Ar depresiju slimajam vajadzīgs atbalsts

Saldus rajona padome un Sorosa fonda - Latvija Baltijas - Amerikas partnerattiecību programma atbalstījusi Saldus invalīdu biedrības iniciētu projektu par apmācības ciklu organizēšanu, lai ar atbalsta grupu starpniecību sniegtu psiholoģisko palīdzību depresijas piemeklētajiem.

Depresija var novest līdz pašnāvībai

Sabiedrība nezina par depresiju un to pavadošajām problēmām, nezina, ka tā ir šķērslis psihiskai, psiholoģiskai, fiziskai un ekonomiskai labklājībai. Depresija noved līdz sevis izslēgšanai no sabiedrības un dažreiz - pat līdz pašnāvībai.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem Latvijā ir viens no augstākajiem pašnāvību līmeņiem Eiropā. Pašlaik no ārējiem nāves cēloņiem tīšs paškaitējums ir pirmajā vietā. Apmēram 10% darbnespējas gadījumu cēlonis ir depresija.

Depresijas nediagnosticēšana un savlaicīga neārstēšana ir ekonomiski neizdevīga, jo vidējās un smagās pakāpēs tā var novest līdz darbspēju zaudēšanai un invaliditātei. Galvenie iemesli, kāpēc depresija laikus netiek diagnosticēta, ir sabiedrības nepietiekamā informētība par problēmas aktualitāti un cilvēku aizspriedumi pret diagnosticētu psihisku slimību. Depresijas problēma, ar kuru agrāk pārsvarā nodarbojās tikai psihiatri, šobrīd ir aktuāla visai sabiedrībai.

Tipisks Eiropas pašnāvnieks ir šāds: vīrietis vecumā pēc 40 gadiem, pilsētnieks, kam ir sarautas ģimenes attiecības un nav stabila darba, ir tendence uz alkoholu. Latvijas pašnāvnieka portrets atšķiras no tipiskā - viņš it kā nav vientuļš, tomēr tāds jūtas. 81% no viņiem dzīvo ģimenē, bet droši vien tā nav spējīga dot atbalstu cilvēkam krīzes situācijā. Tā ir nopietna sociāla problēma, kam ir ļoti draudošs, prognozējoši nelabvēlīgs rādītājs.

Depresīvi vecāki nav spējīgi dot saviem bērniem ne līdzjūtību, ne sapratni, ne tuvības izjūtu, kas ir nepieciešama veselīgas personības veidošanā, jo pieaugušie paši ir nomākti un var ciest no depresīvām pārvērtēšanas idejām. Augot tādos apstākļos, bērns jūtas atraidīts, satraukts, smagi pārdzīvo vecāku vēsumu. Nepārtraukts stress un vecāku rīcības piemērs veido depresīvas uzvedības modeli.

Svarīgi ir mācēt uzklausīt

Savlaicīga depresijas terapija ir svarīga ne vien ar depresiju slimajam, bet arī nepieciešama, lai samazinātu risku saslimt ar depresiju nākamajās paaudzēs.

Potenciāls pašnāvnieks ir psiholoģiski divdabīgs. Viņš meklē palīdzību un tajā pašā laikā atsakās to pieņemt. Sākumā, kad depresija vēl nav izteikta, cilvēks bieži neatzīst, ka ir slims, un ir pārliecināts, ka pats tiks galā. Depresijai attīstoties, pievienojas depresīvi domāšanas traucējumi, kad cilvēks pesimistiski novērtē gan sevi, gan apkārtējo pasauli un vairs netic, ka viņam var palīdzēt.

Pastāv aizspriedumi - ja cilvēks runā par pašnāvību, viņš to nekad neizdarīs, taču, stāstot par pašnāvības idejām, tās ir iespējams izprovocēt. Cilvēki ar pašnāvības idejām negrib dzīvot, taču 70% pašnāvnieku trīs mēnešu laikā pirms pašnāvības mēģinājuma tomēr apmeklē kādu speciālistu - ģimenes ārstu vai psihologu. Tā izpaužas divpusīgums - cilvēks meklē palīdzību, bet nerunā par problēmu.

