"Ke-ke-ke" - dzied kokuvarde

Ar šo visai interesanto dzīvnieciņu man laimējās iepazīties šopavasar maijā - manā dzimtaja pusē Liepājas rajona Durbē.

Apmēram stundu pēc saulrieta tuvumā esošajā dīķī saklausīju agrāk nedzirdētu skaļu balsi: "Ke, ke, ke, ke...". Šī "ke" sērija skanēja ļoti ātrā tempā un bija dzirdama vairāk nekā 2 kilometrus tālu. "Solists" ar vienu elpas vilcienu spējīgs savu "ke-ke" "nodziedāt" 5 - 6 sekundes. Tātad skaļās dziesmas vienā frāzē (no elpas līdz elpai) "ke" skan apmēram 40 reižu. Tā kā "dziedātāja" garums ir tikai 3,5 - 4,5 cm, man tas liekas apbrīnojami, jo kā mūziķim - pūtējam ir skaidrs, ka neviena dzīva radība nav spējīga izdot skaņu, neieņemot elpu! (izņemot sienāzi, biti, mušu utt.), bet tā jau ir "mehāniska mūzika".

Mūsu parastās zaļās vardes arī dzied skaļi un gari. Salīdzinot ar kokuvardēm, to dziesma ir liriska. No mūzikas štrihu viedokļa zaļās vardes dzied "legato", bet kokuvardes "staccato".

Abas šo varžu sugas savas dziesmas pastiprināšanai izmanto rezonatorus - plānas plēves burbuļus, kas "dziedot" piepūšas. Tad arī tiek ieņemta elpa. Zaļajai vardei tie ir divi - abpus galvai, bet kokuvardei viens, kas atrodas zem apakšžokļa.

Zaļās vardes ir aktīvas visu diennakti, bet kokuvardes - tikai naktī.

Kokuvaržu muguras āda ir salātzaļa, vēderpuse dzeltenīgi balta, gar sāniem stiepjas izteikta šaura brūnmelna josla ar baltu apmali. Kokvaržu kājām ir tikai 3 pirkstiņi, kuru galos ir apaļi piesūcekņi. Ar to palīdzību tās spēj veikli kāpelēt pa kokiem, krūmiem un lapām. Kokuvardes ir arī veiklas peldētājas, jo starp pirkstiem tām ir peldplēves. Pa zemi pārvietojas lecot. Pārtiek no mušiņām un odiem.

Latvijā kokuvardes pagājušajā gadsimtā izzuda. Bet Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki 90. tajos gados tās sāka aklimatizēt - mākslīgi inkubēja un pēc paaudzēšanas palaida netālu no Zooloģiskā dārza filiāles Kalvenē, pie Blažģu ezeriņa. Izrādās, ka tagad kokuvardes jau aizmigrējušas līdz Durbei un Nīcai - 50 km no izlaišanas vietas. Saldus rajona klimats droši kokuvardēm nav piemērots un nepatīk.