Pēc 57 gadiem uzzina brāļa atdusas vietu

Saldeniece TRĪNE SIMSONE pēc 57 gadiem uzzinājusi, ka viņas brālis Voldemārs Miķelsons apglabāts Tērpju vācu kapu memoriālā Novadnieku pagastā - pavisam netālu no viņas pašreizējās dzīvesvietas Saldū.

Mūsu avīzē izlasījusi, ka šajā vācu karavīru atdusas vietā pārapbedīti arī latvieši, tajā skaitā - Voldemārs Miķelsons. Sakrituši arī visi pārējie dati par brāli.

Trīnei Simsonei ir 92 gadi. Kādreiz ģimene, kurā auguši pieci bērni, dzīvojusi Aizputes apriņķī. Pēc Pirmā pasaules kara tēvs atgriezās no Vācijas, uzcēluši mājiņu, neatkarīgai Latvijai nodibinoties, dabūjuši zemi. Dzīvojuši nabadzīgi. Arī bērni daudz strādājuši. Purvainā zeme nosusināta, sākuši iegūt labu ražu.

Tad sācies Otrais pasaules karš, Latvijas okupācija. Trīne zaudējusi abus brāļus. Viņa vairs neatceras, kad saņēmusi pēdējo vēstuli no Voldemāra, kurš cīnījās latviešu leģiona 19. divīzijā pie Volhovas. Bijis atbraucis arī atvaļinājumā. Jaunākais brālis bijis ļoti mīļš, jo Trīne 10 gadu vecumā, viņu, austenē ievīstītu, auklējusi. Pēdējā vēstulē no Džūkstes brālis rakstījis, ka tēva mājas kā ar roku aizsniedzamas, bet, kad viņš iedomājoties, ka tajās saimnieko "ivani", sirds sāpēs sažņaudzoties. Viņš gan cerot, ka okupantus no Latvijas agri vai vēlu padzīs. Vienu lodi taupot sev. Ja kas - dzīvs rokās nedošoties.

Vairāk vēstuļu neesot bijis, tādēļ Trīne visus pēckara gadus domājusi, ka brālis kritis pie Džūkstes un apglabāts Lestenes kapos. Bijusi tur pat aizbraukusi un nesekmīgi meklējusi viņa vārdu apglabāto sarakstos.

"Voldemārs pabeidza Liepājas policijas skolu un, karam sākoties, strādāja par policistu Sakā," stāsta sirmgalve. Ļoti mīlējis savu māsu bērnus, bet pats nav paguvis nodibināt ģimeni. Arī vecākais brālis mobilizēts vācu armijā. Tēvs gan aizgājis uz pagasta valdi rāties, kāpēc ņemot abus dēlus. Vecākais brālis no vācu armijas dezertējis, slēpies pie Trīnes, gulējis rudzu laukos. Beidzot, kad ienākuši krievi, viņu sagūstījuši un izsūtījuši uz Karēliju, kur brālis gājis bojā.

Trīne Simsone daudz cietusi. Arī viņas vīrs 10 gadus bijis izsūtīts uz Arhangeļskas apgabalu. Bērnus audzinājusi viena. Iesākumā kolhozā nav ņemta, strādājusi meža darbos. Vēlāk dēlam un meitai liegts iegūt izvēlēto izglītību, jo tēvs, lūk, bijis represētais. Trīne Simsone izturējusi, joprojām ir darbīga, varot pat 14 kartupeļu vagas izravēt un pa māju pasaimniekot. Bet aizmirst un piedot pāridarījumus viņa nespēšot nekad. Palīdzot ticība Dievam un lūgšanas.