Saldus zaļā vēsture
Rakstīt mani pamudināja Saldus pilsētas domes zaļumsaimniecības daļas vadītājai Guntai Kronbergai dotais solījums, ka parakņāšos savāktajos materiālos par Saldus vēsturi un sameklēšu ziņas par pilsētas parkiem un dārziem, sevišķi par to nosaukumiem. Ceru, ka to uzzināt būs interesanti arī citiem saldeniekiem.
Runājot par Saldus pilsētas zaļumsaimniecību Latvijas brīvvalsts pirmajā laikā, jāpiemin, ka tā bija cieši saistīta ar pilsētas teritorijas izmaiņām, tādēļ vispirms jāpakavējas pie tām.
Iespēja paplašināt pilsētu
1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce pieņem likumu par zemes reformu. Tas pasludina muižu zemi par valsts īpašumu un ieskaita to valsts zemes fondā. Saldus domnieki saprot, ka šis likums paver arī iespēju iegūt zemi pilsētas paplašināšanai, un sāk mest skatienus uz Cieceres labajā krastā esošajiem Saldus muižas laukiem un ganībām. Šī teritorija šķiet piemērota pilsētas apbūvei tādēļ, ka tajā neatradās lauku saimniecības. Tā paša iemesla dēļ dome vēlējās iegūt zemi arī dienvidos no Saldus. To līdz šim saldenieki rentēja no Domeņu valdes* lopu ganīšanai. Turklāt kļuva zināms, ka valdība nopietni apsver projektu, kas paredz izbūvēt platsliežu dzelzceļa līniju no Bēnes uz Saldu un vēlāk to turpināt līdz Liepājai. Tas nākotnē solīja pilsētas uzplaukumu, darbavietu pieaugumu un pieprasījumu pēc mājokļiem. Tātad Saldu nepieciešams paplašināt, bet par zemes iegūšanu jārūpējas tūlīt, kamēr tā nav sadalīta jaunsaimniekiem.
1921. gada 16. augustā notiek Saldus pilsētas domes ārkārtas sēde, kurā izskata pilsētas paplašināšanas jautājumu. Uz pilsētu pašvaldību apspriedi, kas notiks Rīgā 19. augustā, nolemj sūtīt domnieku Andreju Cīruli un uzdod viņam kārtot arī zemes lietas. Visi saprot, ka tas nebūs viegli, jo domnieku izraudzītās teritorijas grib paturēt gan Saldus, gan Cieceres pagasts. Tas, ka valdība atbalstīja pilsētu paplašināšanu, lika cerēt uz labvēlīgu iznākumu, jo bija skaidrs, ka visiem tīkotājiem lauku zemes nepietiks, bet, paplašinot pilsētas, ar nelielu zemes platību varēja apmierināt lielu pretendentu skaitu.
1922. gada 28. maijā notiek Saldus pilsētas domes vēlēšanas, un par pilsētas galvu ievēl Andreju Cīruli. Viņš šajā amatā paliek arī pēc 1925. un 1928. gada vēlēšanām, bet viņa galvenais veikums šajā laikā ir pilsētas paplašināšana.
Strīds ar pagastiem
1924. gada decembrī kļūst zināms Jelgavas - Liepājas dzelzceļa līnijas projekta galīgais variants. Pēc vairākkārtējām izmaiņām nolemj, ka dzelzceļš ies caur bagātiem Zemgales un Kurzemes apgabaliem, nodrošinot ar satiksmi Dobeles, Saldus, Durbes un Grobiņas pilsētas. Zinot Saldus stacijas atrašanās vietu, jau 1925. gadā sāk izstrādāt pilsētas jauno teritoriju projektus. No ieinteresētajām pusēm tikai Sātiņu pagasts neceļ iebildumus, bet Saldus un Cieceres pagasts šo projektu apstrīd, un vienošanās netiek panākta. Tādēļ Iekšlietu ministrija, kuras pakļautībā bija arī Pašvaldību departaments, pieņem "Zālamana spriedumu": Saldus paplašināšanas projekts netiks pārstrādāts, daļu no tajā esošās teritorijas apsaimniekos pagasti, bet, lai vēlāk nerastos strīdi, jautājums nokārtojams likumdošanas ceļā. Tas nozīmēja, ka daudzas jaunprojektētās ielas skaitīsies pagastu teritorijās, bet Saldus paplašināšanu izskatīs Saeima. Debates par Saldus teritorijas paplašināšanu Saeimā notiek 1928. gada 8., 15. un 28. februārī, bet likumu par Saldus