Bieži vien cilvēki iedala dzīvniekus kaitīgos un derīgos, bet jebkura radībiņa ir interesanta.

Izmantotā literatūra - I. Tīrmanis "Kurš gan zvirbuli nepazīst!"