Ļoti svarīgi ir uzklausīt cilvēku un būt gatavam runāt par viņam smago tēmu. Saruna par pašnāvības domām un tās iemesliem ne tikai neprovocē turpmāko rīcību, tā mazina potenciālā pašnāvnieka trauksmi un dod iespēju veidot kontaktus ar citiem cilvēkiem, just sapratni un atbalstu.

Analizējot mūsu valsts situāciju un starptautisko pieredzi, redzams, ka pašnāvības problēma nav tikai medicīniska, tā ir arī sociāla problēma. Bez sociālās palīdzības un atbalsta programmām kardināli mainīt esošo situāciju ir grūti. Savlaicīga depresijas ārstēšana ir nepieciešama, lai mazinātu cilvēka ciešanas, kārtējās depresīvās epizodes padziļināšanos un ar to saistītos izdevumus, risku saslimt nākamajām paaudzēm, sekundāro alkoholismu, ar alkoholismu saistīto mirstību vardarbīgā nāvē.

Krīzes situācijā cilvēkam vajadzīgs atbalsts, un to var sniegt tikai un vienīgi citi cilvēki. Pasaules prakse iesaka medicīniskajā palīdzībā iekļaut mērķtiecīgas atbalsta grupas efektīvai ārstēšanai no depresijas.

Ārstēšanai no depresijas ir ekonomiskie izdevumi un ekonomiskais efekts. Efekts rodas, cilvēkam atgriežoties sabiedrībā un saimnieciskajā dzīvē.

Mācīs atbalsta grupu veidotājus

Pašpalīdzības un atbalsta grupas funkcionē vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā. Pašpalīdzību grupas izmaksas aprobežojas tikai ar pulcēšanās vietu izmaksām un profesionālu atbalstu brīvprātīgo grupu vadītājiem.

Pašpalīdzības un atbalsta grupas galvenie mērķi ir uzturēt un atjaunot saskarsmi un labas attiecības ar cilvēkiem, vēlmi nodibināt attiecības ar daudziem cilvēkiem un paplašināt kontaktus, attīstīt augstu iejūtību un vēlēšanos palīdzēt citiem, paplašināt informāciju par depresijas atpazīšanu un iespējamu medicīnisku palīdzību cilvēkiem krīzes situācijās un ar vidēju un smagu depresijas pakāpi, informēt, kā palīdzēt cilvēkiem ar pašnāvības domām.

Grupas dalībniekus uzaicina iespējami godīgi un atklāti stāstīt par sevi un savstarpēji vērtēt citam citu. Pārējo dalībnieku reakcija var iedarboties uz paštēlu, to mainot un veicinot izturēties citādi. Veiksmīga grupu aktivitāte spēj jūtami palielināt cilvēka pašapziņu, izpratni par savām attiecībām ar citiem.

Raksta sākumā minētais projekts piedāvā apmācīt 10 cilvēkus, kas mēģinās ap sevi veidot depresijas pašpalīdzības un atbalsta grupas (8 - 10 cilvēku katrā). Cilvēki, kas tajās iesaistīsies, tiksies katru nedēļu, lai uzlabotu savas saskarsmes iemaņas, ar to mazinot sociālu ierobežotību. Iesaistīšanās grupā atbalstīs un uzlabos ar depresiju slima cilvēka pašaktivitāti. Projektā paredzēts sagatavot mācību līdzekli pašpalīdzības un atbalsta grupu vadītāju apmācībai.

Atbalstot un apmācot cilvēkus ar depresiju, var palīdzēt viņiem integrēties sabiedrībā un pozitīvi ietekmēt citus sabiedrības locekļus. Iegūstot zināšanas, cilvēki ar depresiju ir spējīgi būt nodarbināti, līdzdarboties sabiedriskajās norisēs un palīdzēt citiem sabiedrības locekļiem.