pilsētas administratīvajām robežām izsludina 1928. gada 15. jūnijā. Pēc šī likuma pagastam piederoša bija Ezera, Slimnīcas, Kalēju, Strauta, Pļavas, Krasta, Palejas, Stūra iela un daļa no Robežu, Ausekļa, Kuldīgas, Putnu, Ziemeļu, Brīvības ielas. Te zemesgabalus sauca par dārzsaimniecībām, tiem, tāpat kā lauku mājām, vēlāk tika doti arī nosaukumi, bet bērniem bija jāiet pagastu skolās. Kopš šiem laikiem attiecības starp Saldus pilsētas un pagastu pašvaldībām vairs nevar nosaukt par draudzīgām. Tās ir nekorektas un reizēm pat aizvainojošas. Tā pēc pilsētas paplašināšanas Saldus centrā uz pagastam piederošas zemes uzceļ pienotavu, kuras notekūdeņi stipri piesārņo Cieceres upi. Saldeniekus ļoti aizskāra arī gadījums ar Saldus pagastnamu. Kā jau senos laikos bija pieņemts, to uzbūvēja baznīcas un kroga tuvumā. Kad tika nodibināts Saldus miests un sākās tā apbūve, pagastnams izrādījās pašā Saldus centrā. Veselais saprāts prasīja, lai jaunu pagastnamu būvē ārā no pilsētas kaut kur pagasta centrā, bet nē. To nolēma celt vecā pagastnama vietā, kas toreiz bija Saldus pagasta stūris. Jaunceltne tika iesvētīta 1936. gada 13. decembrī. Tobrīd tas bija lielākais pagastnams valstī, viena no lielākajām un modernākajām ēkām Saldū - tagadējā mūzikas skola. Tās būve kopā ar saimniecības ēkām izmaksāja 105 000 latu. Turpretī pilsētas pašvaldība, kas agrāk atradās īrētās telpās Dzirnavu (tagad Rīgas) ielā, neko dižāku nevarēja atļauties, kā iekārtot sev telpas pašai piederošajā necilajā namiņā Striķu ielā 15. Visi līdzekļi taču tika izlietoti pilsētas paplašināšanai un attīstībai.
15. maija parks
1937. gada nogale pārsteidza saldeniekus ar jaunu Saldus pagasta valdes lēmumu. Tā vēlas savā zemes gabalā 214F, kas atrodas Cieceres līča labajā krastā, pretī pagasta nama zemes pamatgabalam, ierīkot krāšņuma dārzu. Tā teritorija tiks iežogota, apstādījumu plānu izstrādā lauksaimniecības kameras speciālisti, un ar Saldus kooperatīva "Neatkarība" piedalīšanos dārzā tiks ierīkots arī volejbola laukums. Dārza nosaukums - "Jaņa Rozentāla piemiņas dārzs".
Pilsētas valde nolemj pretoties pagasta valdes lēmumam, kā galveno iemeslu minot obligāto 3 metru brīvjoslas neievērošanu gar upi, jo plānā tā nav paredzēta. Bet īstais pilsētas valdes nolūks acīmredzot ir aizkavēt pagasta krāšņuma dārza ierīkošanu, lai, apsteidzot to, izplānotu un ierīkotu savu parku pilsētas paplašināšanas rezultātā iegūtajā zemes gabalā 613F starp Cieceres upi un Jelgavas ielu. 1938. gada 19. septembrī "Saldus Avīzē" publicētajā rakstā "Jaņa Rozentāla piemiņas dārzs Saldū tomēr būs" minēts, ka "tiklīdz tiks izšķirts jautājums apgabala tiesā par brīvjoslas atvairīšanu, pagasta valde ķersies pie dārza izveidošanas" un "apstādījumu plāns pašlaik tiek pārstrādāts sakarā ar vēlāk radušos domu uzstādīt šinī piemiņas dārzā arī mākslinieka Jaņa Rozentāla statuju". 1939. gada pavasarī acīmredzot "jautājums apgabala tiesā" vēl nebija izšķirts vai arī izšķirts Saldus pagastam par sliktu, jo pagasta piemiņas dārza zemes gabals palika atmatā. Toties Saldus pilsētas parkā šajās meža dienās iestādīja dažādu sugu 34 skuju kokus, 48 lapu kokus, 50 krāšņuma krūmus un vairākus simtus ziemciešu puķu. Parkam nolēma dot "15. maija parka" nosaukumu. 1939. gada 14. jūnijā šo nosaukumu apstiprina Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments. 21. jūnijā tas publicēts "Valdības Vēstnesī" un iegūst likuma spēku.
Dārzs ir, nosaukums arī
1939. gada jūnijā "Saldus Avīze" raksta: "Šī gada 15. maija svinībās, atzīmējot mūsu atjaunotās valsts piecus darba un panākumu gadus un suminot 15. maija dienas nesējus - Valsts Prezidentu Kārli Ulmani un Kara ministru ģen. Jāni Balodi, viņiem par godu "15. maija parkā" tika iedēstīti piemiņas ozoli. Šie ozoli 15. maija garu paudīs Saldus pilsoņiem paaudžu paaudzēs. Ņemot vērā, ka Saldus pilsēta ir bagāta ar daudziem apstādījumiem un pēc pilsētas izbūves plāna šo apstādījumu un zāļvietu skaits nākotnē vēl pieaugs, to uzraudzīšanai un kopšanai būs nepieciešams speciālists - dārznieks.
Jāatzīmē, ka Saldus "15. maija parka" protektorātu uzņēmušies Saldus tirgotāji un namsaimnieki. Cerams, ka ar viņu materiālo atbalstu minētais parks jau tuvākos gados iegūs savu galīgo izveidojumu."
Tātad pie autoostas esošā parka nosaukums ir apstiprināts ar neatkarīgās Latvijas valdības lēmumu, un to mainīt var tikai ar šī lēmuma atcelšanu. Ja man būtu teikšana, es šo nosaukumu nemainītu. Starp citu, Kārlis Ulmanis sava pēdējā Saldus apciemojuma laikā 1939. gada 5. jūnijā ziedoja Saldus pagastskolai 600 latus.
Atceroties toreiz tā arī neierīkoto Jaņa Rozentāla piemiņas dārzu, jāpiebilst, ka tagad Saldū viņa vārdā nosaukti vairāki objekti, te atrodas viņa statuja, bet zemesgabalu, kurā paredzēja veidot dārzu, tagad šķērso asfaltētā Avotu iela. Turpat blakus, starp Cieceres upi un Lielo ielu, top jauns krāšņuma dārzs. Šis zemesgabals agrāk piederēja Saldus Sadraudzīgajai biedrībai, kas Latvijas pirmās atmodas laikā ļoti veicināja tautas nacionālās pašapziņas un kultūras līmeņa celšanu. Tajā vasaras atvaļinājumu laikos aktīvi darbojās arī Janis Rozentāls. Varbūt še krāšņuma dārzu varētu nosaukt "Saldus Sadraudzīgās biedrības" dibinātāja vai kāda aktīva vadītāja vārdā?
*Domeņu valde - institūcija, kas pārvaldīja valsts īpašumā esošās zemes cara laikā un Latvijas brīvvalsts pašā sākumā.
Citi raksti sadaļā: Sabiedrība
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 10.11.2026
- “Kapu “festivālā”” tiek pie lāpstām un grābekļiem 10.11.2026
- Par Brīvības cīņu dalībnieku Frici Gustavu Jansonu 10.11.2026
- Ceļā uz karavīra ikdienu 10.11.2026
- Kad sevi nostādām augstāk par citiem 06.11.2026
- Atbildes meklē zemapziņā 06.11.2026
- Jāņa Vaļko piemiņai(27.06.1950 — 27.10.2026) 03.11.2026
- No braukšanas prasmēm līdz Halovīna pārsteigumam 03.11.2026
- Uzraksta grāmatu par neuzkāpšanu Everestā 03.11.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 03.11.2026
- Darba tirgus ik gadu zaudē speciālistus pašnāvībās un negadījumos 30.10.2026
- Nevis sit, bet piezvani! 30.10.2026
- Runā par bērnu seksuālo izmantošanu 30.10.2026
- “Izdarīsim lielas lietas.” 30.10.2026
- Saldū stiprina bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību 27.10.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 27.10.2026
- Jauniešu dome sāk jaunu darba cēlienu 27.10.2026
- Partiju šķirotavā ierauga potenciālos strīdus 27.10.2026
- Saldus pirms miesta atjaunošanas 27.10.2026
- “Vislabākais projekts, pie kā tu vari strādāt, esi tu pats.” 23.10.2026
- Svētku garšas Saldus novadā 20.10.2026
- Lielās vēlēšanas. Kurš vairāk maksās, par to liecināšu 20.10.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 20.10.2026
- Lielās vēlēšanas. Kurš vairāk maksās, par to liecināšu 16.10.2026
- Mūžībā aizgājuši 16.10.2026
- Min, kur pazuda puse pilsoņu 16.10.2026
- Aug atbalsts populistiem un eiroskeptiķiem 16.10.2026
- Kad ligzda pustukša, pamostas šmorētājas gēns 16.10.2026
- Valsti veidoja arī brīvība lasīt un raksīt 16.10.2026
- Laulības un bērni 16.10.2026
